Uz Satiksmes ielas 53. namu devos sakarā ar šīs mājas vecākās Zigrīdas Vedeikas lūgumu palīdzēt novērst nekārtības, kas te valda ilgāku laiku.
Uz Satiksmes ielas 53. namu devos sakarā ar šīs mājas vecākās Zigrīdas Vedeikas lūgumu palīdzēt novērst nekārtības, kas te valda ilgāku laiku. 1. namu pārvalde, kuras pakļautībā ir minētā māja, tikai mierinot ar solījumiem, bet neko nedarot stāvokļa uzlabošanai.
Atklāti sakot, redzētais un dzirdētais īpaši nepārsteidza. Vai nu mazums ir tādu daudzstāvu namu, kur kāpņu telpās ir izlauztas durvis, uz pagrabu jāiet ar kabatas lukturīti un dažreiz arī ar gumijas zābakiem. Taču šāds stāvoklis nekādā ziņā nav uzskatāms par nelabojamu. Tāpēc pēc sarunas ar Zigrīdu Vedeiku, nepatīkamas ekskursijas uz kanalizācijas notekūdeņiem piesārņotu pagrabtelpu un dažu īrnieku viedokļa noklausīšanās devos uz 1. namu pārvaldi, lai uzdotu tās direktorei Sarmītei Ruciņai konkrētus jautājumus, kas izriet no redzētā un dzirdētā.
Kāpēc netiek atsūknēts netīrais ūdens no pagrabtelpām un salabota kanalizācija Satiksmes ielas 53. namā? Turklāt piezaņķētajā pagrabā, kura durvis nav noslēgtas, atrodas siltumskaitītājs.
«Namu pārvaldes pakļautībā ir 100 māju, daudzas no tām ir vecas, un avārijas notiek bieži. Pašlaik remontētāji strādā citur, bet tuvākajās dienās viņi dosies arī uz šo māju. Cerams, ka tur neatklāsies tāda aina kā, piemēram, Lielajā ielā 57, kur kanalizācijas caurule bija aizdambēta ar taisnā leņķī iesprūdušu keramikas vāzi. Šādas avārijas visbiežāk notiek pašu ekspluatētāju vainas dēļ. No caurulēm ārā jāvelk ne tikai pamperbikses, bet pat vējjakas…»
Kāpēc netiek remontētas šā nama salauztās durvis? Dažām stiklojums pa pusei izdauzīts, tur pustumsā var sagriezt rokas un pat seju.
«Tūdaļ pēc pirmā zvana salabot sabojātās durvis mēs nespējam. Lauž daudz un īpaši vasarā, kad skolās ir brīvlaiks un pusaudži klīst bez nodarbošanās. Visas durvis plānveidā saremontēsim rudens pusē, veicot kompleksu sagatavošanos ziemai.»
22. jūlijā namam bija atslēgta aukstā ūdens padeve, iepriekš nebrīdinot ne iedzīvotājus, ne nama vecāko.
«Bija pārplīsusi ūdens caurule, tāpēc vajadzēja rīkoties ātri. Jau pēc divām stundām avāriju likvidēja un ūdens padeve mājai tika atjaunota. Ja ir jāatslēdz ūdens padeve uz ilgāku laiku, mēs par to informējam iedzīvotājus ar nama vecākā starpniecību. Zīmīšu spraušanu namu kāpņu telpās uzskatu par nenopietnu – tās tūdaļ norauj. Iedzīvotāji varētu parūpēties par slēgta ziņojumu dēļa ierīkošanu kādā noteiktā vietā. Kur tādi ir, nav jāsūdzas par vāju informētību.»
Daži iedzīvotāji protestē pret domes lēmumu no 1. augusta paaugstināt dzīvokļu īres maksu, norādot uz to, ka sadzīves apstākļi nebūt neuzlabojas. Taču jāpiekrīt S. Ruciņas kundzes sacītajam: var protestēt vai ne, bet naglas, krāsas, citi remontmateriāli, tehnikas ekspluatācija – viss jau ir kļuvis dārgāks.
Namu pārvaldes rīcībā esošie līdzekļi veidojas no īres, nomas maksājumiem un atskaitījumiem par siltumu. Satiksmes ielas 53. nama īrnieki parādā par īri ir Ls 1642,47, bet par siltumu – Ls 2017,48 + Ls 2119,65. Komentāri lieki. Tiem iedzīvotājiem, kam uzkrājies liels parāds par īri un apkuri, namu pārvalde nāk pretī, piedāvājot noslēgt īpašu vienošanos par parāda samaksu pa daļām. Pastāv iespēja lūgt domei samainīt dzīvokli pret mazāku un lētāku. Informāciju var saņemt arī namu pārvaldē. Kaut gan sociālās palīdzības līdzekļi ir ierobežoti, kritiskos gadījumos tie tomēr tiek piešķirti. Bet, ja cilvēks neko nemēģina darīt lietas labā, tikai turpina nemaksāt, nav jābrīnās, ka lieta nonāk tiesā.
Liela daļa vainas par nama stāvokli ir jāuzņemas pašiem tā iedzīvotājiem. Grūti noticēt, ka nekad un neviens no piecstāvu mājas 96 dzīvokļu iemītniekiem nav redzējis, kas lauž durvis, izsit stiklus vai izskrūvē spuldzītes. Kamēr pret kopīpašumu izturēsimies barbariski vai vienaldzīgi, nekas uz labo pusi nemainīsies. Dažās pilsētās, piemēram, Daugavpilī, esot sākuši praktizēt maksas iekasēšanu no īrniekiem par namam radīto bojājumu likvidēšanu. Tas ievērojami paaugstinot iedzīvotāju atbildības izjūtu par kopīpašuma saglabāšanu un ļaujot operatīvāk veikt remontdarbus. Iedzīvotāji varētu vairāk darīt saviem spēkiem: kaut vai izņemt tās bīstami asās lauskas no durvīm, solīto remontu gaidot. Kādreiz pie mājas iestādīti koki, krūmi, puķes, iekopts zāliens. Taču dobēs aug arī treknas vībotnes… Par to, ka Satiksmes ielas 53. namā trūkst vajadzīgās kārtības, liecina pat numura plāksnīte, kas, vienā naglā iekārusies, kūļājas vējā.
«Naudas deķītis» ir mazs un tuvākajā laikā lielāks nekļūs, tāpēc nekas cits neatliek, kā visiem vairāk strādāt. Zigrīda Vedeika man rādīja pašas nokrāsotos soliņus pie mājas. Protams, tas ir jauki un apsveicami, taču mājas vecākajam būtu pirmām kārtām jārūpējas par īrnieku organizēšanu līdzīgiem darbiem un jāuztur pastāvīga un cieša saikne ar namu pārvaldi. Šajā gadījumā tā, pēc S. Ruciņas domām, ir vienpusīga un izpaužas kā prasību izvirzīšana bez konkrētas sadarbības piedāvājumiem. Nameja ielas 2. un 4. nama iedzīvotāji, piemēram, sarīkojuši pagalmu sakopšanas un apzaļumošanas talkas. Kad aptaujāju dažus Satiksmes ielas 53. nama īrniekus, daudzi no viņiem nemaz nezināja, kas ir viņu mājas vecākā un kur viņa dzīvo. Nekādu norādi neatradu pat kāpņu telpā, kur atrodas Z. Vedeikas dzīvoklis. Patiesībā tur vispār nav īrnieku saraksta.
Diez vai kāds oponēs, ja sacīšu, ka namu pārvaldnieka amats nav īpaši kārojams un mājas vecākā pienākumi – grūti izpildāmi. Tāpēc mums vajadzētu cienīt cilvēkus, kas nevairās šā darba, un atbalstīt viņu centienus sakārtot mūsu kopīgo sadzīvi. Turklāt dzīvokļa īres līgumā paredzētas ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.
