Pasažieru pārvadātāji gaida aprīļa vidu, kad izšķirsies, vai viņi būs spiesti slēgt reisus un apturēt pasažieru pārvadājumus vai turpināt cerēt, ka valsts samaksās parādu par padarīto. Jelgavas novada pasažieru pārvadātājam SIA «Migar» pērn nav samaksāti 50 tūkstoši latu, bet šogad parāds audzis vēl par aptuveni 15 tūkstošiem latu. «Migar» vadītājs Uldis Valters ir skarbs un nebaidās teikt, ka parādu dēļ uzņēmumam drīz nebūs, par ko iegādāties degvielu, un autobusi vienkārši apstāsies.
Jau otro gadu atkārtojas situācija, kad plānošanas reģioni saplānojuši lielākus pasūtījumus, nekā šim mērķim paredzēts valsts budžeta finansējums, tādējādi nenorēķinoties ar pasažieru pārvadātājiem. To plānošanas reģioniem pārmetis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis («Vienotība»). «Migar» vadītājs uzskata, ka jāpārskata finansiālais sadalījums starp reģioniem, jo nedrīkstētu būt, ka Kurzemē ir pārmaksa un tur pārvadātāji var atļauties līdzekļus ieguldīt jaunas tehnikas iegādē, kamēr Zemgalē, Vidzemē un Latgalē netiek nodrošināts pats minimālākais – samaksa par jau padarīto. Valsts pārkāptu pašas noteikumusZemgales Plānošanas reģions (ZPR) ir valsts dotāciju nodošanas starpnieks sabiedriskā transporta firmām Zemgalē, tostarp galvenajam pasažieru pārvadātājam Jelgavas novadā – uzņēmumam «Migar». ZPR Sabiedriskā transporta un autoceļa attīstības nodaļas vadītāja Alda Ērmane «Ziņām» skaidro, ka 2010. gadā no bijušajām rajona pašvaldībām pārņemta sabiedriskā transporta plānošanas funkcija, savukārt ar visu novadu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem līgumi slēgti 2008. gadā, tādēļ, viņasprāt, kļūdains ir viedoklis, ka «plānošanas reģioni saplānojuši pasūtījumus lielākā apmērā». «No 2010. gada nemitīgi ir optimizēti maršruti, savukārt paši pārvadātāji centušies ierobežot pārvadājumu izmaksas, lai kopīgiem spēkiem samazinātu nepieciešamās dotācijas,» uzsver A.Ērmane.Kā vienīgo risinājumu, iekļauties piešķirtajā finansējumā, viņa saredz reisu slēgšanu. Taču tad novārtā tiktu atstātas iedzīvotāju intereses, kā arī pārkāpta likumdošana, kas paredz, ka valstij ir pienākums nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. «Reisu slēgšanas gadījumos tiktu izolēti attālāko ciemu un mazpilsētu iedzīvotāji, kas vairo nevienlīdzību un mazina ekonomisko izaugsmi. Diemžēl šāda situācija jau ir. Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls pārņemts no pašvaldībām un pēdējos gados samazināts tiktāl, ka vairāk nav kur,» uzskata A.Ērmane.Arī U.Valters pieļauj, ka, iespējams, citur Zemgalē arī būtu jāpārskata taupības iespējas, bet ne Jelgavas novadā – «Migar» savu pārvadājumu tīklu esot optimizējis līdz pēdējam, ko pierāda arī nobraukto kilometru skaits, kas no 2005. gada sarucis par 250 tūkstošiem gadā. Grib jaunus naudas sadales noteikumusA.Ērmane piekrīt, ka būtu nepieciešami jauni noteikumi, kas paredzētu taisnīgu dotāciju sadali starp plānošanas reģioniem.Kam īsti būtu jāuzņemas vietējo maršrutu uzraudzība? A.Ērmane nešaubās, ka tas arī turpmāk jāuztic plānošanas reģioniem, kas lauku iedzīvotājiem atrodas ievērojami tuvāk nekā valsts iestādes Rīgā, tādēļ vislabāk pārzina maršrutus un to nepieciešamību. «Man vienalga, kas nodarbojas, lai tikai beidzot ir kārtība. Šobrīd tā vairs nav nav pārvadātāju cīņa, bet Autotransporta direkcijas un plānošanas reģiona karš, bet pārvadātāji nostādīti ķīlnieku lomā. Tā ir vistīrākā politiskā spēle,» sašutis U.Valters.Uz jautājumu, kādu ZPR pārstāve redz nākotnes modeli, kas nodrošinātu sabiedriskajam transportam pietiekamus naudas līdzekļus valsts budžetā pastāvīgi, nevis pēc protesta akcijām, A.Ērmane atbild – normatīvajos aktos būtu nepieciešams definēt kritērijus un to kvantitatīvos rādītājus, piemēram, nacionālas nozīmes attīstības centros reisi līdz 12 reizēm dienā, reģionālas nozīmes – līdz astoņām, novadu nozīmes – līdz piecām un tamlīdzīgi, pēc kā arī plānot reisus. «Reģionos būtu nepieciešams veidot integrētu vienotu maršrutu tīklu, veiksmīgi sabalansējot skolēnu, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālos starppilsētu maršrutus, iegūstot autobusu piepildījumu un līdz ar to samazinot valsts dotācijas apjomu zaudējumu segšanai pārvadājumiem,» piebilst A.Ērmane. U.Valters skaidro, ka daudz kas izšķirsies pēc 15. aprīļa, kad tiks izmaksātas kārtējās mēneša dotācijas. Ja tās atkal būs tikai dažu desmitu procentu apmērā, Zemgales pārvadātāji sanākšot uz ārkārtas sapulci, lai lemtu, ko darīt tālāk. «Pagaidām es droši nevaru apgalvot, ka autobusi novadā kursēs arī pēc 20. aprīļa,» saka U.Valters.
