1. aprīlī stāsies spēkā Krimināllikuma grozījumi, kuru mērķis ir padarīt taisnīgāku kriminālsodu politiku. Par smagiem nodarījumiem, piemēram, slepkavību vai izvarošanu, varēs sodīt bargāk. Tomēr izmaiņas paredz arī samazināt cietumsodu krāpniekiem, zagļiem, laupītājiem un citām personām, kuras notiesātas par mantiskiem noziegumiem, kas nav saistīti ar cietušā dzīvības un veselības apdraudējumu. Plānots, ka likuma izmaiņu rezultātā cietumnieku skaits dažos gados samazināsies apmēram par trešdaļu – no sešiem tūkstošiem patlaban līdz četriem.
«Neatstājiet savu somu koridorā! Pie mums tā var pazust,» Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālās struktūrvienības birojā Dobeles ielā ienācēju nopietni brīdina dienesta darbiniece. Ik dienas šo vietu apmeklē cilvēki, kas pirms termiņa ir atbrīvoti no cietuma, kā arī tie, kuriem piespriesta nosacīta brīvības atņemšana vai piespiedu darbs. Par Krimināllikuma grozījumu radīto gaidāmo darba apjoma palielinājumu struktūrvienības vadītājs Jānis Klūga saka: «Nav jau izvēles. Būs jātiek galā.» Viņš piebilst, ka tās personas, kuru soda termiņš, grozot likumu, izrādīsies jau beidzies, nebūs probācijas dienesta klienti. Tā saucamā postpenitenciārā funkcija jeb darbs ar pilnu soda termiņu izcietušajiem cietumniekiem kopš 2009. gada dienestā ir pārtraukts. Polijā aiz restēm mazāk nepilngadīgo nekā LatvijāTieslietu ministra padomniece un sabiedriskās politikas centra «Providus» eksperte Ilona Kronberga atzīst, ka ieslodzīto skaits ir diezgan mainīgs, tādēļ pat aptuveni esot diezgan grūti noteikt, cik personu skars Krimināllikuma grozījumi un cik no tām tiks atbrīvotas no cietuma jau šogad. Viņa teic, ka soda termiņu pārskatīšanai pēc 1. aprīļa uz tiesām tiks nosūtīts 1200 personu lietu. «Tiesas Rīgā un lielajās pilsētās ir noslogotas, tomēr cietumnieku lietu pārskatīšana nebūs tik darbietilpīga, ka tiesas to nevarētu paveikt,» spriež eksperte. Viņa domā – tā kā Krimināllikuma grozījumos vairāki maznozīmīgi nodarījumi ir dekriminalizēti (turpmāk par tiem paredzēta administratīvā atbildība), valstī oficiāli reģistrētais noziedzības līmenis samazināsies. Eksperte skaidro, ka kopš padomju laikiem Latvijā ieviesies, ka brīvības atņemšanas sodi ir ievērojami bargāki nekā citviet ES. «Pie mums vidējais ieslodzījuma laiks ir gandrīz seši gadi, turpretī citās valstīs – aptuveni divi gadi. Piemēram, Polijā, kur divdesmit reižu lielāks iedzīvotāju skaits, aiz restēm ir mazāk nepilngadīgo nekā Latvijā,» stāsta I.Kronberga. Viņa uzsver, ka soda samazinājums galvenokārt attieksies tikai uz noziedzniekiem, kas notiesāti par tādiem noziegumiem, kas radījuši apdraudējumu mantai, īpašumam, bet ne cilvēka dzīvībai un veselībai. Darba vairāk, bet par finansējumu jācīnās Probācijas dienesta Jelgavas struktūrvienības vadītāja J.Klūgas priekštecis Juris Sokolovs, kas tagad strādā privātuzņēmumā, bet aizvien darbojas dienesta darbinieku arodbiedrībā, uzskata – pareizi gan nav, ka, palielinoties darba apjomam, dienestam valsts nepiešķir papildu līdzekļus. Viņš uzsver, ka vairāk darba būs ne vien brīvlaisto cietumnieku dēļ, bet arī tāpēc, ka vairāk sodīto vispār nenonāks cietumā. Saskaņā ar likuma grozījumiem plašāk tiks piemērots tāds soda veids kā piespiedu darbs, ko pārrauga probācijas dienests. Jāpiebilst, ka tikai kopš 1. janvāra Valsts probācijas dienests strādā piecas dienas nedēļā. 2009. gada ekonomikas lejupslīdes laikā dienesta darbiniekiem tika samazinātas algas, kā arī darba laiks uz četrām dienām. Pēc arodbiedrības protestiem vismaz daļa dienesta darbinieku prasību tika apmierināta. Gan uzticies, gan piesargiesProbācijas dienesta Jelgavas daļas vecākā referente Dagnija Vēvere gan domā, ka pēc 1. aprīļa iedzīvotājiem tomēr vajadzētu būt piesardzīgākiem, jo risks kļūt par nozieguma upuri varētu palielināties. «Mēs probācijas dienestā uzticamies cilvēkiem, kuri iznākuši no cietuma. Pretējā gadījumā nevarētu nemaz šo darbu strādāt. Taču pieredze ne vienmēr ir pozitīva,» saka D.Vēvere. Krimināllikuma grozījumu piemērs 176. pants. Laupīšana Par svešas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz šim sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, jaunajā redakcijā – līdz pieciem gadiem. Par laupīšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī, mantas glabātavā vai transportlīdzeklī, līdz šim sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, jaunajā redakcijā – līdz astoņiem gadiem. Par laupīšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu vai izspiešanu vai nodarbojusies ar bandītismu, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, līdz šim sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 15 gadiem, jaunajā redakcijā – līdz 12 gadiem. Par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas, vai ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, vai ja tā izraisījusi citas smagas sekas, līdz šim sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 17 gadiem, jaunajā redakcijā – līdz 15 gadiem.
