Pavasarī mēs visi esam ņipri un steidzīgi, ja savs dārziņš apstādāms. Tā es arī – skraidelēju pa tirgu, stādus pirkdama.
Pavasarī mēs visi esam ņipri un steidzīgi, ja savs dārziņš apstādāms. Tā es arī – skraidelēju pa tirgu, stādus pirkdama. Ne mazums naudiņas tur atstāju, uz labu ražu un līdzekļu ietaupījumu cerēdama. Taču nu jūtos apbēdināta – kaimiņi ēd puķukāpostus šņakstinādami, bet pati varu tikai lielās lapās lūkoties. Manos kāpostos no baltajiem un gardajiem ziediem ne vēsts. Gan lapas ielauzu, gan saknes aprausu – nekā. Tā man nekad vēl nav gadījies, lai gan dārziņu turu no seniem laikiem. Kam lai tagad sūdzu bēdas?
Mildas tante
