Lai veicinātu Latvijā dzīvojošo tautību savstarpējo sapratni, valdības pārraudzītais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinājis pieteikšanos bērnu un jauniešu apmaiņas programmā. Tā šovasar dos iespēju bērniem no latviešu ģimenēm sešas līdz divpadsmit dienas paviesoties mazākumtautību ģimenēs, un otrādi. Pērnruden, kad šī programma tika īstenota pirmo reizi, pasākumā iesaistījās ap simts skolēnu. Viņu vidū gan nebija neviena no Jelgavas un apkārtnes. Jelgavas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldē spriež, ka ģimenes pret šo programmu izturas nogaidoši.
Pagājušajās skolēnu rudens brīvdienās divi Auces zēni Elvis Hincenbergs un Raitis Dūms pirmo reizi savos 14 gados patstāvīgi bez vecākiem uz sešām dienām izbrauca ārpus mājām. Viņi devās uz Krāslavu, kur tos gaidīja Viktorijas un Valērija Cimmermaņu ģimene, kas tāpat kā abu Auces puišu ģimenes ar biedrības «AFS Latvija» starpniecību piedalījās SIF izveidotajā apmaiņas programmā latviešu un mazākumtautību bērniem. «Ideju, ka mēs varētu piedalīties šajā projektā, no skolas mājās atnesa mazmeita, kuru arī sauc Viktorija,» «Ziņām» stāsta vecmāmiņa V.Cimmermane. Viņa piebilst, ka Krāslavas Varavīksnes mazākumtautību vidusskola jau vairākus gadus piedalās biedrības «AFS Latvija» projektos, taču līdz šim tie saistījušies ar ārzemnieku bērnu dzīvošanu un mācīšanos Latvijā. «Neesam turīga ģimene, kopā ar vīru audzinām mirušās meitas divus bērnus. Bija padomdevēji, kuri ieteica neuzņemties atbildību par svešiem bērniem, tomēr – ko mīļās mazmeitiņas labā neizdarīsi! Tā mēs piekritām piedalīties programmā un to nenožēlojam,» stāsta V.Cimmermane.Pirmo reizi prom no mājāmKrāslavā viesģimenē ar abiem auceniekiem latviski runājusi tikai četrpadsmitgadīgā Viktorija. «Pret mums izturējās laipni. Katru vakaru jautāja, ko gribam un ko ne,» stāsta Raitis. Viņa draugs Elvis atzīst, ka pēc Krāslavā pavadītās nedēļas sekmes krievu valodā ir uzlabojušās par divām ballēm no seši uz astoņi. «Aucē jau krievu nav, tādēļ šo valodu mums iemācīties nav viegli,» piebilst astotklasnieks. Savukārt vecmāmiņa V.Cimmermane priecājas, ka, pie viņiem viesojoties latviešu puikām, latviešu valodas prasmi uzlabojis Viktorijas desmitgadīgais brālis Daņiils. Cimmermaņu ģimene ir aicināta ciemoties Aucē, taču vecmāmiņa atzīst – doties tik tālā ceļā sanāk diezgan padārgi. Auces zēnu brauciens uz Krāslavu, kā arī viņu uzturēšanās tika finansēti no valsts piešķirtās naudas šai programmai, kas pērn kopā bija 20 tūkstoši latu. Igaunijā pat mainoties ar sievāmSIF pārstāvis Ralfs Spāde stāsta, ka ideja par bērnu un jauniešu apmaiņas programmu starp latviešu un mazākumtautību ģimenēm radusies pēc pērnā gada valsts valodas referenduma, kas šķēlis jau tā etniski ļoti neviendabīgo Latvijas sabiedrību. Viens no aktīvākajiem idejas virzītājiem bijis Saeimas deputāts Andrejs Judins («Vienotība»). Tādējādi SIF izstrādājusi apmaiņas programmu, ko savukārt ievieš nevalstiskās organizācijas, kurām ir pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem. «Daudzās valstīs īsteno līdzīgas programmas. Piemēram, Igaunijā mazākumtautību bērniem tiek dota iespēja kādu laiku padzīvot igauniskā vidē laukos vai uz kādas no salām. Igaunijas televīzija, cenšoties piesaistīt lielāku krievu auditoriju, pat izspēlējusi šovu, kad pilsētā kaimiņi igauņi un krievi mainījās sievām, kas atbilstoši savām tradīcijām dažas stundas veica mājas darbus,» stāsta R.Spāde. Šogad gandrīz uz pusi (līdz 11 250 latiem) samazināts apmaiņas programmai piešķirtais valsts finansējums. Kultūras ministrijas pārstāve Anita Kleinberga stāsta, ka tas noticis, Finanšu ministrijai sadalot sabiedrības integrācijai paredzētos līdzekļus, kas kopumā gan auguši no 928 tūkstošiem latu 2012. gadā līdz 1,1 miljonam latu šogad. Latviešu un mazākumtautību ģimeņu bērnu un jauniešu apmaiņas programmai, par kuru pērn saņemtas labas atsauksmes un ko pozitīvi atspoguļojuši mediji (tostarp Vācijas un Krievijas televīzija), šogad bijuši paredzēti 44 tūkstoši latu – vairāk nekā divas reizes lielāka summa. A.Kleinberga teic – Finanšu ministrijā solīts, ka gada vidū (veicot budžeta grozījumus vai arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) iztrūkstošā nauda varētu tikt saņemta. Arī deputāts A.Judins uzskata, ka šogad piešķirtā nauda ir nepietiekama pilnvērtīgai projekta norisei.Jelgavā trūkstot pozitīvo parauguPērn SIF projektā «Apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem» piedalījās piecas nevalstiskās organizācijas – Latvijas Sarkanā Krusta Preiļu komiteja, Liepājas interešu centrs «Pēcskola», Krāslavas starpkultūru centrs «Varavīksnes laiva», kā arī Rīgas nevalstiskās organizācijas «Iespējamā misija» un jau minētā «AFS Latvija». Pēdējās valdes locekle Ieva Rībena stāsta, ka biedrība SIF izsludinātajā projekta konkursā piedalīsies arī šogad (pieteikumu termiņš – 11. marts). Interese par šo apmaiņas programmu ir ievērojama. Viņa uzsver, ka «AFS Latvija» sadarbosies ar skolām, kuru rekomendācijas viesģimeņu atlasē bija noteicošās arī pērn. Jelgavas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne stāsta, ka pērn Jelgavā uzrunājusi vairākas jelgavnieku ģimenes, taču tās atturējušās no dalības minētajā apmaiņas programmā. Viņa spriež, ka Jelgavā arī nav tādu sabiedrisko organizāciju, kas varētu šādu projektu īstenot. «Nav tomēr tik vienkārši savu bērnu kaut uz neilgu laiku nodot citā ģimenē. Trūkst arī pozitīvas informācijas, kas vecākus iedrošinātu to darīt,» saka R.Vectirāne. Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle atzīst, ka pašvaldībā trūkst nevalstiskās organizācijas, kas varētu uzņemties tādu projektu, taču nākotnē par tādu varēšot kļūt šogad izveidotais Ānes Jauniešu iniciatīvu centrs. Savukārt Jelgavas novada pārstāve Dace Kaņepone ziņo, ka par latviešu un mazākumtautību ģimeņu sadarbības programmu bijusi informācija pašvaldības izdevumā, taču interesenti neesot atradušies.Savukārt I.Rībena domā, ka ar «AFS Latvija» palīdzību šajā projektā varētu iesaistīties arī ģimenes no pašvaldībām, kur pašlaik nav atbilstošu nevalstisko organizāciju ar projektā prasīto vismaz trīs gadu pieredzi darbā ar jauniešiem un bērniem. Jelgavā «AFS Latvija» pārstāv Andra Gailuma. Viņasprāt, samazināta finansējuma apstākļos savstarpēji ciemoties varētu dažādu tautību bērni no tuvējās apkārtnes.
