«Domājot par Raini un viņa ideju, Ziedonis sevi dēvēja par Spīdolas kalpu. Te nu notiek satikšanās starp mums un Ziedoni,» pieminot dzejnieku viņa atvadu dienā, teic Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Elīna Apsīte. Trešdien skolā notika dzejnieka atceres brīdis, uz kuru kopā sauca improvizācijas ansamblis «Pēdējā Minūte».
«Reizē bija skumji un priecīgi, bet pirmkārt ļoti viegli. Varējām atvadīties. Tā arī bija liela satikšanās. Daudz pazīstamu cilvēku un arī daudz jaunu. Ļoti daudz skolēnu ar mugursomām. Fonā skanēja Ziedoņa ierunātās epifānijas. Tajā brīdī domāju par to, kas mūs visus tur kopā. Tā bija ļoti laba atmosfēra,» Ziedoņa bērnu dienā piedzīvoto Rīgas Doma baznīca atklāj «spīdoliete» Dārta Apsīte. Kopā ar skolasbiedriem viņa muzicē vokāli dramatiskajā improvizācijas ansamblī «Pēdējā Minūte», kurš radies, pateicoties Ziedonim. Tieši viņa dzeja un epifānijas ir grupas repertuārā, turklāt savulaik tā arī iedvesmojusies no Ziedoņa fonda «Viegli».«Jaunieši lasa Ziedoni. Viņš rakstīja, ko visi jūt. Tajā pašā laikā, kā arī sacīja Renārs Kaupers, neviens īsti nevar pateikt, par ko. Viņa dzejā un epifānijas ir kas tāds, kas katru uzrunā,» savas izjūtas atklāj Dārta.Ziedoņa vārds ir nozīmīgs arī visam skolas kolektīvam. «Ziedonis ir mūsu sākums. Katrā stundā, kas veltīta skolas vēstures, viņa bilde ir pirmā, kas parādās, jo Ziedonis, uzsverot gara bagātību, kopšanu, augšanu, mainīšanos uz augšu, ir Spīdolas idejas nesējs. Tā bija viņa doma, ka Latvijā izveidotos četras Spīdolas skolas – katrā novadā pa vienai. Šo ideju esam saglabājuši tikai mēs,» tautā mīlēto dzejnieku un publicistu piemin Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
