«Būsim reāli – maza lauku skola izglītības ziņā spēj nodrošināt tikai pašu nepieciešamāko. Te nav ne mūzikas skolas, ne, piemēram, iespēju padziļināti apgūt vācu vai franču valodu,» zemniece no Zaļeniekiem Aina Buka min galvenos iemeslus, kāpēc viņas bērni mācās pilsētas izglītības iestādēs. Jelgavas un Ozolnieku novadu pašvaldībām šādi skolēni izmaksā ievērojamu summu. Savukārt pilsēta savstarpējos norēķinos gadā nopelna aptuveni 168 tūkstošus latu.
Aina stāsta, ka divi vecākie dēli, kuri vispārizglītojošo skolu jau beiguši, Zaļenieku pamatskolā mācījušies līdz 4. kasei, bet meita Jelgavā zinības apgūst no 1. klases. Patlaban viņa mācās Spīdolas ģimnāzijas 7. klasē.Konkurencei jābūt lielākai«Nav vienkārši, lai to dabūtu gatavu. Piemēram, nedēļā degvielai vien aiziet 60 latu. Bija brīdis, kad no Zaļeniekiem uz Jelgavu un atpakaļ braukāju trīsreiz dienā. Taču neko nenožēloju,» teic mamma. Izvēli par labu pilsētas skolām ģimenei palīdzējis pieņemt, viņuprāt, ne tikai plašāks un kvalitatīvāks vispārējās un interešu izglītības piedāvājums. Svarīga šķitusi iespēja bērniem mācīties un līdz ar to konkurēt, kā arī komunicēt lielākā klasē. Ja tajā iet vien deviņi skolēni, tas īsti nav iespējams, spriež A.Buka.«Nemāku teikt, ko mazās lauku skolas varētu darīt, lai piesaistītu skolēnus. Būtu labi, ja tās piedāvātu arī kādu specializāciju. Piemēram, padziļināti apgūt svešvalodas vai informācijas tehnoloģijas. Kaut to pašu galdniecību,» min trīs bērnu mamma no Zaļeniekiem.Visvairāk izmaksā bērnudārzniekiJelgavas novada pašvaldība informē, ka kopumā uz citu pašvaldību mācību iestādēm dodas 766 izglītojamie, par kuriem savstarpējos norēķinos novads maksā teju 457,8 tūkstošus latu. Savukārt Jelgavas novada skolas apmeklē 733 citu pašvaldību skolēni, par kuriem novads saņem 356,5 tūkstošus latu. Lielākoties tie ir vidusskolēni, kā arī neklātienes audzēkņi, kuri izvēlējušies skolu citā administratīvajā teritorijā, informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, piebilstot, ka finansiālo starpību 101,2 tūkstošu latu apmērā visvairāk veido norēķini par pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. To apliecina arī pagājušonedēļ apstiprinātās izmaksas vienam skolēnam. Dažādās vispārizglītojošās skolās tās atšķiras, ko nosaka finanšu ieguldījums mācību procesa nodrošināšanai un uzlabošanai. Taču kopumā gan pilsētā, gan Jelgavas novadā viena skolēna izmaksas ir līdzīgas – vidēji 37 lati. Jelgavā visdārgāk ir mācīties Speciālajā pamatskolā – 120,46 lati, bet novadā Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiālē – 160,22 lati. Jelgavas novadā šīs izmaksas šogad pat nedaudz palielinājušās. «Galvenokārt to noteica izdevumi, kas saistīti ar skolu bibliotēku fondu papildināšanu, mācību materiālu iegādi, remontdarbiem un personāla darba samaksu. Šogad novada skolās darbu sākuši divi sociālie pedagogi, kā arī trīs psihologi. Tāpat esam pagarinājuši pirmsskolas grupu darba laikus,» skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa. Viņa gan piebilst, ka šie aprēķini nesniedz objektīvu priekšstatu par reālajām izmaksām, kas ir īpaši būtiski gadījumos, kad novada skolās mācās citu pašvaldību bērni. Piemēram, nedrīkst ieskaitīt skolu siltināšanas projektu izmaksas, datortehnikas un interaktīvo tāfeļu iegādes izdevumus.Iemesli jāmeklē «nemateriālajā» Neapmierināta par savstarpējo norēķinu lielo finansiālo starpību ir Ozolnieku novada pašvaldība. 428 novadā deklarēti bērni apmeklē vispārējās izglītības iestādes ārpus Ozolnieku administratīvās teritorijas. «Šāda prakse pašvaldībai ik gadu izmaksā ievērojamu summu. Plānots, ka citas pašvaldības mūsu budžetā iemaksās 144 tūkstošus latu, bet mēs – 192,6 tūkstošus. Tāpēc mūsu mērķis ir noskaidrot, kas jāuzlabo skolu piedāvājumā, lai vecāki izvēlētos bērnus pieteikt Ozolnieku novada izglītības iestādēs,» apņēmības pilns ir novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle. Viņš piebilst, ka izglītībai pašvaldība gadā atvēl vairāk nekā pusi sava budžeta līdzekļu. Skolas ir sakārtotas, modernas un ērtas, tomēr noturēt skolēnus īsti nav izdevies. «Patlaban zināmās situācijas atklāj tendenci, ka iemesli, kāpēc skolēni apmeklē skolu citā pašvaldībā, ir ļoti subjektīvi. Tikai neliela daļa gadījumu attiecināmi uz vecāku šaubām par izglītības kvalitāti. Biežāk dzirdētie pamatojumi – vecāki strādā Rīgā vai Jelgavā un izvēlas savus bērnus «pa ceļam» aizvest uz skolu citā pašvaldībā. Ir skolēni, kuri apmeklē interešu izglītības pulciņus Jelgavā. Tāpēc vecākiem ērtāk, ja bērnam tur paiet visa darba diena. Ir arī principa jautājumi, jo vecāki, piemēram, paši mācījušies kādā konkrētā pilsētas skolā,» min U.Gāle. Jāpiebilst, ka pērn Jelgavai citas pašvaldības par saņemtajiem izglītības pakalpojumiem samaksājušas 614,77 tūkstošus latu, bet tā šķīrusies no 446,4 tūkstošiem latu.
