Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ansamblis meklē savu stilu, spēlē izlaidumos un skolas ballēs.
«Ziedoņa aiziešana mūs ir ļoti ietekmējusi. Viņa dēļ mēs taču arī sanācām kopā. Dziedājām fonda «Viegli» izdotā albuma dziesmas ar dzejnieka vārdiem. Pasākumos lasījām viņa dzeju. Viņš rakstīja, ko visi jūt,» par lielo zaudējumu gaiši skumst Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vokāli dramatiskā improvizācijas ansambļa «Pēdējā minūte» dalībniece Dārta Apsīte. Tautā mīlētā dzejnieka bēru dienā viņi atkal bija pulcējušies kopā, lai vēlreiz ļautos sev tuvo Imanta Ziedoņa dzejoļu un epifāniju plūdumam. Izskanēja arī pašu radītais pirmatskaņojums «Atnāc pie manis». Tomēr «Pēdējā minūte», ko veido arī vairāki absolventi, nav skolas muzikālā ikdiena. Šajā mācību gadā sevi pieteicis Spīdolas ģimnāzijas ansamblis. Satikušies mūzikas klubāIr divas lietas, kas mūs vieno, – Spīdolas ģimnāzija un privātā mūzikas skola «BJMK Rokskola». Tā par sevi saka skolas ansambļa pašreizējais sastāvs, kas kopā spēlē pirmo gadu. Tajā darbojas topošās absolventes D.Apsīte (vokāls) un Liāna Mihailova (ģitāra, vokāls), devītklasnieki Mikus Ģērmanis (ģitāra), Artūrs Jefremovs (basģitāra), Toms Kagainis (bungas), Austra Apsīte (ģitāra) un Ronalds Josts (bungas) no 8. klases. Šķiet, BJMK, kur jaunieši apgūst ne tikai instrumentu spēli, bet vairāki no viņiem profesionālās ievirzes izglītības programmu «Rokmūzika», arī bijis noteicošais faktors, lai grupa zem Spīdolas vārda atrastu ceļu pie klausītājiem. Ne velti «spīdolieši» mūzikas skolu sauc par savām otrajām mājām, kur tā justies, mācīties, atpūsties, pilnveidoties, strīdēties un draudzēties, bet BJMK vadītāju Endiju Rožkalnu – arī par savu vadītāju. Privātajā mūzikas skolā Dobeles ielā 68 ansamblim arī tiek atvēlētas profesionālas mēģinājumu telpas.«Endijs ir Spīdolas ģimnāzijas interešu izglītības skolotājs. Uz ansambli varēja nākt visi, kas vēlējās, taču beigās izkristalizējās, ka palikām mēs no BJMK. Bijām savā starpā pazīstami, satikušies mūzikas skolas nometnēs un citos pasākumos,» sadarbības sākumu ieskicē Liāna. Skolotāji ir ļoti saprotošiKopīgā pieredze mūzikas skolā un rokskolā Spīdolas ģimnāzijas jauniešiem radošajā izpausmē devusi salīdzinoši brīvu vaļu. Endijs palicis vien galvenā uzrauga lomā – viņš rūpējas, lai «beigās izklausītos labi». Citādi katrs nāk ar savām idejām, meklē kopsaucēju, mēģina «džemot», pazīstamām melodijām radīt savu oriģinālu aranžējumu, kā arī veidot ko absolūti jaunu.«Spēlējam ļoti dažādus mūzikas stilus. Taču pamatā ņemam jau kaut ko gatavu. Dziedam gan latviski, gan angliski,» Spīdolas ģimnāzijas ansambļa stila meklējumus atklāj Austra. «Taustīšanās» notiek arī par grupas nosaukumu. «Ansamblis – it kā smieklīgi. Nosaukums tāds klasisks un šlāgerīgs. Taču mums šķiet, ka tas ir kičīgs, jo kopā saspēlējam pietiekami labi,» min Liāna, piebilstot, ka jaunos mūziķus uzstājamies visbiežāk var manīt skolas pasākumos – tradicionālajā Spīdolas dienā, izlaidumos, 1. septembra, valsts svētku un citos sarīkojumos, kur nepieciešams «muzikāls noformējums». Ansamblis spēlējis arī ģimnāzijas ballēs. Taču bez skolasbiedru, pedagogu un administrācijas labvēlīgās un iedrošinošās attieksmes neiztikt. «Pirms Spīdolas dienas bija vairāk mēģinājumu, tāpēc nācās atprasīties no pēdējām stundām. Skolotāji bija ļoti saprotoši. Atļāva atnākt vēlāk un visu nokārtot. Manuprāt, mūsu skola ļoti stimulē un atbalsta radošos procesus. Kad nācu te stāties, pirmais, kas mani piesaistīja, – uz trepītēm sēž skolēni, spēlē ģitāru un dzied! Tas turpinās joprojām,» priecājas Dārta.30 sekunžu ballīteSpīdolas ģimnāzijas ansamblis, ja vien, gatavojoties pasākumiem, nav nepieciešams biežāk, mēģinājumos satiekas katru piektdienu. Neiztikt arī bez radošiem strīdiem. «Taču mēs ļoti labi protam nodalīt draudzību no profesionālās darbības. Šie strīdi mūsu attiecības neietekmē,» apliecina D.Apsīte. Viņa atklāj, ka spriedzes mazināšanai ansamblis ieviesis tā saucamo 30 sekunžu ballīti, kas noskatīta kādā filmā, bet tīri labi attaisnojas arī praksē. Princips tāds – kad stress sāk sist augstu vilni, visu pie malas un pusminūti kārtīgi iztrakoties. Savukārt Toms novērojis, ka spriedzi itin labi spēj kliedēt bungas. Ar nosacījumu, ka tās kārtīgi izspēlē, nevis izdauza. Kaut kas no šiem stresa mazināšanas paņēmieniem der arī pirms koncerta, tomēr lielākā «atbrīvošanās maģija» notiek uz skatuves.«Pirms uzstāšanās uztraukums parasti ir ļoti liels. Taču ar pirmajiem akordiem «ievelcies» tai mutulī, un viss aiziet,» stāsta Dārta.Nedrīkst atstāt novārtā mācībasAr koncertu vai uzstāšanos Spīdolas ģimnāzijas ansamblim pasākums vēl nebeidzas. Vienmēr seko izvērtējums. Lielākie kritiķi esot viņi paši, bet vēl nozīmīgāks ir BJMK pedagogu vārds. «Viņi mums ir lielas autoritātes. Uzreiz pasaka, kas izdevies, kas ne. Nemētājas ar liekiem vārdiem,» teic Liāna, vienlaikus piebilzdama, ka ar rokskolas skolotājiem jauniešiem izveidojušās ļoti labas, atvērtas un draudzīgas attiecības. Tas arī motivē pilnveidoties, nepamest iesākto un, visticamāk, saistīt ar mūziku savu turpmāko izglītību un karjeru (lai gan visi jaunieši, izņemot divus, patlaban mācās Spīdolas ģimnāzijas komercnovirziena klasē).Tas gan nenozīmē, ka «spīdoliešie» BJMK iekrituši no rīta līdz vakaram. Instrumentu spēle, mācības rokskolā, dažādas prakses, pasākumi, koncerti un projekti, protams, prasa savu. Vilinoši ir arī īpašie vakari, kuros neformālā gaisotnē jaunieši dzer tēju, našķojas, skatās filmas, spēlē galda spēles, muzicē un jauki pavada laiku. Taču nedrīkst atstāt novārtā arī ģimnāziju. Jāuzraksta visi kontroldarbi, jāizstrādā biznesa plāni, ar savu produkciju jāpiedalās skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgos. Galu galā ar joni tuvojas eksāmeni. «Jau pierasts. Dažkārt kā jau mūziķiem – pēdējā brīdī visu var paspēt,» par rūdījumu, kas lieti noderēšot dzīvē, priecājas Spīdolas ģimnāzijas muzikanti. Nāk ar savām idejāmEndijs Rožkalns, Spīdolas ģimnāzijas ansambļa vadītājs Tik foršus jauniešus, kādi ir Spīdolas ģimnāzijas ansamblī, atrast nav nemaz tik viegli. Man tā ir liela un patīkama pieredze ar viņiem strādāt. Jaunieši ir ļoti radoši. Paši vēlas visu darīt. Nāk ar jaunām idejām. Viņu rokās ir repertuāra izvēle. Ilgu laiku spēlējām dziesmas no Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» albuma, kas ģimnāzistiem ļoti patika. Zinot, ka vairāki ansambļa dalībnieki šogad beidz skolu, gribu novēlēt viņiem darīt dzīvē to, kas patīk, nevis pakļauties dažādiem stereotipiem.
