Šogad kultūras jomas finansējums no pilsētas budžeta nav palielinājies, bet cēlušās ir gan komunālo pakalpojumu cenas, gan minimālā alga, ko sedz pati kultūras iestāde.
Šogad kultūras jomas finansējums no pilsētas budžeta nav palielinājies, bet cēlušās ir gan komunālo pakalpojumu cenas, gan minimālā alga, ko sedz pati kultūras iestāde. Līdz ar to kultūrai atliek arvien mazāk.
Viens no galvenajiem kultūras nesējiem Jelgavā ir kultūras nams, kas nepietiekamā finansējuma dēļ ir nonācis problēmu un pārmaiņu priekšā. Problēmu risinājums galvenokārt ir atkarīgs no amatpersonām, bet galarezultāts ietekmēs kultūrvidi Jelgavā, kā arī iedzīvotāju iespējas radoši darboties kultūras jomā.
Kultūras attīstības koncepcijas problēmas
Pēdējā pilsētas Kultūras attīstības koncepcija ir apstiprināta 1998. gadā. Tajā uzskaitītas pašreizējās problēmas šajā jomā: neinteresanti pasākumi, jaunu ideju trūkums, neskaidrība par to, kas interesē attiecīgajai mērķauditorijai, un līdzekļu trūkums, jo kultūras finansējumā tiek piemērots pilsētas budžeta atlikuma princips. Jāmin arī sponsoru neieinteresētība kultūras norišu atbalstīšanā, kā arī kultūras darbinieku vājās zināšanas menedžmentā. Kultūras attīstību kavē nepietiekama informācijas apmaiņa un koordinācija pasākumu rīkošanā. Izplatīta parādība ir īstermiņa mērķu īstenošana, jo nav skaidra pilsētas kultūras attīstības stratēģija.
Nepieciešama statusa maiņa
Jelgavā kultūras nams pastāv jau 36 gadus, un, jau pēc nosaukuma spriežot, tam būtu jāveicina mūsu pilsētas kultūras attīstība. Domes Kultūras, izglītības un sporta komitejas vadītājs Agris Celms atzīst, ka pašlaik pilsētas kultūras nama finansējums ir nepietiekams, un piebilst, ka diez vai tas tuvākajos gados palielināsies. Šā iemesla dēļ radusies ideja mainīt juridisko kultūras nama statusu. Tas vairs nebūtu pašvaldības uzņēmums, bet gan pieņemtu kādu no bezpeļņas uzņēmējdarbības formām.
Jelgavas Domes Izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs pirms šāda lēmuma oficiālas apstiprināšanas atteicās to komentēt. Paziņojumā, kas tika izsūtīts Jelgavas pilsētas kultūras namam, teikts, ka pilsētas budžeta ienākumiem katru gadu ir tendence sarukt. Veidojas disproporcija starp budžeta ieņēmumu samazinājumu un izdevumu pieaugumu, kas 2000. gadā sasniegs sevišķi nopietnus apmērus, ir palielinājušies parādi kreditoriem. Ziņojumā arī teikts, ka, sākot ar 1999. gadu, kultūras finansējums nevis palielinās, bet samazinās.
Kultūras nama direktore Janīna Kristiņa uzskata, ka doma par statusa maiņu nebūt nav peļama, bet, viņasprāt, tas nedrīkstētu notikt tik ātri (jau sākot ar 2000. gadu), jo kultūras nams ir pilnīgi nesakārtots un arī darbinieki šādam solim nav sagatavoti. Jāizstrādā kritēriji, lai noteiktu, kuri darbinieki saņems algas un kuri strādās atkarībā no peļņas.
– Pārorientēšanās uz komerciālu darbību daudz ko no līdzšinējām aktivitātēm iznīcinātu, mazinātos kultūrizglītojošās darbības, kas nav komerciāli izdevīgas.
Savukārt, lai nopelnītu, J.Kristiņa ir pārliecināta, ka kultūras namā vajadzētu atvērt veikalus, kazino, kas nestu peļņu. Tomēr mērķis ir nevis peļņa, bet kultūrizglītošana un kolektīvu saglabāšana noteiktā līmenī.
Valstī ir palielinājusies minimālā darba alga, maksa par telefonu, Jelgavā ieviests divpakāpju tarifs norēķinos par apkuri. Tas rada papildu izdevumus.
– Šie ir slēptie triecieni, kā rezultātā Domei nebūs iespējams palīdzēt pilsētas kultūras namam vismaz tuvākajos divos gados, tāpēc ir radusies doma izveidot citu saimniekošanas kārtību, – skaidro Agris Celms.
Finansējums palielinājies, bet naudas ir mazāk
Līdz šim kultūras nama darbinieka vidējā alga bijusi Ls 64,86, bet cerams, ka ar 1. augustu tiks apstiprināts algu palielinājums. Citās kultūras iestādēs algas ir lielākas jau kopš 1. jūlija.
No pilsētas budžeta kultūras namam šogad piešķirti Ls 74 800, turklāt vēl paredzēts, ka
Ls 23 649 ir jānopelna, sniedzot maksas pakalpojumus. Tātad kopējais budžets ir Ls 98 449. Šogad kultūras namam no pilsētas budžeta ir iedalīti Ls 7000 vairāk nekā pērn, tomēr reāli tas ir par Ls 7 000 mazāk, jo pagājušajā gadā Jelgavas pilsētas kultūras namā tika iesākts elektroinstalāciju remonts, kam no šā gada budžeta bija paredzēti Ls 14 000.
Elektroinstalāciju maiņa līdz šim vēl nav pabeigta, bet lielākās problēmas ir novērstas. To varēja izdarīt, pateicoties pagājušā gadā gūtajai peļņai no maksas pakalpojumiem, kas par Ls 6 000 pārsniedza plānoto.
Šā gada budžetam lielāku slogu uzliek arī jau minētais divpakāpju tarifs, kā rezultātā apkure kultūras namam izmaksās par Ls 3500 vairāk.
Brīvdabas estrāde nes peļņu, kamerzāle – vairs ne
Tagad Brīvdabas estrādi izmanto kultūras nams, bet oficiāli tā tikai šomēnes tiks pārņemta no Kultūras centra. Tas šogad dotu iespēju nopelnīt plānoto summu, proti, Ls 23 649, bet kultūras namam ir zudusi kamerzāle (atrodas trešajā stāvā). Tā bija viena no nozīmīgākajiem peļņas avotiem pērn, jo tika iznomāta gan konferenču un lekciju rīkošanai, gan dažādu sarīkojumu organizēšanai. Tagad kamerzālē ir aizliegts uzturēties vairāk nekā 50 cilvēkiem, jo tās griesti neatbilst ugunsdrošības standartiem. Zāles rekonstrukcija, ieskaitot elektroinstalācijas nomainīšanu, izmaksātu ap 11 tūkstošiem latu.
Kultūras nama direktore uzskata, ka ir nopietni jādomā, kā nopelnīt plānotos Ls 24 000, kad viena zāle nav izmantojama.
Novecojis aprīkojums, un sarūk apmeklētāju skaits
Kultūras nama aprīkojums – prožektori, skaņu un gaismu aparatūra – ir novecojis, jo iegādāts padomju laikos. Tas vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Tāpat savu mūžu ir nokalpojušas visas komunikācijas – kanalizācija un ūdensvads. Arī tie būtu jāmaina vai vismaz jāremontē, bet neatliek naudas.
Ik gadu tautas kolektīvi, kuri darbojas Jelgavas pilsētas kultūras namā, no tā saņēmuši finansējumu. Šogad finansējums ir
Ls 12 735 (par Ls 3000 mazāks nekā pērn), un tautas kolektīviem trūkst Ls 2005 pat tad, ja tiek likvidēta viena štata vieta. Nav nekādu līdzekļu tautas kolektīvu mērķa programmu realizēšanai.
Nesen stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par to, ka jaunieši, kam mazāk par 16 gadiem, nedrīkst uzturēties uz ielas bez vecākiem pēc pulksten 23. J.Kirstiņa atzina, ka tas strauji samazina apmeklētāju skaitu.
Kultūras nama direktore uzskata, ka Brīvdabas estrāde nav sava vārda cienīga. Viņasprāt, tā ir vieta, kur sanākt, un ne pēc izskata, ne aprīkojuma tā neatbilst estrādes prasībām.
Kā kompensēt naudas trūkumu?
J.Kristiņa redz vairākus variantus, kā naudu varētu ietaupīt. Viens no tiem – atteikties no bezmaksas pasākumu vai arī pasākumu, kas sevi neatpelna, rīkošanas. Tādā gadījumā par Jāņu sarīkojumiem katram būtu jāmaksā. Tā daudzi ļaudis paliktu bez svētkiem.
Naudas trūkumu varētu kompensēt, palielinot maksu par telpu īri un ieviešot dalības maksu tautas kolektīvos. Loģiski, ka daudzi dalībnieki nevarētu samaksāt un kolektīvos pārtrauktu darboties.
Kultūras nama darbība un tās vērtējums
A. Celms uzskata, ka kultūras nams darbojas viduvēji, jo, viņaprāt, tas tomēr saņem samērā lielu finansējumu. Naudas trūkumu A.Celms skaidro divējādi. Pirmkārt, to veicina objektīvie iemesli, jo neveiksmīgas prakses rezultātā cilvēki ir aizmirsuši taciņu uz kultūras namu. Lai ģimene varētu aiziet uz teātra izrādi, ir nepieciešami vismaz desmit lati, ko katrs nevar atļauties. Otrkārt, – arī neprasme saimniekot.
Lielu daļu problēmu atrisina laiks, bet tā notiek, ja problēmas nav svarīgas. Šoreiz no risinājuma atkarīgs ne tikai tas, cik štata darbinieku paliks un cik tiks atbrīvoti, bet arī, kādā gultnē ievirzīsies Jelgavas kultūras dzīve, kādi būs pasākumi un vai mēs gribēsim un varēsim atļauties tos apmeklēt.
