Rīt atkal laika ziņas sola sniegu! Mans pavasara mētelis gluži neapmierināts karājas uz pakaramā, jo pagājušo gadu ap šo laiku jau tika valkāts, divritenis garāžā sadudzis, nav sen dabūjis izskrieties, un es pati? Gan Latvijā, gan Amerikā šogad gara ziema. Ja virtuvē pakārtais noplēšamais kalendārs draudzīgi nerādītu 19. martu, domātu, ka esmu vēl februārī. Aiz loga putni jau sapulcējušies uz brokastīm, vāvere paskrien garām pa žoga stabu galiem un novicina asti – kur brokastis? Sniegs pagājušo nakti sasnidzis biezs, un amerikāņu bērniem skolas atceltas. Tādi te likumi – tiklīdz dziļāks sniegs, tā skola slēgta.Laiks «Pretskatam», kur to vērst? Uz pavasara pusi, uz saules pusi, uz zaļās zāles un pieneņu plaukšanas laiku, jo to taču gaidām visi! Pasēdēt pagalmā vai parkā uz sola, aizvērt acis un ļaut siltai saulei un vējam tās glāstīt, ļaut dvēselei izskrieties zilo debesu zilgmē, kā to apraksta Anna Brigadere grāmatā «Dievs. Daba. Darbs» tēlojumā «Maija svētdiena», kad Anneles dvēsele gara acīm raugās pasaulē, kas jauna un zaļa ir atdzimusi.Renesanse – atdzimšana, un pavasaris to rosina arī cilvēkā. Protams, neviens jau nevar gluži kā bērzs izdzīt pirmās zaļās lapas vai kā sniegpulkstenīte izlīst no kupenas spraugas. Atdzimšana… tomēr ticu, ka tā notiek pašā cilvēkā, kad nāk pavasaris. Ko jaunu tu sevī plaucēsi, kādam domu zaram liksi sapumpurot? Dzirdu atsmejam uz jautājumu sevi pašu – mācīšos vieglumu, mācīšos tā būt, kā viegli birst ziedlapas vējā. Mācīšos visu laiku negaidīt, bet būt un ik būtības momentu novērtēt. Atdzimstot taču paturu to vērtīgo kodolu un ļauju liekam tukšuma aplokam būt ap sevi, kuru piepildīt ar jaunu ēteru, kas sastāv no tām sadaļām, tieši kuras man ir svarīgas, bagātinot un atjaunojot savu interešu un pasaules izziņas laukus. Renesanses gleznotājs Sandro Botičelli, radot vienu no visu laiku izcilākajām gleznām «Primavera», glezno centrālo tēlu Floru – pašu Dabu skaistā sievietes veidolā. Ar renesanses otas vieglumu viņš rāda skaistuma pilnību, kas saplūst vienā dabas un sievietes tēlā. Turpat blakus dejo trīs grācijas – Skaistums, Prieks, Valdzinājums… un glezna izdejo pavasara jaunavīgo dabu. Lai smeļam iedvesmu savam pavasarim no tās!Nupat Bostonas latviešiem lasīju referātu «Latviešu pavasaris – dabas atmoda un tradīcijas», skanēja mana dzeja, un uzvedumā uz brīdi pasteidzos. Kaut šodien esam sniegputenī, citus pa pavasara ceļu vedu tuvāk saulei, kas mums tik nepieciešama ar savu siltumu, tuvāk gaidāmajai vasarai Latvijā, kad tiksimies atkal ar ģimeni, draugiem. Bet līdz tam, ejot pa pavasara ceļu, ieklausīsimies, ko mums saka gājputni.Vai kāds mani sauca?Kāsis gājputnu pāri man traucas.Vai kāds mani lūdzas,Uztic bēdas, sūdzas?Pār tīrumu dzestra vēja vēdas.«Latvijā atgriežas gājputni,»Raksta avīze «Diena».Kas mani sauca?Virs meža gājputni traucas.Kas mani sauca?Putni atbildi teic – tava zeme un tauta.
