Pagājušajā gadā Veselības inspekcijā izskatīti 993 gadījumi, kad pacienti sūdzējušies par ārstu darbu un veselības aprūpes kvalitāti. 193 ekspertīzēs un pārbaudēs iedzīvotāju iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājušās. Veselības inspekcija neslēpj – daudz sūdzību saņemts arī no Zemgales, tostarp šonedēļ kārtējā no Jelgavas. Tajā kāda sieviete pauž sašutumu par ģimenes ārstes Ilzes Strēles darbu, jo divu mēnešu laikā mediķe uz atbilstošām pārbaudēm nav nosūtījusi smagi saslimušu bērnu.
Jelgavniece Māra «Ziņām» stāsta, ka viņas sešus gadus veco mazdēlu ģimenes ārste I.Strēle divus mēnešus ārstējusi ar medikamentiem, pēc kā atzinusi, ka bērns ir vesels, un ļāvusi viņam doties uz izglītības iestādi. Pēc pāris dienām Māras mazdēlam atkal paaugstinājusies temperatūra. «Bērns jau no janvāra ļoti stipri klepo, viņš rādīja, ka sāp arī krūtīs. Ģimenes ārste viņu ārstēja, izrakstot dažādus medikamentus, arī antibiotikas, vienu reizi veiktas analīzes, bet ne reizi bērns netika nosūtīts veikt plaušu rentgenu. Daktere atbildēja, ka nav nepieciešams bērnu lieki starot,» stāsta vecmāmiņa. Bijis pilnīgi veselsPēc tam, kad zēnam skolā atkal paaugstinājusies temperatūra, vecāki no jauna devušies uz doktorātu. «Dakteres Strēles tobrīd nebija, bet ar lielu uzstājību no māsiņas izdevās izlūgties nosūtījumu uz rentgenu. Pēc tam ar atbildi negājām vis pie Strēles, bet pie citas ārstes, kura apstiprināja, ka bērnam ir acīmredzama un izteikta labās plaušas pneimonija,» stāsta Māra. Mazdēlu nekavējoties ieteikts vest uz slimnīcu. I.Strēle sev adresētos apvainojumus noraida, uzsverot, ka viņa nevienam slimam bērnam skolu vai bērnudārzu apmeklēt neļaujot. «Šis gads ir īpašs ar to, ka cilvēki slimo daudz un bieži. Kā nevienu gadu ir ļoti daudz atkārtotu saslimšanas gadījumu, kad ar pneimoniju cilvēks izslimo divas un pat trīs reizes. Arī šajā gadījumā bērns izveseļojās un uz mācību iestādi tika palaists pilnīgi vesels. Un nebija izslēgts, ka arī viņam pneimonija pēc dažām dienām atkārtosies,» skaidro I.Strēle. Bērna plaušas viņa regulāri izklausījusies ar fonendoskopu, esot veiktas analīzes, kas uzrādījušas iekaisumu, un pacients ar attiecīgiem medikamentiem arī ārstēts. «Ko dod rentgens? Bieži tajā neko nemaz neredz. Pneimoniju ārsts var labi saklausīt «ar ausi». Slimošanas sākumā viņam tiešām tika konstatēta gripa un tad plaušu karsonis, kam izrakstīti attiecīgi medikamenti. Lieki starot bērnu nav vajadzības,» pārliecināta ģimenes ārste. Viņa atceras, ka 19. februārī bērns vēl klepojis, bet temperatūras viņam vairs nebija, tāpēc ar vecākiem norunāts, ka līdz mēneša beigām puika padzīvosies pa māju un tad dosies uz skolu. Plaušu audi kļūst jutīgiVakar bija desmitā diena, kā puika ārstējas stacionārā. Jelgavas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Ināra Raumane apstiprina, ka bērns slimnīcā ievietots ar sliktu rentgena ainu – viņam konstatēta labās plaušas pneimonija. Ārste skaidro, ka pneimoniju izraisa vīrusi, kas var izplatīties dažu stundu laikā. «Ja bērns jau iepriekš izslimojis pneimoniju, viņa plaušu audi ir sevišķi jutīgi. Izejot sabiedrībā, nav grūti atkal saķert kādu vīrusu, un plaušu karsoņi attīstās ļoti ātri. Bērns bija slimojis divus mēnešus, un viņa imūnsistēma vairs nav tik spēcīga. Vienu dienu bērns var būt vesels, bet pēc pāris dienām jau atkal slims,» skaidro I.Raumane.Zēnam slimnīcā tiek veikts pilns ārstēšanas kurss – medikamenti, tajā skaitā antibiotikas, sistēmas, inhalācijas, fizioprocedūras. Vakar pacientam veikts arī atkārtots plaušu rentgens, pēc kā ārsti izvērtēs, cik ilga stacionārā ārstēšana bērnam vēl nepieciešama. I.Raumane piebilst, ka martā Jelgavas slimnīcā ārstējas ļoti daudz pneimonijas pacientu, kas vairumā gadījumu ir kā pēcgripas komplikācija. Sodīti arī ģimenes ārstiPērn Veselības inspekcijā saņemti 1040 iesniegumi par dažādām problēmām veselības aprūpes jomā, darbnespējas lapu izsniegšanu, problēmām ārsta un pacienta saskarsmē vai ārsta darba ētiku. Par veselības aprūpes kvalitāti ģimenes ārstu praksēs 2012. gadā veiktas 57 ekspertīzes. 13 gadījumos minētās pretenzijas apstiprinājās, pacientiem bija radušās komplikācijas vai pārkāpumi konstatēti ekspertīzes laikā. Inspekcijas pārstāve Ieva Raboviča stāsta, ka biežākie sūdzību iemesli bijuši, ka pacienti netika savlaicīgi nosūtīti uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, kā arī savlaicīgi netika izvērtēta nepieciešamība pacientu ievietot stacionārā. Pēc Veselības inspekcijas ekspertu konstatētajiem pārkāpumiem Latvijā sāktas arī vairākas administratīvās lietvedības un pērn naudas sods piemērots 219 ārstniecības personām 16,5 tūkstošu latu apmērā.
