Gan likumsargi, gan lielveikalu tīklu pārstāvji pārliecināti – galvenokārt zādzības lielveikalos tiek pastrādātas, lai guvumu realizētu tālāk un tiktu pie naudas. Taču ne vienmēr garnadži nonāk līdz tiesas zālei – atguvuši nozagto, tirgotāji liekas mierā un atsaka ierosināt krimināllietu.
Pagājušās nedēļas beigās vien Jelgavā konstatētas divas zādzības. Svētdien Pasta ielas «Iki» par zādzības mēģinājumu aizturēts 1978. gadā dzimušais, informē Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece. Divi zagļi aizturēti arī Pārlielupē – «Supernetto» notverts kāds 1978. gadā dzimis vīrietis, bet veikalā «K-Rauta» – 1976. gadā dzimušais. Lai arī šā gada divos mēnešos veikalos garnadži viesojušies teju trīsreiz biežāk nekā tādā pašā periodā pērn, policija mierina – zagļu nav kļuvis vairāk, vien veikalnieki par noziegumiem ziņo aktīvāk.«Jelgavas «Rimi» un «Supernetto» veikalos zādzības tiek konstatētas vairākas reizes mēnesī. Taču Latvijā ir pilsētas, kur zādzību skaits ir vēl lielāks nekā Jelgavā,» atzīst «Rimi Latvia» pārstāve Laura Podskočija, piebilstot, ka biežāk zagļi interesējas par maziem un vērtīgiem priekšmetiem – alkoholu, kafiju, kosmētiku. «Zagļu portretu ietekmē arī veikala atrašanās vieta, nav tipiska vidējā zagļa apraksta,» komentē L.Podskočija. Aizturēto vīriešu un sieviešu skaits Jelgavā ir līdzvērtīgs.Veikalu tīkla «Maxima» preses sekretārs skaidro, ka lielākoties zādzības veic profesionāļi: «Viņi zog tālākpārdošanai, izvēlas atpazīstamas preces, pēc kurām ir stabils pieprasījums, piemēram, kafiju vakuumiepakojumā, pazīstamu firmu iespējami dārgus skujampiederumus, piemēram, «Gillette», «Wilkinson», kosmētikas un parfimērijas preces.» «Maxima» pārstāvji pārliecināti, ka zog visu dzimumu, vecumu un tautību pārstāvji aptuveni proporcionāli viņu īpatsvaram iedzīvotāju vidū. «Minētie profesionālie zagļi gan lielākoties ir cilvēki spēka gados, turklāt viņi nereti zog grupās – kāds «sargā», kāds novērš uzmanību,» I.Andiņš stāsta par Latvijas veikalos novēroto.Valsts policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Romāns Dikovs gan atzīst, ka Jelgavā grupveida zādzības no veikaliem nav izplatītas. «Ir tādi, kas alkoholu izdzer vai desu apēd uz vietas, bet lielākā daļa zog realizācijai,» policijas pārstāvis norāda, ka arvien biežāk tiek pieķerti arī padsmitgadnieki. Parasti zagļus notikuma vietā pieķer veikalu apsardzes darbinieki, tāpēc, lai arī policijai par notikušo tiek ziņots, kriminālprocess netiek ierosināts, jo prece tiek atdota veikalam nebojāta. Arī reālu cietumsodu garnadži saņem reti – biežāk piespriesti piespiedu darbi. Reģistrēto zādzību kāpumu R.Dikovs nesaista ir kriminogēnās vai ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Jelgavā, viņaprāt, veikali vienkārši sākuši aktīvāk ziņot par noziegumiem. Veikalos reģistrētās zādzības 2013. gada pirmajos divos mēnešos – 117, no tām pilsētā 110. Kriminālprocesi ierosināti par 27 gadījumiem. 2012. gada janvārī un februārī – 45, no tām pilsētā – 41. 29 gadījumos ierosināts kriminālprocess. 2012. gadā Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novados veikalos fiksētas 247 zādzības, no tām Jelgavā 228.Avots: Valsts policijas Jelgavas iecirknis
