Vienādas izglītības iespējas visiem bērniem neatkarīgi no viņu vajadzībām, spējām, veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Atbalstošā, kā arī materiāli piemērotā vidē. Šāda ir iekļaujošās izglītības būtība, kas palēnām gūst sapratni un atsaucību arī Latvijā. Liekot lietā ES finansējumu, valstī izveidoti astoņi iekļaujošās izglītības atbalsta centri. Otro gadu, savā paspārnē ņemot visu Zemgales reģionu, tāds darbojas arī Jelgavā.
Iekļaujošās izglītības centra galvenais mērķis ir izveidot atbalsta sistēmu bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem jeb speciālajām vajadzībām. Lai, piemēram, skolēnam, kurš medicīnisku iemeslu dēļ neiederas vispārējā skolā, nevajadzētu braukt cauri visai Latvijai uz attiecīgu speciālo mācību iestādi, dzīvot tur internātā, būt atrautam no ģimenes un ierastās vides.Baidās no «zīmoga» Taču pirmkārt centra, kurš omulīgi iekārtojies Jelgavas 1. ģimnāzijas telpās, uzdevums ir strādāt ar pedagogiem, vecākiem un pašiem bērniem, lai saprastu, kāds tieši atbalsts viņam ir nepieciešams. Anitas Stāvauses vadībā Meiju ceļā 9 to palīdz noskaidrot psiholoģe Ilva Vanaga un Aiga Jankevica, logopēde Bella Bērziņa un speciālā pedagoģe Anna Brigmane-Briģe. Projektā darbojas arī sekretāre Kristīne Kizāne un Jelgavas Izglītības pārvaldes pārstāve Lilija Stepanova. Visi šie speciālisti iesaistīti pilsētas pedagoģiski medicīniskajā komisijā, kas arī iesaka katram vecākam viņa bērna spējām un veselības stāvoklim atbilstošāko izglītības programmu. «Tiekoties ar vecākiem, sarežģītākais ir tas, ka viņi bieži vien nobīstas, ka bērnam tiks uzlikts «zīmogs» – viņam būs speciālā programma! Kad stāstām – bet padomājiet, šī programma domāta speciāli jūsu bērnam –, vecāki sāk raudzīties citādi. Ar viņiem ir ļoti daudz jārunā, lai panāktu, ka viņi aizietu uz pedagoģiski medicīnisko komisiju un dabūtu, piemēram, programmu bērniem ar mācīšanās grūtībām. Tajā taču tāpat tiek īstenots vispārējās izglītības standarts,» neizpratni, ar kādu nereti nākas saskarties centra speciālistiem, ieskicē A.Stāvause.Jāatzīst gan, ka Iekļaujošās izglītības atbalsta centra sadarbība ar vecākiem kļūst aizvien ciešāka. Iespējams, to veicina brīvā, nepiespiestā gaisotne, kas valda centrā, kā arī ērti iekārtotās telpas. «Prieks, ka pēdējā laikā pie mums nāk abi vecāki kopā. Tas ir labākais variants, ka viņi, redzot savu bērnu darbojamies, paši apzinās, kādas problēmas piemīt atvasītei, un līdz ar to ir atvērtāki meklēt tām risinājumu,» novērojusi A.Jankevica.Skolas kļūst aizvien saprotošākasNereti nobijušies ir arī skolotāji, kuriem būs jāstrādā arī «citādo» bērnu, jo speciālā izglītības programma nozīmē ar papildu darbu, zināšanas un sapratni. Taču priecē, ka aizvien vairāk mācību iestāžu nolemj panākt solīti pretim bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un licencēt šīs speciālās izglītības programmas. Skolām tas ir arī naudas jautājums (par katru speciālo programmu no valsts tiek piešķirts papildu finansējums).«Zemgales reģionā, sākot no bērnudārziem līdz profesionālajām skolām, kopumā ir 160 izglītības iestāžu. 34 no tām tiek īstenota iekļaujošā izglītība. Priecē, ka esam iekustinājuši šo «vilcieniņu» arī mūsu pilsētā un teju visās skolās ir kāda speciālā programma. Bērniem, piemēram, ar mācīšanās grūtībām vairs nav jāpamet ierastā vide un draugi. Viņi paliek tajā pašā klasē un saņem visu nepieciešamo atbalstu,» gandarīta centra vadītāja.Grūtāk iekļaut bērnu ar kustību traucējumiemSkolām vairs nav lielu problēmu sastādīt individuālus izglītības plānus, sagādāt dažādas atgādnes un citus vienkāršotus mācību materiālus, kas palīdz apgūt pamatprasmes un zināšanas, nodrošināt psihologa, logopēda, sociālā pedagoga, kā arī skolotāja palīga atbalstu, nākot talkā Iekļaujošās izglītības atbalsta centram. Tāpēc mācību iestādēs lielākoties tiek īstenotas speciālās izglītības programmas bērniem ar mācīšanās traucējumiem un garīgu atpalicību. Vēl joprojām sarežģīti ir iekļaut «parastā» skolā audzēkni, kuram piemīt kustību traucējumi, vājredzība vai vājdzirdība.«Nav normāli, ka bērnam, kuram ir smagi redzes traucējumi, jādodas uz vienīgo skolu Rīgā. Jā, tur koncentrēti visi labākie speciālisti un radīti ideāli apstākļi šā skolēna izglītošanai. Tomēr arī no ekonomiskā viedokļa izbraukāt uz skolu nav viegli. Taču skolā jābūt atbilstošai videi un ļoti zinošiem, izglītotiem pedagogiem, lai uzņemtu šādu bērnu. Piemēram, Zviedrijā visi skolotāji zina zīmju valodu, bet pie mums?» retoriski jautā A.Stāvause. Viņa gan piebilst, ka daži aizmetņi bērnu ar šādiem funkcionāliem traucējumiem iekļaušanā jau parādījušies. Piemēram, no janvāra valsts šiem bērniem nodrošina asistentu. Audzēkņus ar vieglākiem kustību traucējumiem vispārējās grupās iekļauj pirmsskolas izglītības iestāde «Rotaļa». Savukārt Ozolnieku vidusskola, izbūvējot liftu un pielāgojot vidi, šajā ziņā spērusi soli vistālāk.Aicina uz sadarbību ģimenes ārstusEiropas Sociālā fonda līdzfinansētais izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveides projekts, kurā iesaistījušies arī jelgavnieki, noslēdzas septembrī. Pēc tam Iekļaujošās izglītības atbalsta centra darbību nodrošinās pašvaldība.«Mūsu vīzija ir attīstīt agrīno diagnostiku, kā arī, piesaistot karjeras konsultantus, pievērsties speciālo izglītības programmu audzēkņu tālākizglītības jautājumam. Diemžēl daudzi, pabeidzot skolu, paliek vecāku aprūpē un nespēj kļūt pilnvērtīgi sabiedrības locekļi,» attīstības virzienus ieskicē A.Stāvause. Centrs tam arī nopietni gatavojas. Jau patlaban tā rīcībā ir unikāla «Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas metode». Tas ir speciāls koferis ar dažādām no dabiskiem materiāliem veidotām un speciālistu pārbaudītām spēlēm līdz trīs gadus veciem bērniem. Ar to palīdzību iespējams noteikt viņu fizisko, emocionālo, psihisko un intelektuālo attīstību.«Mēs sadarbojamies ar vecākiem, skolotājiem, izglītības iestāžu vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem. Taču mums ļoti pietrūkst ciešākas sadarbības ar ģimenes ārstiem. Esmu ar viņiem tikusies un runājusi, tomēr tālāk īsti nekas nav pavirzījies. Agrīnā diagnostika ir ļoti svarīga,» vēlreiz atgādina centra vadītāja, mudinot visiem kopā virzīties uz tādu sabiedrību, kurā prastu pieņemt citādo, nodrošināt viņam līdzvērtīgas izglītības iespējas un dzīvi. Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs JelgavāIzveidots 2011. gada 1. septembrī.Darbojas Jelgavas 1. ģimnāzijas telpās Meiju ceļā 9.Nodrošina psihologa, logopēda, speciālā pedagoga un citu speciālistu atbalstu.Piedalās pedagoģiski medicīniskās komisijas darbā.Notikušas 23 pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, kurās izskatītas 263 bērnu lietas. Konsultēti 632 vecāki, 119 pedagogi un 33 citi speciālisti. Novadīti 12 semināri skolotājiem, 12 semināri pedagoģiski medicīniskajām komisijām un deviņi semināri vecākiem.Beidzot var «legāli» palīdzēt Līga Žilinska, Jelgavas 1. speciālās internātpamatskolas sākumskolas skolotāja Mūsu skolā mācās bērni pamatā ar fiziskās attīstības traucējumiem. Nav noslēpums, ka šīs veselības problēmas atstāj iespaidu uz mācīšanos. Tāpēc prieks, ka beidzot licencētas speciālās izglītības programmas un varam «legāli» palīdzēt skolēniem, kuriem, piemēram, ir mācīšanās grūtības vai viegla garīgā atpalicība. Manā klasē ir vairāki šādi bērni. Divi no viņiem galvenos priekšmetus apgūst atsevišķi, bet, piemēram, sociālās zinības, ētiku un mūziku kopā ar pārējiem skolēniem. Savukārt darbā ar bērniem, kuriem konstatētas mācīšanās grūtības, izmantojam atgādnes un strādājam ļoti individuāli. Sākt iekļaut šos skolēnus kopējā klasē nebija nekas neparasts, tā esam darbojušies visus šos gadus. Taču, kamēr programma nebija licencēta, valsts pārbaudes darbos šiem bērniem nebija nekādu atvieglojumu.
