Jūlija vidējā temperatūra sagaidāma augstāka par normu (16…170 C), nokrišņu daudzums – normas robežās – 65…100 mm.
Jūlija vidējā temperatūra sagaidāma augstāka par normu (16…170 C), nokrišņu daudzums – normas robežās – 65…100 mm. Mēneša otrā dekāde – bez nokrišņiem, dekādes sākumā vietām gaidāms īslaicīgs lietus. Gaisa temperatūra dienā – 20…250 C, naktī – 12 …170 C.
Mēneša trešajā dekādē vietām līs lietus, dienvidu rajonos – stiprs. Gaisa temperatūra dienā – 22… 270 C, naktī – 12…170 C.
Graudaugu sējumos
Ja vasarāju sējumos vārpošanas fāzē jūlija pirmajās dienās uz augšējām lapām parādās lapu plankumainības, rūsas vai miltrasas pustulas un plānotā raža ir virs 3,5 t no hektāra, izdevīgi izsmidzināt kādu no fungicīdiem. Slimību ierobežošanai ir piemēroti fungicīdi alto – 0,1 – 0,2 litri hektāram, bampers – 0,5 kilograms hektāram, tango super – 1,5 litri
hektāram, tilts – 1,2 litri hektāram vai tilts premium – 0,33 kilogrami hektāram.
Kartupeļu stādījumos
Rūpīgi jāseko fitosanitārajam stāvoklim, lai nepalaistu garām lakstu puves apkarošanas optimālos termiņus. Ja apstrāde tiks nokavēta, ievērojami samazināsies kartupeļu raža – pat uz pusi. Uz lakstu puves inficēto lapu vai stublāju plankuma labvēlīga mitruma apstākļos dīgst sporas, kas inficē apkārtējos augus. Ja vēl nav bijuši profilaktiskie miglojumi lakstu puves apkarošanai, tas jādara nekavējoties. Pirmās divas apstrādes veic ar sistēmas iedarbības fungicīdiem ridomilu MC – 2,5 kilogrami hektāram, ridomilu gold MC – 2,5 kilogrami hektāram, sandofānu M 8 – 2,5 kilogrami hektāram, tatū – 3 – 4 litri hektāram, akrobātu – 2 kilogrami hektāram. Smidzinājumu atkārto pēc 10 – 14 dienām, pēc tam jāsmidzina ik pēc 7 – 10 dienām ar kādu no pieskares fungicīdiem, hektāram dodot čempionu – 2,5 kilogramus, ditānu M-45 – 2 – 3 kilogramus. Rūpīgi jāseko kartupeļu lapgrauža darbībai. Tā apkarošana ir nepieciešama, ja invadēts vairāk par pieciem procentiem ceru. Lieto insekticīdus, hektāram dodot karatē 0,1 litru, maču – 0,3 – 0,4 litrus, deci – 0,15 – 0,25 litrus, bulldoku – 0,3 litrus vai fastaku – 0,1 – 0,2 litrus.
Kartupeļu sēklu laukos nopietni jāapkaro vīrusu pārnēsātājas laputis. Regulāri no dobēm jāizvāc ceri ar bakteriālās melnkājas un virožu pazīmēm. Patlaban labi var pamanīt ar kartupeļu nematodi slimos cerus – tie ir atpalikuši augšanā, nodzeltējuši, pie saknēm redzamas dzeltenas, vēlāk – brūnas cistas. Par tiem jāziņo Valsta augu aizsardzības dienesta karantīnas daļai un jāizpilda visi karantīnas noteikumi.
Biešu laukā
Vietām postoša var būt biešu mušas otrā paaudze, sevišķi vēlu sētās bietēs. Vislabāk būtu izmantot Bi-58, hektāram dodot vienu litru. Ja laputu kolonijas sedz 20 procentu augu, tās jāapkaro. Serdes puve liecina par bora trūkumu augsnē, tādēļ sējumus ieteicams apsmidzināt ar borskābi vai boraku 0,1 – 0, 2 procentu koncentrācijā.
Zirņu sējumos
Jau ir manāmi zirņu tinēji. Pret tiem cīnās ar kaitēkļa olu parazītiem trihogrammām, ko izlaiž zirņu laukā divos paņēmienos ar desmit dienu starpību, rēķinot pa 0,5 – 1 gramam uz hektāru. Ja zirņu laukā savairojušās laputis, izsmidzina fastaku – 0,1 – 0,3 litrus hektāram vai arī deci – 0,2 – 0,3 litrus hektāram.
Kāpostu stādījumos
Ir sagaidāmi cekulkodes, balteņa un kāpostu pūcītes kāpuru bojājumi. Insekticīdi jālieto, ja kaitēkli ir uz desmit procentiem augu. Apkarošanai izmanto deci – 0,25 litrus hektāram, fastaku – 0,1 – 0,3 litrus, bulldoku – 0,3 litrus hektāram. Ir jau novērotas arī kāpostu laputis. To bojātie augi nīkuļo, sūkumu vietās rodas plankumi, lapu malas ieliecas vai ieritinās. Laputis var būt arī galviņas iekšienē, sēklinieku laukos – uz ziedu kātiņiem, pākstīm. Apkarošanai izmanto bulldoku – 0,3 litrus hektāram vai fastaku – 0,1 – 0,2 litrus hektāram.
Sīpolu un gurķu dobēs
Var parādīties ļoti bīstama slimība – miltrasa. Tikko redzamas pirmās tās pazīmes, jāsmidzina ridomils MC vai ridomils Gold MC – 2,5 kilogrami hektāram, ditāns M-45 – 2 kilogrami hektāram. Gurķiem var izmantot arī previkūru – 2 – 4 litrus hektāram. Jāsmidzina ik pēc septiņām līdz desmit dienām.
Augļu dārzos
Turpina attīstīties un uz āboliem izplatīties ābeļu kraupis. Ja tā attīstībai ir labi apstākļi, lietojams kāds pieskares fungicīds, piemēram, ditāns M-45 – hektāram dodot 2 – 3 kilogramus, efektors 0,05 – 0,75%. Olas dēj ābolu tinējs un pīlādžu tīklkode, un tos apkaro, vairākas reizes (ik pēc 7 – 10 dienām) izlaižot dārzā trihogrammas – 0,5 – 1 gramu hektāram. Uz koku stumbra tin kukaiņu ķeršanas jostas.
Ķiršu dārzā
Kad ogas novāktas, jāizsmidzina kāds no fungicīdiem pret ķiršu lapbiri. Var izmantot horusu – 0,2 – 0,3 kilogramus hektāram, topāzu – 0,375 – 1 litru hektāram.
Ērkšķogu un jāņogu krūmos
Jāuzmanās no zāģlapseņu kāpuriem. Ja tie savairojas masveidā, krūmi paliek bez lapām.
Jāgatavojas ziemāju sējai
Jūlijā zemnieks jau sāk domāt par augsnes gatavošanu ziemāju sējai. Kad daudzgadīgā zāle ir nopļauta, ļauj ataugt vārpatai un tad izsmidzina glifosātu preparātus – 2,3 – 3 litrus hektāram. Pret daudzgadīgām divdīgļlapu nezālēm pievieno banvelu 4S – 0,75 litrus hektāram. Zemi ar divarpus trīs nedēļas pēc herbicīdu izsmidzināšanas.
