Virkne kļūdu, par kurām jelgavnieki čaloja vēl pirms Čakstes bulvāra un jaunā Mītavas tilta atklāšanas, trīs mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā saskatāmas arvien izteiksmīgāk. Tagad rekonstrukcijas pasūtītāja – pašvaldība – attaisno uzņēmumu, jo tas darbus veicis vēlu rudenī. Savukārt kompānija lietišķi saka – trūkumus gatava novērst visā trīs gadu garantijas termiņā, bet neuzņemas atbildību par lietām, ko pasūtītājs nemaz nav prasījis paveikt.
Par to, ka 800 tūkstošus latu izmaksājušajam tiltam margu lejasdaļā spraugas ir tik platas, ka mazāks gājējs var izvelties tām cauri, jelgavnieki runāja vēl pirms tilta atklāšanas. Tagad daļas atpūtnieku prieku aizēno vēl vairākas nebūšanas, piemēram, vietumis nogruvusi stāvā promenādes nogāze un ietvē šķobās bruģakmeņi, mulsumu raisa promenādes apakšējā daļā applūdušie koka soliņi un durvis, kas līdz ar telpu aiz tām plūdu laikā ir līdz pusei zem ūdens.Strūklakas sūkņu telpa tukša, ūdens neskādēTāpat kā novembra vidū arī tagad pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» norāda – būvobjektam ir trīs gadu garantijas termiņš, kura atskaites laiks sācies pēc bulvāra nodošanas ekspluatācijā. «Uzņēmējs krastmalas nostiprinājumu būvēja vēlu rudenī, līdz ar to grunts nenostabilizējās, kā arī neieauga zāliens,» tā krasta atdalīšanos no bulvāra skaidro projekta vadītāja «Pilsētsaimniecības» speciāliste Daina Done. Viņa gan tūlīt piebilst, ka garantijas laikā būvnieks visus defektus novērsīs par saviem līdzekļiem. Runājot par promenādes malā redzamajām metāla durvīm, kas paaugstināta Driksas ūdens līmeņa laikā atrodas zem ūdens, «Pilsētsaimniecība» mierina – tas tā arī plānots. Zem J.Čakstes bulvāra terasēm izbūvēta sūkņu telpa, kurā tikai strūklaku sezonā no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim atradīsies drenāžas un strūklaku sūkņi. «Pašlaik telpas ir tukšas,» informē D.Done.Ja grib ūdens tuvumu, trūkumi jāpaciešUzņēmuma «Tilts» projektu vadītājs Artjoms Gridņevs, kas atbildīgs par sešarpus miljonus latu vērto objektu, sarunu sāk ar atbildības dalīšanu. «Jūs apvainojat mūs, taču projektā ir darbu pasūtītājs, projektētājs, realizētājs, būvuzraugs un citi atbildīgie,» saka A.Gridņevs. Viņš atzīst SIA «Tilts» vainu dažviet brūkošajā krastmalā, lietā liekot jau «Pilsētsaimniecības» izteiktos argumentus – zālienu sēja vēlu, tas pienācīgi nesadīga, tādēļ krasts, par spīti speciālu sietu izmantošanai, nav jēdzīgi nostiprinājies. «Pavasarī visu pārbaudīsim, zāliens izaugs trīs nedēļās, arī bruģi salabosim,» viņš saka, paužot gatavību uzņemties atbildību arī par nolīgto apakšuzņēmēju – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», kas būvēja bulvāra brauktuvi, veloceliņus un ietves. A.Gridņevs aicina ņemt vērā, ka Driksā atšķirībā no, piemēram, Daugavas nav iespējams regulēt ūdens līmeni. Saskaņā ar statistikas datiem tas mēdz mainīties pat par četriem metriem. Tomēr darbu pasūtītājs vēlējies, lai arī vasarā, kad ūdens Driksā ir četrus metrus zem brauktuves līmeņa, krastmala būtu kā vieta rekreācijai. Tādēļ projektā plānota tā sauktā apakšējā promenāde, kas tagad mēdz applūst un kur gājēju kustība liegta. Projektā nogāzes slīpumā bijuši paredzēti košumaugi, tādēļ pašvaldībai jārēķinās, ka pavasarī ejošais ledus tos var apskādēt. Savukārt par soliņu virsmām, kas izvietotas promenādes apakšdaļā, A.Gridņevs iesaka nesatraukties. «To projektā nemaz nebija. Jau tad, kad būvējām, cilvēki tur pastaigājās un mēdza sēdēt uz betona malas. Pasūtītājs lūdza uzlikt soliņus, tāpēc 24 arī piestiprinājām,» skaidro projektu vadītājs. Viņš apgalvo – šiem priedes koka dēļiem ir desmit gadu kalpošanas laiks, tie nav dārgi, tāpēc atjaunojami bez lielām izmaksām.Rūsa – no Norvēģijas; par margu platumu jāsūdzas DomeiKomentējot jelgavnieku izbrīnu par J.Čakstes bulvāra soliņu metāla daļu un laternu sarūsējušo virsmu, A.Gridņevs teic – tāds klājums izvēlēts speciāli. Tas esot īpašs tērauds, ar kāda izmantošanu pilsētvidē īpaši aizrāvušies norvēģi. «Mūsu arhitektiem tas laikam iepaticies. Ideja ir tāda – sākumā virsma ir oranžīga, tad pusotru divus gadus rūsē un kļūst tumši brūna. Bet pēc tam rūsa jau kalpo kā tērauda aizsargslānis,» saka SIA «Tilts» pārstāvis.Savukārt ar bažām par jaunā tilta margu platumu A.Gridņevs iesaka vērsties pie pašvaldības kā darbu pasūtītāja. «Jau tad, kad redzējām projektu, par to runājām. Pasūtītājs teica: «Būs labi!» Tā arī izbūvējām,» nosaka speciālists. Viņam esot ziņas, ka pašvaldība patlaban domā risinājumus, kā margās sašaurināt spraugas, lai mazinātu bīstamību. Ņemot vērā, ka tās gatavotas no nerūsējošā tērauda, kura izejmateriāls vien maksājot 4000 latu tonnā, uzlabojumi, ja tos gribēs veikt no tāda paša materiāla, pašvaldībai gan neizmaksāšot lēti, piebilst SIA «Tilts» pārstāvis.
