Vadoņa nāve«Dārgie biedri un draugi!» tāpat kā visi 1953. gada 6. marta laikraksti padomju valstī, arī «Zemgales Komunists» sāk ar sēru vēsti.«Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja, PSRS Ministru Padome un PSRS Augstākās Padomes Prezidijs dziļās sērās paziņo partijai un visiem Padomju Savienības darbaļaudīm, ka 5. martā, pulksten 9.50 vakarā, pēc grūtas slimības miris PSR Savienības Ministru Padomes Priekšsēdētājs un Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Sekretars Josifs Visarionovičs STAĻINS.»No medicīniskā slēdziena«Naktī uz 2. martu J.V.Staļinam radās asins izplūdums smadzeņu kreisajā puslodē uz hipertoniskās slimības un aterosklerozes pamata. Rezultatā iestājās ķermeņa labās puses paralize un nepārtraukta bezsamaņa. Konstatētas elpošanas grūtību pazīmes sakarā ar traucējumiem nervu centru funkcijās. Šie traucējumi ar katru dienu pieauga. Slimības pēdējā dienā, vispārējam stāvoklim krasi pasliktinoties, atkārtoti parādījās smags akuts sirds asinsvadu vājums (kolapss). 5. marta pēcpusdienā slimnieka stāvoklis sevišķi strauji pasliktinājās: elpošana kļuva pavirša un krasi paātrināta, pulss – 140 – 150 reizes minutē, pavājināts. Pulksten 21.50, pieaugot sirds asinsvadu vājumam un elpas trūkumam, J.V.Staļins mira.»Laikrakstā publicēto medicīnisko slēdzienu parakstījuši PSRS veselības aizsardzības ministrs A.Tretjakovs, Kremļa Ārstniecības un sanitārās pārvaldes priekšnieks I.Kuperins, vēl septiņi profesori un docents.Sēro arī Jelgavā«Klusāki kļuvuši jauniešu soļi, neskan smiekli un gaviles,» konstatē «Zemgales Komunista» korespondents. «Jelgavas pilsētas pedagoģiskās skolas zālē pulcējas audzēkņu un audzinātāju kolektīvs, lai kopēji dalītos dziļajās sāpēs par smago zaudējumu.Visu skolas audzēkņu vārdā komjaunatnes fizkulturas nodaļas sekretare audzēkne b.Preise aicināja visus komjauniešus un audzēkņus būt modriem un disciplinētiem, mācīties tikai labi un teicami – «Tā mēs vislabāk godināsim biedra Staļina piemiņu».»
