«Sodi par noziegumiem nav samērīgi ar nodarīto skādi. Es pats tam esmu piemērs,» «Ziņām» saka kāds bijušais cietumnieks, kas par nevainojamu uzvedību atbrīvots pirms termiņa pērnā gada nogalē. Par zādzībām un laupīšanām viņš tiesāts sešas reizes un no saviem 44 dzīves gadiem ieslodzījumā pavadījis 18. Pēdējo reizi par laupīšanu, kas grupā veikta laikā, kad vēl nav beigusies policijas uzraudzība saistībā ar iepriekš piespriesto sodu, viņš notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un trim mēnešiem. – Kā raksturojat noskaņu ieslodzīto vidū, gaidot grozījumus Krimināllikumā, kas mīkstinās sodu daudziem, kuri tagad atrodas aiz restēm?Cietumā izmaiņas gaida katru dienu. Par to, ka tiks mīkstināti sodi par mantiskiem noziegumiem, priekšniecība runāja jau gadiem. Līdz šim tikai sagaidīti uzlabojumi saistībā ar cietuma režīmu un sadzīves apstākļiem, piemēram, paēst cietumā tagad var labi. Taču sodi par noziegumiem nav samērīgi ar nodarīto skādi. Es pats tam esmu piemērs. Man piesprieda astoņus gadus par to, ka it kā nolaupīju mobilo telefonu. Taču to pat neesmu redzējis. Toreiz gāju kopā ar līdzdalībnieku, kurš tiešām autobusa pieturā vienam cilvēkam izrāva no rokām telefonu. Viņš nebija agrāk tiesāts un par to dabūja trīs gadus nosacīti. Turpretī man kā agrāk sodītajam, kas tajā brīdī atradās blakus, tika astoņi gadi. Tādu ieslodzīto, kuri, piemēram, dzērumā veikalā nozaguši desu un šņabi, cietumā ir daudz. Viņiem iedod divus trīs gadus. Cik valstij dārgi izmaksā viņu uzturēšana cietumā! Protams, sodīt vajag, bet labāk būtu tādam noziedzniekam piespriest piespiedu darbu vai administratīvo sodu. Daudzi cietumā jūtas aizvainoti, sodīti netaisnīgi. – Parasti jau cietumā visu tiesas piespriesto laiku nenosēž. Vai daudzus atbrīvo pirms termiņa?Pirmstermiņa atbrīvošanu dabūt ir sarežģīti. Es pats šādu lūgumu rakstīju piecas reizes. Visas piecas tiku saukts uz komisiju, bet saņēmu atteikumu, kaut pēc likuma man varēja piemērot soda samazinājumu par diviem gadiem. Biju jau nolēmis – iesniegumus vairs nerakstīšu un sēdēšu piespriesto sodu līdz galam. Taču beidzot, pusgadu pirms termiņa beigām, mani atbrīvoja.- Pašvaldībās ir dažāda kārtība, kā palīdzēt tiem, kuri atbrīvojas no cietuma. Piemēram, jelgavnieki šādos gadījumos saņem trīsdesmit latu pabalstu, turpretī Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotājiem tas nav paredzēts. Visām Latvijas pašvaldībām likums prasa bijušajiem cietumniekiem vajadzības gadījumā palīdzēt ar dzīvojamo platību. Vai ieslodzītajiem šāda palīdzība ir svarīga?Man materiāli nevajag palīdzēt. Es cietumā strādāju, un tur ir iespēja daļu no nopelnītā atlicināt brīdim, kad tiksi atbrīvots. Šodien it sevišķi Jelgavas cietumā darbu, ja labi grib, var atrast. Ir šūšanas cehs, kokapstrādes darbnīca, cietuma saimniecība. Var apgūt metinātāja, galdnieka, šuvēja profesiju. Būtu tikai vēlēšanās! Cietumniekam ļoti svarīgi, lai viņu kāds brīvībā gaida. Esmu bijis precējies un šķīries. Pirms pusotra gada apprecējos vēlreiz (pēdējā laikā ik gadu ar neklātienē iepazītām sievietēm Jelgavas cietumā salaulājas vairāki desmiti ieslodzīto – red.). Sieva mani pusotru gadu gaidīja. Tomēr cietumā ir diezgan daudz cilvēku, kuriem, iznākot brīvībā, neviena tuvinieka nav un ir svarīgs sabiedrības atbalsts. – Vai šogad, kad no cietumiem iznāks vairāk cilvēku nekā iepriekš, nepalielināsies noziedzība? Tāds kā es, kurš izvēlējies izbeigt zagšanu, nezags. Taču tie, kas to nolēmuši turpināt, neskatīsies uz to, vai viņu izlaidīs no cietuma rīt, parīt vai pēc gada. Tomēr domāju, ka noziedzības līmenis šīs atbrīvošanas dēļ nepaaugstināsies. Nav jau pirmā reize. Pa trīsdesmit, četrdesmit cilvēkiem mēnesī no cietumiem atbrīvoja 1992., 1993. un 1994. gadā. Toreiz, 1994. gadā, mēs no Jēkabpils cietuma vienā dienā izgājām trīsdesmit cilvēku. Nekas īpašs tādēļ nenotika. – Kā pēc atbrīvošanas rit jūsu dzīve?Dzīvoju kopā ar sievu, strādāju. Viss ir oficiāli. Esmu probācijas dienesta klients, apmeklēju nodarbības sociālajā rehabilitācijā. Gribu pirms termiņa iegūt atbrīvojumu no policijas uzraudzības, lai varētu braukt strādāt uz ārzemēm, kur man ir sarunāts darbs.
