Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājam Andrejam BaļčūnamPiektdienas, 1. marta, «Zemgales Ziņu» rakstā «Pārmet, ka Pasta salā nebūs stāvvietu mašīnām» publicētā Jūsu atbilde, ka «darbi salā noris atbilstoši būvnieka tehnoloģijai» neiztur ne mazāko kritiku, jo tā var atbildēt tikai tāds, kurš nemaz nav pārstaigājis salas teritoriju un nav redzējis patieso situāciju. Tādi meli pārspēj pat slaveno Minhauzenu! Ja «būvnieks» to «tehnoloģiju» nolasīja, kā patiesībā vajadzētu darīt, tad Jūs, ak, naivais, turpinot tam ticēt, esat tāds pats melis un sniedzat korespondentam nepārbaudītus faktus.Vislabāk par darba procesu, kas Pasta salā notiek jau no paša sākuma, atbildes varētu sniegt strādnieki, pašizgāzēju šoferi, ekskavatorista mašīnists un buldozerists. Tikai, baidoties zaudēt darbavietu, atbildes varētu arī nebūt. Resnākos kokus, ko buldozers nespēja «nogludināt» pirms pašizkrāvēju pievestās grunts, strādnieki nozāģēja, bet lielākā daļa palika zem zemes slāņa, kas tika uzbērts. Jā, tas slānis atbilstoši tehniskajā projektā norādītajām augstuma atzīmēm vietām sasniedz pat pusotru metru. Zem tā palikuši gan krūmi, gan koki, gan zari, gan celmi, kā arī ļoti daudz būvmateriālu, jo, ceļot tiltu un rekonstruējot Raiņa ielu, Čakstes bulvāri, Lielo ielu, būvgružus vieglāk aizvest uz Pasta salu, nevis nogādāt izgāztuvē. Tie ir desmitiem kubikmetru nepievestas (ietaupītas!) grunts.Viena ietves apmale veikalā maksā 1,66 latus, lētākais bruģa gabals – vismaz desmit santīmu, bet rudens pusē virs zemes to bija kā dzērveņu purvā – spēj tik savākt. Diemžēl «Igatei», nomainot veco ielas segumu, ir izdevīgāk to aiztransportēt gružos, jo ražotnē augs darba apjoms un produkcijas realizācija. Varbūt to visu labāk savākt un izlietot citur, kā dažviet jau izdarīts, piemēram, nobruģēta ietve gar kultūras namu u.c. Bet tā ir tikai maza daļiņa no tā, ko slēpj uz Pasta salu aizvestais.1. martā «Ziņu» publicētajā fotogrāfijā skaidri redzams ekskavators bez kausa, jo tas salūza, norokot jau rudenī savesto granti vairāk nekā metra augstumā Driksas labajā krastā. To nofotografēju 21. janvārī Raiņa ielas galā pie baseina. Zemes darbi tur tika veikti jau īsi pēc Jaunā gada līdz pat februāra sākumam. Divi pašizgāzēji grunti veda tālāk kādus 300 metrus uz salas galu, tur to paaugstinot. Nu īsti malēniešu garā!7. februārī, ZRKAC apspriežot ar iedzīvotājiem Jelgavas perspektīvo attīstību līdz 2030. gadam, par minēto bezsaimniecisko rīcību centos uzdot jautājumu Rāviņa vietniekam Ļevčenokam. Neļaujot man formulēt domu, tiku pārtraukts, jo tas neesot pēc būtības. Tagad es šo jautājumu uzdodu Jums. Cik lielas summas projektos jau tiek rezervētas nekvalitatīva darba labošanai?Ļoti dīvaina bija arī atbilde kādam iedzīvotājam par ielu kvalitāti pēc padarītā – «Lai būtu labāka kvalitāte, jābūt biezākam pamatslānim, bet tas savukārt nozīmē papildu līdzekļus.» Interesanti! Projekts izstrādāts pareizi, taču darba gaitā tehnoloģija, lai ietaupītu materiālus un naudu, tiek pārkāpta. Bet kur paliek ietaupītie materiāli, ja drīz vien jāmeklē nauda papildu darbiem? Ļevčenoks atbildēja, ka «garantija Čakstes bulvārim ir trīs gadi un «Igate» brāķi labos». No savas kabatas vai arī atkal tiks piešķirti pašvaldības budžeta līdzekļi, ko veido iedzīvotāju maksātie nodokļi? Ļoti vēlētos tikties Pasta salā gan ar A.Baļčūnu, gan «būvnieka tehnoloģijas» autoru, gan korespondentu un jebkuru interesentu, kurš vēlētos pārliecināties, cik atbilstoši ir veikti darbi.
