Trešdienas vakarā divi brāļi – 12 un 14 gadu veci –, kā arī viņu desmitgadīgais draugs lēkājuši gar Vircavas upes krastu un pārbaudījuši ledus izturību. Diemžēl viens no viņiem – 2000. gadā dzimušais zēns – pēkšņi ielūza un noslīka.
Kā informē Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece, zēnu mājas no upes atrodas aptuveni divu kilometru attālumā, tāpēc pirmo palīdzību viņi steidza meklēt tuvākajās mājās, kas atradās pārsimt metru attālumā. Tur sastaptie divi vīrieši metušies palīgā. Notikuma vietā ieradās arī ātrā palīdzība, bet bērna dzīvību glābt vairs nebija iespējams. «Kad atbraucām, zēns no upes jau bija izvilkts, palīgā atsteigušies kaimiņi, bet puiša dzīvību vairs glābt nebija iespējams. Zēns bija ielūzis netālu no krasta un parauts zem ledus, kur pavadījis vairākas minūtes. Viņa pēcslīkšanas stāvoklis ar dzīvību nebija savienojams,» stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis. Lai arī vecākajam brālim ķermeņa atdzišana nav konstatēta, pēc tik traģiskā zaudējuma zēna psihoemocionālais stāvoklis bijis smags, tāpēc viņš nogādāts slimnīcā. Vēlāk notikuma vietā ieradās arī zēna mamma, kura atgriezās mājās no darba, bet bērnu tēvs bijis darbā.Upes straume zēnu bija pavilkusi zem ledus, un viņš vairs netika virspusē. Abi puikas bija mēģinājuši nocelt virsējo ledus gabalu, bet pašu spēkiem to nevarēja, tāpēc skrēja pēc palīdzības. Kaimiņš Imants un vēl viens vīrietis, kas viņa mājā ciemojies, bija pirmie, kuri pēc desmitgadīgā zēna palīgā sauciena steidzās uz upi. «Puika bija atskrējis uz mājām un pirmo satika manu kolēģi, pēc tam uz turieni devos arī es. Zēnu no ūdens izvilka kolēģis, bet bija jau par vēlu, viņš arī ziņoja glābējiem,» atceras Imants. Kaimiņš rēķina, ka puika zem ledus bijis vismaz desmit, piecpadsmit minūtes un nebūt dziļākajā vietā, bet straume un ledus padarīja savu. «Ziņas» pārliecinājās, ka nelaimes vietā Vircavas upīte ir vien septiņus astoņus metrus plata, bet pie bebru izveidotā aizsprosta ledus ir plāns, vietām tā nav vispār un upe mutuļo. Tieši tur traģēdija arī notikusi, rādot nelaimes vietu, stāsta kaimiņiene Jūlija. Viņa piebilst, ka pavasaros Vircavas upīte ir ļoti strauja un vienmēr pārplūst. Puikas staigājam gar krastu šad tad redzējusi, bet uz ledus gan ne, arī trešdienas vakarā viņa neko aizdomīgu neesot manījusi. R.Fūrmanis ir arī sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs, viņš stāsta, ka cilvēka smadzenes bez skābekļa spējīgas dzīvot ne ilgāk par piecām minūtēm, pēc tam tās iet bojā. «Ja cilvēks zem ūdens bez gaisa atrodas ilgāk par minūti, elpošana apstājas un skābekļa rezerves organismā strauji krītas. Bērniem vielmaiņas intensitāte ir lielāka un skābekļa patēriņš notiek vēl straujāk, tāpēc smadzeņu nāve var iestāties ātrāk nekā piecu minūšu laikā. Ir pētījumi, kas apliecina – aukstā ūdenī un stresā var arī apstāties sirds,» viņš skaidro, piebilstot, ka pēc slīkšanas ļoti svarīgi ir pareizi sniegt pirmo palīdzību, proti, veikt mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. R.Fūrmanis aicina vecākus izglītot savus bērnus un stāstīt, kādas sekas šādas it kā nevainīgas rotaļas var atstāt. «Bērniem mācīt neiet uz ledus, pat ne gar upes krastu, jo pa dienu saule ledu sasilda, bet naktī salā tas strauji atdziest, līdz ar to ir trausls un ļoti bīstams, lai cik biezs arī šķistu,» atgādina R.Fūrmanis. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš stāsta, ka šoziem Jelgavas glābēji devušies palīgā vienam zemledus makšķerniekam, kurš bija ielūzis Driksā. Viņš izglābts, un trešdien noslīkušais zēns ir pirmais šīs ziemas upuris, kurš gājis bojā, ielūstot ledū.
