Redakcijā bija ieradies Svētes pagasta Ērgļu māju iedzīvotājs, lai noskaidrotu, ko darīt, ja viņa kaimiņš zemnieku saimniecības «Žebri» īpašnieks Jānis Miķelsons, miglojot savu rapsi ar insekticīdu karatē, nodarījis kaitējumu viņa bitēm.
Redakcijā bija ieradies Svētes pagasta Ērgļu māju iedzīvotājs, zemnieku saimniecības «Juškēni» saimnieks Jānis Šteināts, lai noskaidrotu, ko darīt, ja viņa kaimiņš zemnieku saimniecības «Žebri» īpašnieks Jānis Miķelsons, miglojot savu rapsi ar insekticīdu karatē, nodarījis kaitējumu viņa bitēm.
Reģionālās vides pārvaldes inspektors sastāda aktu
Šādos gadījumos palīdzību var meklēt Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē, ko Juškēnu saimnieks arī darīja. Pārvaldes inspektors Andrejs Strods 2. jūlijā ieradās notikuma vietā un konstatēja Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas noteikumu un Augu aizsardzības likuma pārkāpumus, par ko sastādīja aktu. Jānis Miķelsons nebija ievērojis noteikumu divus punktus, kuros paredzēts, ka apkārtējo māju iedzīvotāji divas dienas pirms smidzināšanas darbu sākšanas rakstiski jābrīdina par to termiņiem, laiku un izmantojamo preparātu. Jābrīdina arī bišu saimju īpašnieki divu kilometru rādiusā no apstrādes vietas, turklāt miglot var tikai agri no rīta un vēlu vakarā, nedrīkst apstrādāt ziedošus laukus. Par pārkāpumiem Žebru saimniekam tika uzlikts 20 latu sods. Aktā rakstīts, ka miglošanas laikā 20 metru attālumā atradušies mājlopi un trīs bišu saimes.
Inspektors sniedza arī rekomendācijas cietušajam: miglošanas laikā cilvēkiem jāatrodas telpās, lopiem – kūtīs, kā arī māju iedzīvotājiem jāvienojas ar rapša lauka apsaimniekotāju.
Jāņa Šteināta kaimiņiene Anna Šēfere savukārt bija satraukusies par insekticīda ietekmi uz savu trīs mazgadīgo bērnu veselību, jo miglošanas dienās dēliem Ādolfam un Andrejam bijusi paaugstināta temperatūra un alerģiskas reakcijas. Taču alergoloģe Ingrīda Budrēvica ieteikusi vērsties pie Vides veselības centra speciālistiem, jo šādos gadījumos vienīgi viņi var noteikt precīzu diagnozi.
Iesaistās arī Augu aizsardzības stacija
Ar situāciju 5. jūlijā iepazinās arī Augu aizsardzības stacijas direktors Dainis Pelšs, SIA «Balti agroķimikālijas» agronoms konsultants Modris Krauklis un «Ziņu» korespondenti. Arī šoreiz tika sastādīts akts, kurā norādīts uz ķimikāliju izsmidzināšanas laika neievērošanu un bišu skaita un aktivitātes samazināšanos. Taču, lai iegūtu precīzu informāciju, saimniekam beigtās bites būs jāved uz veterināro laboratoriju Rīgā, lai precīzi noteiktu, vai tajās ir insekticīda atliekas un ka tieši tas ir medus vācēju bojāejas cēlonis.
Augu aizsardzības stacijai katru gadu iznāk saskarties ar līdzīgiem gadījumiem. Tā ir tiesīga sastādīt aktu, uzrakstīt protokolu un uzlikt līdz 150 latu lielu soda naudu. Tomēr Dainis Pelšs, tāpat kā vides pārvaldes inspektors Andrejs Strods, ir kaimiņu savstarpējas vienošanās piekritējs. Vienīgi tad, ja neizdodas vienoties, jautājums risināms tiesas ceļā. Juškēnu saimnieks 1. jūlijā ar iesniegumu vērsies arī Svētes pagasta Padomē, kur iesniegums reģistrēts. Pašvaldības vadītājs gatavo atbildi.
Žebru īpašnieks uzskata, ka vienošanās nav iespējama
Arī Žebru saimnieks Jānis Miķelsons, 170 hektāru rapša apsaimniekotājs, viens no lielākajiem rapša audzētājiem Latvijā, bija ieradies redakcijā un atzina:
– Vainīgs es esmu…
Stāstīdams par lauku darbiem, zemnieka uzņēmēja ikdienu un nākotnes plāniem, viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā ne vienmēr visu var darīt tā, kā rakstīts gudrās grāmatās. Zemnieks pauda sašutumu, ka noteikumi neatļaujot neko citu, kā tikai audzēt «kokvilnu». Pret krustziežu spīduli rapsis jāmiglo tad, kad ir ziedos, jo tieši zieda viducī mītošo kaitēkli tā varot vislabāk iznīcināt. Saimnieks iebilda arī pret miglošanas laikiem, jo rītos un vakaros miglot liedzot rasa. Bišu īpašniekam viņš ieteica šo darbu laikā aizvest tās tālāk prom no apstrādājamā lauka, jo, nosprostojot stropiem skrejas, tās varot zaudēt orientāciju. Bet vispār insekticīds karatē bitēm neesot kaitīgs. tā spēcīgā smaka medus vācējas pat atbaidot.
Jānis Miķelsons nav beidzis kursus, un viņam nav apliecības, kas atļauj iegādāties un lietot augu aizsardzības līdzekļus, taču viņš aprīlī noslēdzis līgumu, algo agronomu konsultantu Modri Kraukli un ievēro viņa padomus. Tomēr tas nav pasargājis viņu no konflikta ar kaimiņiem.
Rapša audzētājs uzskata, ka Ērgļu māju iedzīvotājiem pašiem jāredz, kad viņš miglo rapša laukus, un jāparūpējas par saviem bērniem un lopiem. Sliktās kaimiņu attiecības viņš skaidro ar cīņu par varu starp lielsaimniekiem un sīksaimniekiem un konfliktu mājai pieguļošās zemes dēļ, kā arī ieteica pagastā painteresēties par Juškēnu nodokļu parādu. Jānis Miķelsons domā, ka vienoties nevarēs un viss vēl tikai sākoties.
Tāds ir stāsts par divu kaimiņu strīdu. Kā viņi tiks galā, atkarīgs tikai no pašiem. Neglābs ne konsultanti un inspektori, ne žurnālisti.
