Ceturtdiena, 30. aprīlis
Lilija, Liāna
weather-icon
+3° C, vējš 2.68 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Kad veterinārārsta nav pie sāniem

Pieņemot ģimenē kādu četrkājainu mīluli, ir jārēķinās, ka var rasties situācijas, kad dzīvnieka veselība un pat dzīvība būs atkarīga no saimnieka zināšanām un prasmēm. Veterinārārsti spiesti atzīt, ka ne visi saimnieki prot saviem draugiem pareizi un laikus palīdzēt, kā arī, labu gribēdami, viņu veselībai nodara vēl lielāku ļaunumu, piemēram, ārstējot ar cilvēkiem paredzētiem medikamentiem. Kā dzīvniekiem sniegt pirmo palīdzību, interesentiem tika stāstīts LLU Mūžizglības centra organizētā seminārā.

Zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu mājdzīvniekiem ir tikpat svarīgas kā iemaņas cilvēka glābšanai. «Ja dzīvniekam draud nāve, mums jārīkojas pēc iespējas ātrāk. Neatliekami gadījumi ir tad, ja ir elpošanas vai sirdsdarbības traucējumi, tad viss pārējais jāliek pie malas un jāsteidz palīdzēt. Ja dzīvnieks nevar paelpot vai viņam apstājas sirds, tas var iet bojā pāris minūšu laikā,» stāsta LLU Veterinārās klīnikas ārste Kristīne Drevinska. Citi neatliekamie gadījumi, kad dzīvniekam jāsteidzas palīgā, ir izteiktas sāpes, stipra asiņošana, dzīvnieks kļūst nespēcīgs, bāls. Bīstami, ja notikusi saindēšanās ar sadzīves ķīmiju vai medikamentiem. «Dažkārt sunim vai kaķim saimnieks mēģina iedot cilvēkam paredzētus medikamentus, bet bieži vien tas situāciju tikai pasliktina,» piebilst veterinārārste. Tāpat dzīvībai bīstama ir pēkšņa uzpūšanās, ja mīlulim aizsprostojies urīnvada kanāls. Bīstamas arī traumas – satiksmes negadījumi, kostas brūces, lēkmes, apgrūtinātas dzemdības un jebkura situācija, kad dzīvnieks ir smagi slims. Sirdsdarbība un elpošanaSniedzot pirmo palīdzību, galvenais nosacījums ir novērst dzīvībai svarīgo funkciju – elpošanas un sirdsdarbības – traucējumus. Ko darīt, ja mīlulim pēkšņi apstājas sirdsdarbība? K.Drevinska uzsver: nekavējoties jāveic mākslīgā elpināšana un sirds masāža. Piemēram, ja dzīvnieks ir notriekts un nav iespējams uzreiz nokļūt klīnikā, prasmīgi rīkojoties, tam reāli varam palīdzēt un glābt dzīvību. «Ja dzīvnieks neelpo, vispirms jāatver viņa mute un jāapskatās, vai tajā nav svešķermeņu, tad jāizstiepj dzīvnieka galva, jāizvelk mēle un mute jāaizver. Dzīvnieks jāsāk elpināt. Tas notiek caur degunu, iepūšot tajā gaisu. Vēlamais elpināšanas ātrums – no 10 līdz 24 reizēm minūtē, biežāk nav ieteicams,» stāsta K.Drevinska. Sirds masāža nepieciešama, ja ar ausi nav saklausāmi dzīvnieka sirdspuksti. Tas jānogulda uz sāniem, un masāža jāveic tāpat kā cilvēkam – lielajiem suņiem krūškurvja platākajā vietā vietā, mazajiem dzīvniekiem, rokas liekot sirds apvidū. Ja tas ir kaķis vai ļoti mazs sunītis, ar plaukstām aptver krūškurvi un masē. «Lielam sunim sirds masāžu veikt ir fiziski ļoti grūti. Sirds masāžas ātrums ir 100 – 120 reižu minūtē. Jo ātrāk to dara, jo labāk,» piebilst K.Drevinska. Ja dzīvnieku neizdodas atdzīvināt trīs minūšu laikā, cerības uz labu iznākumu ir minimālas, tomēr ārste atceras situācijas, kad, veicot gan sirds masāžu, gan elpināšanu ilgākā laikā, rezultāts ir pozitīvs. Pēc tam dzīvnieku vēlams nogādāt klīnikā.  Pārkaršana, diabēts, epilepsijaDzīvniekam bīstama ir arī pārkaršana. Karstā laikā atstājot tos automašīnās, slēgtās telpās, atklātā saulē bez ūdens, var izveidoties dzīvībai bīstams stāvoklis. Dzīvnieks sāk paātrināti elpot, ir bezspēcīgs – šādos gadījumos steidzami jādodas uz klīniku, jo pārkaršana var radīt dažādu orgānu funkciju traucējumus. Līdz tam mīlulis noteikti jādzesē. «To dara, aplejot ar aukstu ūdeni, var apsegt ar slapjām segām un novietot dzīvnieku vēsākā vietā,» stāsta veterinārārste.Saimniekiem jāseko līdzi, vai dzīvnieks neslimo ar diabētu. Kaķiem tas novērojams bieži. Diabēts izpaužas ar nespēku, krampju lēkmēm, no mutes jūtama acetona smaka. Tie ir simptomi, ko nedrīkst ignorēt, jo dzīvnieks var nomirt, tāpēc nekavējoties jāmeklē veterinārārsts.Arī ar epilepsiju var labi sadzīvot, ja lēkmes nav ļoti biežas. Ja tās notiek biežāk nekā reizi mēnesī, jālieto medikamenti. Ilgstoša lēkme ir bīstama tādēļ, ka var apstāties elpošana. Dzīvnieks jānovieto klusā, mierīgā vietā un pēc iespējas ātrāk jāvēršas klīnikā. «Svarīgi ir lēkmes brīžos saimniekam pasargāt arī pašam sevi. Jebkurā situācijā, arī pēc traumām, smagām sāpēm, lēkmju brīdī, dzīvnieks var iekost, tāpēc tam jālieto uzpurnis,» brīdina K.Drevinska.SaindēšanāsDzīvnieki bieži mēdz apēst to, kas viņiem nav paredzēts, – žurku indi, ķīmiskas vielas, medikamentus. Tiklīdz tas konstatēts, jāzvana veterinārārstam un jānosauc, kas ir apēsts. Pirmā palīdzība mājas apstākļos – izraisīt vemšanu (to nedrīkst darīt, ja nogaršotas kairinošas, skābas, sārmainas vielas). Parocīgi tas izdarāms ar vārāmo sāli – ēdamkaroti rupjā sāls uzber uz mēles saknes (mazam dzīvniekam – tējkaroti). Pēc tam noteikti jādod padzerties ūdeni. «Jēga izraisīt vemšanu ir tikai tad, ja kopš saindēšanās brīža nav pagājušas vairāk par četrām stundām. Ja no rīta dzīvnieks apēdis ko nelāgu, vakarā vairs nav nozīmes izraisīt vemšanu,» piebilst veterinārārste. Bieži pēc saindēšanās saimnieks dzīvniekam mēģina iebarot oglīti. Veterinārārste to neliedz, bet atgādina: lai oglīte uzsūktu toksiskas vai ķīmiskas vielas, tā jādod daudz – divas līdz četras tabletes uz kilogramu ķermeņa svara, tas nozīmē, desmit kilogramu smagam sunim būtu nepieciešams ap 40 tablešu. Pazīmes, kam jāpievērš uzmanībaSaimniekam būtu jāatpazīst šoka pazīmes. Šoks ir bieža komplikācija pēc traumām, bet to var izraisīt jebkura smaga saslimšana. Ja dzīvniekam laikus nepalīdz, var iestāties bezsamaņa un koma. Šādās reizēs jānovērtē viņa gļotādas krāsa, tai jābūt sārti rozā krāsā. To pārbauda, paceļot dzīvnieka lūpu un uzspiežot smaganai. Ierasti gļotāda savu krāsu atgūst apmēram divās sekundēs, šoka gadījumā tās būs kādas piecas sekundes, kas ir ļoti slikts rādītājs. «Tas nozīmē, ka perifērijā un iekšējos orgānos ir traucēta asinsapgāde. Ar to šoks arī ir bīstams,» skaidro K.Drevinska. Citas pazīmes: dzīvniekam ir ļoti ātra sirdsdarbība un elpošana, tas slikti reaģē uz apkārtējo vidi, vēsas ekstremitātes, pazemināta temperatūra. Ja šoku savlaicīgi atpazīst, dzīvniekam var palīdzēt.Jāseko līdzi arī ķermeņa temperatūrai. To dzīvniekiem mēra taisnajā zarnā. Sunim paaugstināta temperatūra ir no 37,8 līdz 39,2 grādiem, kaķim – no 37,7 līdz 39,4. Bīstama ir temperatūra virs 41 grāda, kaķim arī pazemināta, un, ja viņu nesilda, minka var nomirt. Veterinārārste uzsver, ka šādos gadījumos nedrīkst dot cilvēkiem paredzētos temperatūru pazeminošos medikamentus, īpaši jutīgi šajā ziņā ir kaķi. Ja dzīvniekam ir pēkšņas temperamenta izmaiņas, sagurums, smaga depresija, sāpes, nemiers – arī tās nav labas pazīmes, piemēram, vācu aitu suņiem tas var signalizēt par zarnu sagriešanos. Tad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Klepus un elpošanas traucējumiDažkārt saimnieki satraucas par mīluļa klepošanu. Taču tas jāvērtē kontekstā, kā viņš jūtas. Ja dzīvniekam ir klepus, bet viņš ir aktīvs un ēd, iespējams, vainīga ir elpošanas ceļu infekcija vai kāds vīruss, kas divu nedēļu laikā mēdz pāriet. Ja klepus ir naktī vai lēkmjveida, tas var būt kādas sirds slimības pavadonis. Kaķiem šāds klepus var liecināt par astmu. Klepu mēdz provocēt arī parazīti plaušās. Ja dzīvniekam pēkšņi parādās trokšņaina elpošana (tas neattiecas uz mopšiem un buldogiem, kuri tā elpo jau kopš dzimšanas), tas norāda, ka ir problēmas ar augšējiem elpošanas ceļiem, piemēram, iestrēdzis kāds svešķermenis un balsenē izveidojusies tūska, min veterinārārste.Arī smakšana ir bīstama pazīme. «Šādos gadījumos dzīvnieks ir nemierīgs, nevar pagulēt, guļot ieņem īpatnējas pozas, jo, tiklīdz noguļas, krūškurvis saspiežas un ir grūti elpot. Situācija var liecināt gan par plaušu iekaisumu, gan šķidrumu krūškurvī,» skaidro veterinārārste.Gremošanas traucējumi Pie tiem pieskaitāma vemšana. Uztraukties jāsāk, kad dzīvnieks to dara ilgāk par vienu divām dienām, vemj ar asinīm vai paralēli uzpūšas, siekalojas – šo pazīmju iemesls var būt sagriezies kuņģis, un tad palīdzība jāmeklē nekavējoties. Ja radušies gremošanas traucējumi, mīluli nevajag barot, bet tikai nodrošināt viņam dzeramo ūdeni. Nav vēlams pašiem dot arī zāles, jo var būt gadījumi, piemēram, zarnu nosprostojums, kad to labāk nedarīt. «Ja caureja norit bez vemšanas un dzīvnieks labi jūtas, trīs dienas drīkst gaidīt. Var dot to pašu oglīti, bet, ja efekta nav, jābrauc pie ārsta. Ja caureja kombinējas ar vemšanu vai ir melnas fekālijas, kas arī nozīmē, ka tur ir asins piejaukums, gaidīt nedrīkst,» stāsta K.Drevinska.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.