Laiku pa laikam man iznāk uzklausīt dārzkopju sūdzības par kādu neizdevušos augu, stādu, par neauglīgu zemi un vēl daudz ko citu.
Laiku pa laikam man iznāk uzklausīt dārzkopju sūdzības par kādu neizdevušos augu, stādu, par neauglīgu zemi un vēl daudz ko citu. Taču ne jau vienmēr vaina ir apstākļos «no malas». Reizēm vainīga ir dārza kopēja nezināšana.
Plīvurpuķe ir saulmīle
Plīvurpuķi tautā dēvē arī par plīvuriņu, bet pareizāk būtu – lielā ģipsene.
Ir jāatceras viens pamatnoteikums: pirms tās stādīšanas dārzkopim ir jāizzina viss par izvēlēto augu, arī tā izcelsmes vieta, lai zinātu, kādi apstākļi vajadzīgi augšanai telpās vai laukā. lielā ģipsene ir pustuksnešu zonas augs, līdz ar to tai ir ļoti gara mietsakne. Tāpēc nav iespējams pārstādīt jau izaugušus, lielus augus, tie vienkārši aiziet bojā.
Lai izaudzētu lielo ģipseni, ir vajadzīgas tās sēklas. Paliekošā vietā izstāda vēl nelielus stādiņus. Tā kā augs ir tipisks sausummīlis un saulmīlis, tam šādi apstākļi arī jānodrošina. Lielajai ģipsenei ļoti patīk augt jūrmalas kāpās, bet Kuršu kāpās tās veido lielas audzes, kas sastāv no 2 reiz 2 metru lielām «bumbām».
Vēstules autorei ar šo puķu audzēšanu neveicas droši vien tādēļ, ka nebija šādu apstākļu. Turklāt lielajai ģipsenei nepatīk augt vietās, kur ir augsts gruntsūdens un lieli, noēnojoši koki. Piebildīšu vēl, ka pieaugušai ģipsenei mietsakne stiepjas pat 12 metru dziļumā, tādēļ labi ir to stādīt sausos, saulainos uzkalniņos neitrālā un kaļķainā augsnē.
Drātstārpi ir grūti apkarojami
Sevišķi grūti tos iznīcināt ir mazdārziņos, jo tie mīt augsnē. Tā kā valgundniecei sulīgos dārzeņus drātstārpi bojā jau otro gadu, tad pirmais noteikums būtu stādīt tādus dārzeņus, kas tārpam nepatīk: pupiņas, kaņepes, dažādus garšaugus ar spēcīgu smaržu. Vārdu sakot, sagādāt tārpam neciešamus dzīves apstākļus.
Otrs ieteikums – stikla burciņās vai nogrieztās plastmasas pudelēs ielikt gabaliņos sagrieztus izbrāķētos burkānus, kāļus, rāceņus un ierakt dobēs apmēram sešu līdz desmit centimetru dziļumā. Visiedarbīgākais šis paņēmiens būs augustā, kad drātstārpiem ļoti patīk baroties un gatavoties ziemošanai. Ieraktās burkas gan jāiezīmē ar mietiņiem, lai pēc tam varētu tās izvākt un «saturu» cītīgi iznīcināt.
Ir viens papildnosacījums: sulīgos sakņaugus – burkānus, rāceņus, kāļus u.c. – , kad tie nobrieduši, nevajag ilgi turēt nenovāktus. Domāju, ka daudzi būs piedzīvojuši, ka vēlā rudenī vāktiem burkāniem ir melni caurumiņi. Tas ir drātstārpu «darbs».
Jāievēro augu seka
No skopās informācijas nevaru secināt, kas kaiš kundzes kartupeļiem. Taču ieteikšu vienu svarīgu lietu – arī mazdārziņos ir jāievēro augu seka. Kartupeļiem mūsu rajonā ir izplatītas daudzas sēnīšu slimības, tā saucamās puves. Tiem ir arī daudz kaitēkļu. Tādēļ mazdārziņos kartupeļus vajadzētu stādīt iepriekš kodinātus. Jāizvēlas arī augstvērtīga sēkla, nevajag stādīt vienu un to pašu gadu no gada.
Protams, liela nozīme ir arī stādīšanas laikam un augsnes sagatavošanai.
