Izsoļu nama pārstāvis: «Katrs piektmiljonais dārzenis tiek pārbaudīts – vai atbilst tam, ko audzētājs norādījis».
Pagājušā gada nogalē divi no Beļģijas augļu un dārzeņu izsoļu namiem «Mechelse Veilingen» un «Coöbra» apvienojās vienā – «BelOrta». Līdz tam «Mechelse Veilingen» jau bija lielākais kooperatīvais dārzeņu izsolītājs Eiropā. Kompānija dibināta 1994. gadā. Savukārt «Coöbra» ir lielākais cigoriņu izsolītājs valstī. Abu izsoļu namu apgrozījums pagājušā gada nogalē sasniedza 300 miljonus eiro. Kopā tie veido 37 procentus no ieņēmumiem Beļģijas dārzeņu un augļu izsolēs, 70 procentu no izsolītā tiek eksportēti. Lielākajai daļai no 1145 izsoļu namu biedriem jeb audzētājiem pieder saimniecības Antverpenes, Flāmu Brabantes un Austrumflandrijas apkārtnē, bet ir arī audzētāji no Nīderlandes un pat Vācijas. Jaunā kooperācija nodarbina ap 300 strādnieku. Galvenais «Mechelse Veilingen» mērķis ir aizstāvēt savu biedru intereses, panākot labāko cenu un augstāko kvalitāti saražotajai produkcijai. Tiek arī labdarībaiKooperatīvais izsoļu nams «BelOrta» izvietots 15 hektāru teritorijā. «Tur ietilpst izkraušanas platformas, Pētījumu un attīstības nodaļa, pakošanas centrs, biroja ēka,» uzskaita kompānijas Ārējo sakaru un ilgtspējas nodaļas vadītājs Lūks Pīterss. Pēc šāda veida izsoļu namiem vajadzība esot radusies pēc 1950. gada, kad sāka veidoties lielie mazumtirdzniecības centri, kuri produkciju vēlējās iegādāties vienuviet par labu cenu. «Mēs savācam visu produkciju kopā, un pircējam atliek vien nākt un nospiest pogas,» apraksta P. Lucs. Audzētājam uzņēmumā ir vissvarīgākā loma. No zemniekiem tiek veidota valde, kas tiekas katru otro nedēļu, pārējie dārzeņkopji sanāk kopā reizi gadā, lai diskutētu par uzņēmuma attīstību, nepieciešamajiem uzlabojumiem. Arī nauda, ko nopelna izsoļu nams, tiek ieguldīta fermās un saimniecībās. «Jo vairāk iegulda, jo vairāk spēj saražot,» norāda uzņēmuma pārstāvis. Ja nepieciešama nauda, lai uzlabotu izsoļu nama produktivitāti, piemēram, uzceltu jaunu ēku, nauda tiek prasīta bankām, nevis audzētājiem. Izsoļu nams ietur 2,26 procentus no vidējās summas, par kādu tiek pārdoti dārzeņi. Arī audzētāji vienmēr saņem vidējo cenu par saviem dārzeņiem – arī reizēs, kad viss izaudzētais nav pārdots. «Tādā gadījumā pēc produkcijas ierodas pārtikas bankas pārstāvji – reizēm viņiem ir daudz, ko ņemt, reizēm viņi aizbrauc tukšā,» skaidro L.Pīterss. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās 60 sociālajām organizācijām ir iespēja tikt pie svaigiem dārzeņiem. «Ja neviens dārzeņus nesavāc, audzētāji tos saņem atpakaļ sasmalcinātus, lai varētu veidot kompostu,» saka L.Pīterss.Pārdod par augstāko cenuIzsoles «BelOrtā» notiek sešas dienas nedēļā pēc holandiešu izsoļu principa – tas nozīmē, ka solīšana sākas ar augstāko, nevis zemāko cenu. «Jo ātrāk nopirksi, jo kvalitatīvāku un labāku preci iegūsi,» zina L. Pīterss. Visi dārzeņi tiek klasificēti pēc to izmēra, formas, smaguma. To izdara audzētāji savās saimniecībās, uz izsoli viss tiek atvests, jau glīti salikts kastēs. Izsoļu namā ir liela zāle ar sešiem datorekrāniem – audzētāji sēž pie galda un izvēlas interesējošos dārzeņus. Izsolē iespējams piedalīties arī internetā, audzētāji pārdošanas procesam var sekot līdzi, neizejot no mājām. No visas pārdotās produkcijas 70 procentu tiek eksportēti, 30 paliek vietējam Beļģijas tirgum. Visvairāk klientu ir Vācijā, Francijā, Nīderlandē, bet ir arī no Krievijas, ASV un pat Japānas. Vietējā tirgū dārzeņi nonāk galvenokārt lielveikalos. «Ir zudusi robežas sajūta un vietējā nozīme, piemēram, no mums līdz Parīzei ir ap 400 kilometru, bet no Parīzes līdz tuvākajiem viņu audzētājiem ir ap tūkstoš kilometriem,» vērtē L.Pīterss. Pircējs savu nosolīto produkciju var saņemt 45 minūtes pēc izsoles. Samaksa jāveic desmit dienu laikā. Ja tas netiek izdarīts, izsolē piedalīties vairs nav ļauts. «Dārzenis nav nagla, kas var stāvēt veikalā mēnešiem – desmit dienās nauda pircējam ir jau kabatā,» paskaidro L.Pīterss.Pērn radīts arī zīmols «Flandria», kas rotā katru dārzeņu vai augļu kasti. Zaļā arka simbolizē «BelOrtas» atbildību par to, ka produkcija vienmēr būs svaiga, augstākās kvalitātes, audzēta ģimenes uzņēmumos ar striktas pārtikas uzraudzības kontroles sistēmu.Pamāca pircējusDārzeņu ceļš pie pircējiem sākas dienā, kad tie tiek novākti, sašķiroti pēc izmēra un sapakoti. Pēc pulksten 12 dārzeņi tiek nogādāti izsoļu namā, kur tiek pārbaudīti. «Iespējams, ka audzētais pārbaudīts jau saimniecībā, bet katrs piektmiljonais dārzenis tiek atkal pārbaudīts – vai atbilst tam, ko audzētājs norādījis,» skaidro L.Pīterss. Pēc tam produkcija tiek novietota glabāšanai un atdzesēšanai. Šīs divas lietas uzņēmumam esot ļoti svarīgas, nauda tām žēlota netiekot, uzsver «BelOrta». Kopumā ir 77 aukstās noliktavas, kurās ir ideāla temperatūra un gaisa mitrums ražas glabāšanai. Katram dārzenim ir savs nodalījums, katrs noliktavā tiek ievests pa savām durvīm. Kompānija arī pircējiem māca, kā pareizi uzglabāt produkciju veikalu plauktos – piemēram, baklažānus nedrīkst likt blakus tomātiem, jo tad tie zaudē kvalitāti. Nākamajā rītā notiek izsole, pusdienlaikā pircēji ierodas pēc nosolītās preces. «Ar loģistiku gan nenodarbojamies, bet, ja audzētāji un pircēji vēlas izvietot mūsu logotipu uz savām mašīnām, atmaksājam 50 procentu,» atklāj L.Pīterss. Jau pēcpusdienā prece ir veikalos vai ceļā uz citu valstu tirgiem. Vērtē pieprasījumuUzņēmums ik gadu atvēl 1,8 miljonus eiro Pētījumu un attīstības nodaļai, kas izvērtē, kādas jaunas šķirnes vajadzētu ieviest tirgū. Vienu sezonu šķirne tiek izmēģināta, un Pētījumu un attīstības nodaļa, izvērtējot pieprasījumu, izlemj, kuru šķirni ieviest, kuru ne. Tāpat tiek ņemti paraugi ikreiz, kad raža novākta no jauna lauka. Audzētāji zina, kādas ir prasības augstākās kvalitātes precei, un uz to arī tiecas, jo neviens nevēloties savu preci tirgot par mazāku cenu, paskaidro L.Pīterss. Visu, ko fermeri dara uz lauka, viņi ievada arī īpašā sistēmā, un, atvedot to uz izsoļu namu, var redzēt, piemēram, ar ko dārzeņi migloti. Ja ir aizdomas par pārkāpumiem, datora ekrāns izgaismojas sarkans un brīdina pieņēmēju, ka šī krava jāpārbauda īpaši uzmanīgi.Pakošanas centrs aizņem astoņus hektārus lielu platību. Kooperatīvs izmanto vairākkārt izmantojamās plastmasas un kartona kastes. «Audzētāji par kastēm iemaksāto drošības naudu saņem atpakaļ pilnībā, pircēji – 80 procentu apmērā,» stāsta L.Pīterss. Tas ir viens no izsoļu nama peļņas avotiem. Kastes ir dārgākais un saudzējamākais, smejas pārstāvis. Katram kastu veidam ir savs uzraugs, kas, nododot maiņu, visu pārskaita, ievada datorā un seko, lai skaits vienmēr būtu precīzs. Uzņēmumam ir arī speciāls kastu mazgāšanas cehs – nekad nevarot zināt, kur kastes bijušas, kas tām izskrējis cauri un kas tajās turēts, tāpēc, lai izvairītos no slimībām, tās tiek rūpīgi izmazgātas. Arī pārdevēju ceļš sākas pie kastu nodošanas punkta – tad var nomazgāt mašīnu un doties savākt svaigo produkciju. Turpretī audzētāji vispirms nodod produkciju, izmazgā auto un tad savāc kastes. Pircēji maksā par kastu rotāciju, un ik gadu to skaits sniedzas līdz 1,85 miljoniem. Visiem ir jāmaksā astoņi eiro par paleti kastu plus vēl īpaša maksa par kastu veidu. Uz paletes ir 48 kastes. Tās nevar atdot, ja ir sabojātas vai netīras. Mazgātas katru dienu tiek arī dārzeņu noliktavas.Sods jāmaksā arī tad, ja pircējs laikus nesavāc savu mašīnu un preci, jo tad nevar iztīrīt telpas. Jāmaksā arī, ja vēlas iegādāties preci no viena īpaša audzētāja. «BelOrtas» tirgus daļas Beļģijā: 97% no baklažānu tirgus,89% no sparģeļu tirgus,75% no gurķu tirgus,69% no cigoriņu tirgus,67% no tomātu tirgus,65% no puķkāpostu tirgus,59% no zaļo salātu tirgus,45% no paprikas tirgus,28% no zaļumu tirgus,6% no zemeņu tirgus,5% no bumbieru tirgus,3% no ābolu tirgus.
