Jelgavniekus tālajā Brīvības salā pārsteidz apbrīnojamā daba, spāņu kolonistu atstātās pēdas, kā arī diezgan lielā nabadzība.
«Kubu ieraudzīju kā ļoti skaistu astoņus deviņus gadus vecu meiteni ar brūnām acīm, gariem lokainiem matiem. Viņai mugurā laba auduma kleita, bet vietām jau notraipīta un salāpīta. Ap kaklu mammas krelles. Netīrās kājās uzvilktas mammas kurpes. Tajā pašā laikā viņa ir laimīga – dejo un dzied,» šādu saulaino Brīvības salu februārī 34 grādu karstumā savās atmiņās ierakstījusi jelgavniece Inna Altuhova. Divu nedēļu ceļojums uz Kubu viņai ar vīru Arkādiju ticis dāvanā no meitas, kura dzīvo Lielbritānijā un bija izbaudījusi šo eksotisko tūrisma galamērķi savā kāzu ceļojumā.Divu veidu peso«Mēs zinājām, ka arī vēlamies doties uz Kubu un ka noformēt ceļojumu pie Lielbritānijas tūrisma operatoriem ir lētāk (1700 mārciņu divām personām). Februārī vīram bija paredzēts atvaļinājums. Tāpēc lūdzām meitu paskatīties, kādas uz šo laiku ir ceļojuma iespējas. Sākām krāt naudiņu. Taču, kad ieradāmies Lielbritānijā, visus ceļojuma dokumentus mums pasniedza, skaisti apsietus ar lenti,» par negaidīto dāvanu priecājas Inna.Sakrātā nauda gan lieti noderējusi pašā Kubā. Tas ir tikai mīts, ka sociālistiskajā zemē viss ir lēts – ja nu vienīgi banāni un ananasi tirdziņā, smej ceļotāja, uzreiz atklājot, ka piecas izvēlētās ekskursijas viņai ar vīru izmaksājušas aptuveni 460 latu. Jārēķinās arī, ka bankomātu Kubā, šķiet, nav vispār, tāpēc lieti noderēs katra taustāmā naudas vienība. «Vienu dienu, brīvajā laikā staigājot pa Holguinas pilsētu, kuras provincē bijām arī apmetušies četrzvaigžņu viesnīcā, pamanījām veikalu. No nostāstiem par Kubu biju sapratusi, ka tur bērni dzīvo pusbadā, konfektes un šokolādi neredzējuši, bet tajā veikalā – viss, kas arī pie mums. Ko viņi sūdzas! Tikai, kad ieskatījāmies cenās, sapratām, kas par lietu. Tas bija valūtas veikals. Patiesībā Kubā ir divu veidu peso – parastais un konvertējamais, ko pārdod tikai ārzemniekiem, uzrādot pasi. Cik sapratu, konvertējamo peso paši kubieši var nopelnīt kādos darbos vai pārdodot suvenīrus,» par dubulto sistēmu stāsta ceļotāja. Aiz katra stūra muzikantiTomēr ne jau komfortu un greznas pludmales tālajā Ziemeļamerikas salā bija ieradušies meklēt Altuhovi. Tiem, kuriem komforts ir pirmajā vietā, Kuba nebūs īstais tūrisma galamērķis, viņi teic, piebilstot, ka vilināja šīs valsts vēsture, graciozais spāņu stils, neaprakstāmi skaistā daba un cilvēki.«Kubieši dzīvo paradīzē. Apkārtne, skati ir vienkārši nereāli. Ja zaļš, tad kārtīgi zaļš, ja zils, tad zils. Ļoti skaists okeāns, kura krastā arī dzīvojām, ar savu krāsu mainību atkarībā no saules. Paugurains reljefs, palmas. Tomēr bija sāpīgi noskatīties lielajā kontrastā – diezgan nekopti ciematiņi, būdas. Lai arī ļoti jauki cilvēki, kubieši savā būtībā ir paslinki. Banāni krīt mutē, zivju okeānā, cik grib. Kam censties?! Taču atmosfēra Kubā ir ļoti labvēlīga, nesaspringta. Vai aiz katra stūra sastopami muzikanti. Cilvēki muzicē, dejo un dzied,» iespaidos dalās jelgavniece.Spāņu pilsētas un dabas parkiNeaizmirstamus iespaidus devušas arī visas ekskursijas. «Holguina ir ļoti sena spāņu arhitektūras stilā celta pilsēta, kuru dibinājuši kolonizatori. Kad 1492. gadā Kolumbs atklāja Ameriku, viņš izkāpis tieši tās provinces okeāna krastā – Guardalavakā. Citos avotos gan minēta cita vieta un gads, taču piemineklis tur stāv. Šajā ekskursijā mums arī rādīja, kā tabakas fabrikā taisa cigārus,» stāsta Inna.Ceļotājiem bija izdevība arī apskatīt vēsturisko Kubas pirmo galvaspilsētu Santjago de Kubu, kuru «aizsargā» iespaidīgais del Moro cietoksnis klintī. Tādus savulaik cēla spāņi, lai pasargātu savas kolonijas no pirātiem. Tūristi varēja izstaigāt arī kādas lauku saimniecības taku un redzēt, kā dabā izskatās kafijas, banānu un maizes koki, ananāsi, papaija, mango, avokado, pagaršot cukurniedres. Pārceļoties ar kuģīti uz Kaijo-Saetijas salu, Altuhovi nokļuva dabas rezervātā un vēroja, kā tur «pastaigājas» zebras, strausi, savvaļas zirgi, vērši un citi dzīvnieki. Salīdzinoši dārgi, bet simtkārt to vērts bijis apmeklēt akvāriju Bai de Naranho nacionālajā parkā un peldēties kopā ar delfīniem. Taču iespaidu ziņā viena no spilgtākajām izrādījās ekskursija «Cuba Life».«Mums rādīja kubiešu reālo dzīvi – kādas ir skolas, kur dzīvo ārsti, kā strādā vietējie zvejnieki. Interesanti, ka skolas katrā ciematā bija pilnīgi vienādas – vienstāva māja, katrai savs varonis, viņa krūšutēls pie skolas ēkas un citāts uz sienas. Skolēni baltās blūzēs ar sarkaniem vai ziliem kaklautiem ap kaklu. Savukārt ārstus Kubā ļoti ciena. Valsts viņiem piešķīrusi mājas. Viņi paši dzīvo otrajā stāvā, bet pirmajā ir pieņemšanas telpas un neliela ambulance,» stāsta Inna, atzīstot, ka noteikti vēlreiz gribētu atgriezties Kubā. Šīs zemes skaistumam un savdabībai nav robežu. Jāuzmanās vien no dzēlīgās saules un uzbāzīgajiem odu bariem. KubaSala, kas atrodas starp Karību jūru un Atlantijas okeānu Ziemeļamerikas dienvidos. Iedzīvotāju skaits nedaudz virs 11 miljoniem.Lielākās pilsētas – galvaspilsēta Havana, Santaklara, Kamagveja, Santjago de KubaOficiālā valoda – spāņu, bet bieži var dzirdēt arī franču un angļu valodu. Klimats mitrs, tropisks. Spriegums tīklā ir 110 vatu, taču nesen uzceltajās viesnīcās arī 220 vatu.Tipisks Kubas ēdiens ir ajiaco – gaļas zupa. Liels pieprasījums ir cūkgaļai un teļa gaļai. Zivju ēdienus pārsvarā patērē pilsētās. Holguina pazīstama kā parku pilsēta. Ziemeļu piekrastē ir 41 pludmale.Kuba var lepoties ar augstu iedzīvotāju izglītības līmeni, kā arī attīstītu kultūru. Februāra nogalē vai marta sākumā Kubā svin Havanas karnevālu, kas slavens ar vērienīgajām un krāšņajām parādēm. Avots: europetravel.lv
