Šajās Lieldienās olu cenas kritušās par aptuveni 30 procentiem, veikalu plauktos kupli pārstāvētas arī Latvijas baltās olas.
Kas tomēr bija pirmā – vista vai ola? Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs smaidot atzīst, ka tas ir mūžīgs jautājums, uz ko skaidras atbildes nav joprojām. Tomēr viņš sliecas domāt, ka visupirms bija vista un tikai tad ola. «Balticovo» ir gan viens, gan otrs – vistas, kas olas ražo, un olas, kas ir uzņēmuma darbības pamatvirziens un peļņas avots. Dienā katra pa vienaiDeviņās «Balticovo» kūtīs dzīvo pusotrs miljons vistu, kas dienā izdēj vidēji tikpat daudz olu, jo katrs putns dienā spēj saražot tikai vienu olu. Vistu kūtīs cilvēkiem no malas ieiet liegts, un arī darbinieki putnus lieki netraucē. Videonovērošanas kameras notiekošajam vistu fermās ļauj sekot līdzi datora monitorā. Jau divpadsmito gadu uzņēmums no Vācijas iepērk diennakti vecus noteiktas šķirnes cāļus, no kuriem izaudzina dējējvistiņas. 16 nedēļās cāļi tiek pārvietoti uz vistu kūti, kur apmēram mēnesi izbauda «jaunuļu laiku», līdz sāk intensīvi dēt. Vista izdēj 14 – 15 olu pēc kārtas, pa vienai katru dienu, un tad tām ir brīvdiena, pēc kā putns dēšanu atsāk. Olas intensīvi vista ražo aptuveni pusotru gadu. Tai, paliekot vecākai, brīvdienu skaits palielinās, un tad dējējai jāsāk domāt par «došanos pensijā» un jāpošas uz gaļas pārstrādes kombinātu. Olas ceļš sākas vistu kūtī«Balticovo» rīta cēliens sākas sešos no rīta, kad tiek iedarbināts olu vākšanas process. Kūtī ierīkotas slīpās grīdas, kas olai pēc izdēšanas ļauj noripot uz lentas, tālāk produkts tiek virzīts uz šķirošanas un pārstrādes cehu. Ceha vadītāja Lidija Kudapa stāsta, ka katra ola izripo cauri speciālai iekārtai, kas ar datorprogrammas palīdzību to pēc svara un izskata novirza uz attiecīgu celiņu, automātiski atlasot netīrās un bojātās. Olas kūtīs tiek vāktas visu dienu, jo rūpnieciski turētajām vistām ieprogrammēti dažādi dēšanas laiki, tāpēc vēl vēlā pēcpusdienā cehā vērojama rosība un intensīva olu plūsma. Pēc to caurskates labās tiek atdalītas no netīrajām un bojātu čaumalu olām. Mazgātas tās netiek, jo tas noārda olas dabisko aizsargplēvi, līdz ar to produktam būtu daudz īsāks derīguma termiņš, skaidro L.Kudapa. Izbrāķētās olas veido aptuveni desmit procentu no kopapjoma. Par labu atzītā prece nonāk fasēšanas līnijā, bet olas ar bojātu čaumalu – atsevišķā telpā, kur uzstādīta olu plēšanas mašīna un iegūst šķidros olu produktus. Dējums jau tajā pašā vai nākamajā dienā aizceļo uz veikaliem. Cilvēku vietā – roboti«Balticovo» attīstība pēdējos gados noris ļoti strauji, tiek domāts arī par jaunu olu produktu ražošanu. Tie, kas uzņēmumā viesojušies pirms desmit gadiem, šodien būtu stipri pārsteigti par jaunajām ražošanas tehnoloģijām. «Jāizdara kaut kas tāds, lai citiem būtu izbrīns,» pārliecināts A.Veinbergs. «Mēs esam spējuši citu nozaru kolēģus pārsteigt ar to, ka olu ražošanā iespējams izmantot arī robotus. Kādreiz tikai mašīnas būvēja roboti, tagad arī olu ražošanā iesaistītas sarežģītas, mehanizētas ierīces.» A.Veinbergs skaidro, ka divi pērn cehā uzstādītie roboti spēj strādāt punktuāli un nekļūdīgi 24 stundas diennaktī. Ar datorizētas sistēmas palīdzību nolasot svītru kodu, tie olu kastes novieto uz paletēm. «Šādi roboti uzņēmumam atmaksājas pāris gadu laikā un aizvieto trīs cilvēku roku darbu. Neviens mums šādas iekārtas nevarēja piedāvāt, tāpēc ar inženiertehnisko dienestu robotus izstrādājām paši. Bija nepieciešams pusgads, lai programmu noregulētu un tā nekļūdītos,» par «Balticovo» pēdējo lepnumu stāsta uzņēmuma vadītājs. Viņš pieļauj, ka nākotnē tādus robotiņus viņi varētu arī eksportēt. Patlaban uzņēmumā, kuram pieder arī olu ražotnes Daugavpilī un Madonā, tiek nodarbināts teju 200 strādājošo. A.Veinbergs atzīst, ka būtu gatavi pieņemt vēl kvalificētus darbiniekus. «Tiem, kas tikai domā, kur mācīties, šī ir iespēja. Lai, izzinājuši jaunākās tehnoloģijas, izglītojušies pārtikas zinātnē, pārstrādē un apstrādē, jaunie speciālisti nāk pie mums ar inovatīvām idejām – mēs tikai priecāsimies. Piemēram, savā pulkā labprāt redzētu programmētājus, jo šie noteikti nav pēdējie roboti mūsu uzņēmumā, inženierus, kvalificētus mehāniķus, kas apkalpo iekārtas, vajadzīgi arī putnu kopēji ar iemaņām zootehnikā un veterinārmedicīnā. Darbs atradīsies pārtikas tehnologiem, jo vēlamies radīt jaunus produktus, piemēram, viena no reālākajām iecerēm ir šķidrās pankūku masas ražošana. Mums nav nepieciešami juristu un vadītāju bari, bet speciālisti ar specifiskām zināšanām gan,» skaidro A.Veinbergs. Viņš uzsver, ka jaunās tehnoloģijas palētina gala produktu, jo tiek tērēts mazāk resursu.Krāsai nav nozīmes Šogad pēc ilgāka pārtraukuma veikalu plauktos atkal varam redzēt «Balticovo» baltās olas. Pērn uzņēmums tās pirka no Somijas un piedāvāja veikaliem. Lielākais noiets baltajam dējumam ir Lieldienās, bet ikdienā pircēji priekšroku dod brūnajām olām, lai arī kvalitātes ziņā tās ne ar ko neatšķiras. Tādēļ nākotnē uzņēmums baltās olas iecerējis izmantot jaunajos produktos. «Veikalos olas ir dažādas, bet «Balticovo» produkcija ir vienāda, un čaumalas krāsai nav nozīmes. Olas kvalitāte atkarīga no barības, jo viss, ko ēd vista, nonāk arī olā,» skaidro A.Veinbergs. Viņš domā, ka lauku vistas reti kad saņem kaut ko vairāk par graudiem, zāli un granti, kas nebūt nesatur visus mikroelementus un vitamīnus, kas putnam nepieciešams. «Piekrītu – lauku vistu oliņas daudziem šķiet tuvas un ierastas, bet, ja runājam par to kvalitāti, var pastrīdēties,» smaida A.Veinbergs. «Balticovo» savām dējējām barību ražo pats, iepērkot Latvijā audzētus graudus un pievienojot vitamīnus un minerālvielas. Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka industriāli ražotās olas ir higiēniskas, ar stingru veterināro uzraudzību, vistām nodrošināta augstvērtīga barības bāze. Šajās Lieldienās veikalu plauktos olu cena ir teju uz pusi zemāka nekā pērn. «Ražotājs mazumtirdzniecības cenu nespēj regulēt, jo strādājam atbilstoši tirgus situācijai. Olas šogad ir lētākas, ņemot vērā piedāvājuma un pieprasījuma līknes un procesus Eiropā. Tos mēs nekādi nespējam ietekmēt, varam vien pielāgoties,» izvairīgi par cenas veidošanos saka A.Veinbergs. Aptuveni 60 – 70 procenti Iecavā ražoto olu tiek eksportētas uz Čehiju, Vāciju, Poliju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Itāliju, Igauniju, Somiju, Dāniju un Slovākiju, tās ceļo pat uz Honkongu un vairākām Āfrikas valstīm.
