Ko mēs tā trakojam savās izjūtās, pavasara dubļu vietā ieraugot balta sniega klājumu? Kā nepacietīgi bērni – ātrāk, ātrāk, ātrāk! Saule taču neatnāks viena, bet ar savu lodlampu, atkausējot visas nepievilcīgās bedres, gružus un suņu kakas.Tāpēc jau aprīlis tiek saukts par spodrības mēnesi, jūs teiksiet. Gatavībā nolikti gumijas zābaki, maisi, grābekļi un cimdi. Prieks, ka ideja pataisīt Latviju par tīrāko zemes stūrīti turpina dzīvot. Tomēr, lai to īstenotu, vajadzēs kārtīgi strādāt, bet cilvēks pēc savas dabas taču ir slinks. Talkas vietā viņš droši vien labāk izvēlētos sēdēt aiz krāsns un kasīt aiz auss, laiski staipot ziemā ierūsējušos locekļus. Tāpēc par nepiekāpīgo sasalumu vajadzētu priecāties arī šajā ziņā – ne atbaidošais skats, ne smaķelis, ne kaimiņš vai tuvākais rads vēl nedzen. Vēl ir laiks palaiskoties un kā tādam kaķim apmierinājumā ņurdēt par baltumu aiz loga. Pārklājs pāri, un miers!Šis skats man liek aizdomāties par čaulu, kas ir pāri mūsu dvēselēm un profesionāli noslēpj tās netīrumus – skaudības un ķildu inficētas domas, viltīgus, uz shēmošanu tendētus nodomus, ļaunas aizdomas, neveselīgu egoismu. Taču tā tik vien liekas, ka ārējais smiņķis visos apstākļos spēs droši noturēt «labā cilvēka» tēlu. Agri vai vēlu šī sirds pilnība liks ierunāties mutei, atstājot klausītājos nodevīgu pēcgaršu. Nē, drīzāk nejauku smaku! Ne velti ir teiciens, kā tas tur «iesmirdējis» – izklājies visā savā nejaukajā godībā. Starp citu, reti kurš šādiem izlēcieniem apbrīnā par uzdrīkstēšanos uzgavilē. Drīzāk aiztur elpu un saviebjas. Tā ir arī tīri dabiska reakcija, saskaroties ar nepatīkamiem fiziskiem aromātiem. Asa sviedru smaka, vēdera gāzes, urīna un mēslu smārds nav tā patīkamākā vide, kurā gribētos kaut brīdi uzkavēties. Tāpat kā iet aiz pusaudžu puikām, kuriem aiz katra otrā vārda būtu jāliek «pī», vai klausīties, kā rejas kaimiņi, gānās par politiķiem un šiem laikiem, kad zāle vairs nav tik zaļa.Taču visa šī drazu slēpšana aiz čaulas ir nieks salīdzinājumā ar nonākšanu kādā citā – daudz lielākā Gaismā. Tur visi vissīkākie sirds nodomi tiek atklāti tik ātri, ka nepietiek pat sekundes, lai izgudrotu attaisnojumu vai sataisītu «pareizo» seju. Kāds redz cauri. Tāpēc ziema ar baltajām seģenēm savā ziņā var būt arī privilēģija. Ja nav vēlmes mainīties un brīvībā lidot.
