Sākoties jaunajai dārzeņu, augļu un ogu sezonai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sāk pastiprinātas pārbaudes veikalos, tirgos un vairumtirdzniecības noliktavās, lai pārliecinātos, vai šo produktu marķējumā norādītā izcelsmes valsts atbilst pavaddokumentiem un vai patērētāji netiek maldināti, no citām valstīm ievestos dārzeņus un augļus uzdodot par vietējiem.
Kā informē PVD pārstāve Ilze Meistere, inspektori pārbaudīs, vai pavaddokumentos norādītā augļu un dārzeņu izcelsmes valsts sakrīt ar cenu zīmēs un marķējumā norādīto, kā arī, pārbaudot dokumentus un piegādātājus, PVD inspektori pārliecināsies, vai augļi un dārzeņi, kas tiek uzdoti kā Latvijas izcelsmes, patiešām tādi ir. «Ap šo laiku, kad vietējās siltumnīcās nobriest pirmie gurķi un tomāti, sarosās arī negodīgie dārzeņu vairumtirgotāji, un citu valstu tomāts pusceļā starp vairumtirgotāju un tirgotāju nereti pārvēršas par Latvijas siltumnīcā izaudzētu,» saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, tāpēc, «atbalstot lielāko pašmāju dārzeņu audzētāju iniciatīvu, tāpat kā pēdējos trīs gados, arī šogad jau martā sākam pastiprinātas pārbaudes, kas ilgs līdz pat vasaras beigām».Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka katru gadu pavasarī tiek konstatēti mēģinājumi maldināt patērētājus. Pagājušajā gadā PVD atklāja gadījumu, kad Polijas izcelsmes tomāti tika uzdoti par Latvijas, gadu iepriekš Polijas izcelsmes kartupeļi un sīpoli tika uzdoti par Latvijas, un līdzīgi tas noticis arī ar gurķiem. Šajos gadījumos PVD veica vairāku uzņēmumu, gan tirdzniecības, gan vairumtirgotāju pārbaudes, lai atklātu, kurš kurā posmā maldinājis patērētāju, taču ir arī krietni vienkāršāki gadījumi, kad tirgū tirgotājs, lai veicinātu pārdošanu, norāda, ka produkta izcelsmes valsts ir Latvija.Pagājušajā gadā veiktajās svaigu dārzeņu un augļu pastiprinātajās pārbaudēs PVD konstatēja ne tikai maldinošas norādes cenu zīmēs par izcelsmes valsti, bet arī gadījumus, kad tā pavaddokumentos un fasēto augļu un dārzeņu marķējumā vispār nav bijusi norādīta.
