Augstākās tiesas saīsinātajā spriedumā noraidīta novada namu apsaimniekošanas uzņēmuma «Vedgas» prasība atzīt īpašumtiesības uz Staļģenes daudzdzīvokļu mājām «Tērces», «Strauti», «Atvari», «Līči», «Bangas», «Avoti», kurās kopā ir 105 apdzīvoti dzīvokļi. Spriedumā apmierināta Privatizācijas aģentūras pretprasība atzīt šīs mājas par valsts īpašumu. Tādējādi, ja vien spriedums stāsies spēkā, staļģeniekiem paveras iespējas savus dzīvokļus privatizēt un apsaimniekot pēc sava prāta.
Sēde, kurā tiesnesis Gunārs Aigars nolasīja spriedumu, ilga tikai dažas minūtes. Taču tā var iezīmēt būtisku punktu jau desmit gadu ilgušajā strīdā, kurā, galu galā palicis bez sabiedrotajiem, cīnījās uzņēmums «Vedgas» un staļģenieku pusē bija nostājusies Jelgavas novada pašvaldība, kā arī «Parex bankas» tiesību daļēja pārmantotāja akciju sabiedrība «Reverta». Vēl atlikusi tikai viena tiesu instance – Augstākās tiesas Senāts, kur šis spriedums varētu tikt pārsūdzēts.Kā vairākkārt ziņots, kopš 2010. gada šo sešu strīdus māju iedzīvotāji saņēma divus namu apsaimniekotāju rēķinus – vienu no pašvaldības komunālā uzņēmuma, otru – no «Vedgām». Visi «Ziņu» aptaujātie iedzīvotāji pēc novada pašvaldības ieteikuma maksāja tikai pirmajam apsaimniekotājam. Tomēr spriedze saglabājās, jo šim pašvaldības ieteikumam vēl aizvien nav tiesiska pamata, par ko «Vedgas» nemitīgi atgādinājušas. Jelgavas novada pašvaldības nolīgtais jurists Dzintars Lazdiņš uzskata, ka otrdien paziņotais Augstākās tiesas spriedums ir būtisks solis uz priekšu, lai atrisinātu situāciju, kas vairāku gadu garumā bijusi daudzu problēmu cēlonis šo namu iedzīvotājiem. Savukārt «Vedgas» aizstāvis jurists Aigars Krūms no plašākiem komentāriem pagaidām atturas. «Vēl nav zināms sprieduma pilnais teksts, līdz ar to neiespējami pateikt, vai sprieduma pamatojumam varu piekrist vai ne. Pārsteigts nejūtos, jo lietu nevarēja uzskatīt par drošu ne no vienas, ne otras puses. Pieļāvām, ka tiesa varētu ņemt vērā arī mūsu argumentus par SIA «Vedgas» labticīgumu visā šajā procesā. Pastāv varbūtība, ka mēs to pārsūdzēsim Senātā,» teic A.Krūms. «Līču» iedzīvotāja Inta Stecka spriedumu atzīst par taisnīgu. Viņa stāsta – staļģeniekiem prieks par to otrdien bijis tik liels kā «trešās» Lieldienas. «Ar savu darbu mēs sen jau esam nopelnījuši tiesības privatizēt savu dzīvokli agrākajā kolhoza mājā,» atzīst I.Stecka. «Kad 2003. gadā mēs, vairākas sievas, sākām cīnīties par saviem dzīvokļiem, mums sacīja: «Jūsu vilciens jau ir aizgājis.» Tolaik «Vedgu» pusē bija arī Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētāja Savickas kundze. Tikai pēc novada izveidošanas lietas sāka risināties mums labvēlīgi,» stāsta I.Stecka. Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja informē, ka saskaņā ar spriedumu «Vedgām» pienākas tiesai samaksāt valsts nodevu 1474 latu apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23 latu apmērā. Tiesas sprieduma pilnais teksts tiks paziņots 16. aprīlī. Pēc tam 30 dienu laikā, samaksājot divsimt latu drošības naudu, spriedumu var pārsūdzēt.
