Ar interesi lasīju ilggadējā Meža fakultātes docenta politiski represētā Jāņa Vītoliņa atmiņas par darbu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā sešdesmitajos līdz astoņdesmitajos gados. Taču, pirms tās izdot grāmatā, manuskriptā vajadzētu novērst neprecizitātes. Autors skaisti raksta par rektoru Oļģertu Ozolu, tomēr piezīme, ka viņš šajā amatā nostrādāja īsu laiku, nav pareiza. O.Ozols par rektoru nostrādāja desmit gadu, turklāt viņš nepārcēlās uz Latvijas Zinātņu akadēmiju Rīgā, bet gan, būdams rektora amatā, nomira Jelgavā. J.Vītoliņš raksta, ka pēc O.Ozola rektora amatu ieņēmis skaļš un bravurīgs vīrs, kurš slavējis kvasu. Patiesībā nākamais rektors bija 1927. gadā dzimušais tautsaimnieks Kazimirs Špoģis, kurš ulmaņlaikā ar kvasa ražošanu nevarēja būt saistīts. Tiesa, rektors Pāvils Zariņš pirmās brīvvalsts gados strādāja «Aldarī», taču viņš vadīja augstskolu citā laikā. Par Viktoru Timofejevu J.Vītoliņš raksta, ka viņš rektora amatā nostrādāja visilgāk. Patiesībā tie bija tikai četri gadi. Minētie dati ir publicēti, tādēļ neprecizitātes ir vienkārši novēršamas.
