Mums, jelgavniekiem, nu ir vēl viena lieta, ar ko lepoties! Tā ir visā pasaulē zināmās ātrās ēstuves atklāšanas lente, kas ir deviņus kilometrus gara. Vai stāvējāt rindā, lai iegūtu savu lentes posmu 14 centimetru garumā? Tā ir līdzvērtīga vidējiem frī kartupeļiem, ko bez maksas varat dabūt jaunatvērtajā iestādījumā Pārlielupē. Pašreizējais Ginesa pasaules rekords par garākās atklāšanas lentes griešanu piederot Vācijas pilsētas Švēbišhalles iedzīvotājiem. Tās garums bijis 6,75 kilometri. Par 2,25 kilometriem īsāka nekā Jelgavā. Bet lai nu paliek rekordi, tagad mums ir pašiem savs «McDonald’s». Līdz šim nebijām pilnvērtīga lielpilsēta. Nu esam! Piedodiet, bet atļaušos citēt kaut ko no kustības «Nepērc svešu» teiktā: «Latvietis ēd poļu ābolus, dzer igauņu pienu, iepērkas lietuviešu veikalos un ļoti lepojas ar savām latviskajām tradīcijām.» Varbūt te būtu vietā piebilde – vidējais latvietis. Vidējais latvietis ļoti rūpējas par savu organismu un tāpēc satraucas par zirga gaļas piemaisījumiem citādi veselīgos hamburgeros un desās. Šo var izlasīt čivināšanas vietnēs. Nu jau arī līdz mums ticis tas nesmukums, kad viena liela dzīvnieka gaļa pēkšņi nemaz nav tā dzīvnieka, bet cita – tā, kuru parasti neēd. Izrādās, lielā pasaule ir tuvāk, nekā mums šķiet. Arī tad, kad pirms kāda laika sākās kafijas dzeršanas epopeja no papīra glāzītēm, latvietis turējās pretī, sak, mēs kafiju šādi nedzersim. Bet tas bija tikai laika jautājums. Pasaule pietuvojas nemanot. Burgeru uzvaras gājiens ir sācies. Drīz pilsētas viducī durvis vērs vēl viens līdzīgs iestādījums, lai gan salīdzināt nebūtu labi. Jo runa ir par konkurenci. Kurš ātrāk un vairāk pievilinās burgeru ēdājus. Tāpēc pēdējā laikā bez sierburgeriem, hamburgeriem un citiem bekonburgeriem tiekot piedāvātas arī veselīgās zaļās salātu lapas un citi svaigie dārzeņi. Ievērojāt, ka rakstītajā vairākkārt tiek minēts vārds «ātrs»? Ātrās apkalpošanas ēstuves, ātrās ēdināšanas restorāni, ātrie kredīti utt. Ēd ātri, dzīvo ātri un… tālāk neturpināšu, katrs pats var daudzpunktes vietā ievietot sev vēlamo.Kādā sarunā ar pazīstamu mākslinieku, kurš dzīvo atstatus no mutuļojošās ikdienas, uzdevu jautājumu, vai viņš seko līdzi straujajai ikdienai. Guvu atbildi, ka ne, bet visu laiku jābūt modram gan. Labi teikts. Tas liek aizdomāties par treniņiem īpašo maņu kopšanā. Lai sajustu tuvojošās briesmas un būtu gatavs no tām izvairīties.
