Studentus neapmierina studiju programmas, kur, pastāvot augstai studiju maksai, ir pārāk maza noslodze. Turklāt dažkārt nodarbības jeb kontaktstundas ar pasniedzēju ieplānotas tikai līdz pusdienām. Tādējādi dienas plānošana kļūst vēl sarežģītāka. Pērnā gada nogalē Latvijas Studentu apvienība iesniedza priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt minimālo akadēmisko kontaktstundu skaitu pilna laika studijām, par ko plašāka diskusija gan nav izvērsusies.
Pirms diviem gadiem pabeidzot Valsts ģimnāziju, Annija Roziņa nolēma studēt sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmentu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA). Nodarbības šajā studiju programmā notika tikai trīs dienas nedēļā un arī ne pilnu dienu. Pēc tam četras brīvdienas. «Jutu, ka tādējādi degradējos, turklāt studijām trūkst arī nopietnāka ekonomiskā pamata. Tādēļ 2012. gadā iestājos LLU Ekonomikas fakultātē, kur tagad paralēli apgūstu komercdarbību un uzņēmumu vadību,» par savu izvēli «Ziņām» stāsta A.Roziņa. Viņas nedēļa sākas ar studijām LLU Jelgavā, bet tās nogalē studente brauc uz RISEBA Rīgā. Jāpiebilst, ka Annija arī piestrādā, tādējādi saņemot algu, kas palīdz segt studiju maksu. RISEBA tā ir 1400 latu, bet LLU – 800 latu gadā. «Maksa ir samērā augsta un nav adekvāta kontaktstundu skaitam. Tomēr šajā situācijā arī redzu ieguvumu, jo veiksmīgi varu apvienot studēšanu divās augstskolās un strādāšanu. Brīžiem ir grūti, maz miega, taču ar atzīmēm nav problēmu,» saka Annija. 2016. gadā viņa plāno iegūt divus augstskolu diplomus. Lieks pusgadsLLU Meža fakultātes ceturtkursniekam Renāram Bužokam studējot radusies sajūta, ka studentu viedoklis Kokapstrādes katedrā tiek uzklausīts. «Mūsu kurss ir tāds, kas nebaidās «lekties» jeb izteikt savu neapmierinātību vienā vai otrā jautājumā. Savulaik esam iebilduši pret vasaras praksēm, kad, mūsuprāt, lieki tērējot daudz laika, nedēļa bija jāsēž Jelgavā. Un, re, no šā gada prakses notiek semestra laikā! Mēs gan nebijām vienīgie, kuri iebilda,» saka R.Bužoks. Viņš uzskata, ka studijas varētu būt intensīvākas, četru gadu kursu apgūstot, piemēram, trīsarpus gados. Tehniskās fakultātes otrā kursa students jelgavnieks Lauris Lazdiņš stāsta, ka augstskolā studē četras dienas nedēļā. «Katru otro piektdienas rītu mums ir trīs praktisko darbu nodarbības pa 45 minūtēm, par ko nav neapmierināti latgalieši un citi tālāk dzīvojošie, kas tādēļ ceturtdienas vakarā nevar braukt mājās. Taču nesūdzamies,» stāsta L.Lazdiņš. Viņš uzskata, ka studiju slodze fakultātē ir pieņemama. Ar slodzi Rīgas Ekonomikas augstskolā bija apmierināta Valsts ģimnāzijas 2008. gada absolvente Kristilla Skrūzkalne, kas ātri vien kļuvusi par medijos bieži citētu «Swedbank» ekonomisti. «Trīs gados pabeidzu ekonomikas un biznesa vadības bakalaura programmu. Paralēli studijām strādāju par pētījumu asistenti Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas pētījumu centrā. Rīgas Ekonomikas augstskolā ir ieviesta tā sauktā moduļu sistēma, kas nozīmē, ka lekciju un semināru skaits nedēļu no nedēļas var stipri atšķirties. Protams, šādi apstākļi sarežģīja dzīvi, taču reizē tie iemācīja māku plānot savu laiku, kas pēcāk darbā ir vitāli svarīgi,» spriež K.Skrūzkalne. Noteiks lekciju minimumuIzglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir jānosaka minimālais kontaktstundu skaits studiju programmās. Šajā sakarā izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka pilna laika studijās nedēļā ir ne mazāk kā 16 kontaktstundu. 24 akadēmiskās stundas paliek paša studenta individuālajam darbam (pastāv pieņēmums, ka students strādā 40 akadēmiskās stundas nedēļā). Ministru kabineta noteikumu projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2012. gada 20. decembrī un atrodoties saskaņošanas procesā ar citām institūcijām. Latvijas Studentu apvienības vadītājs Mikus Dubickis atzīst, ka kopš decembra, kad studenti ministrijai iesniedza savus priekšlikumus minētajā jautājumā, nekādu konsultāciju nav bijis. Viņš uzsver, ka studiju programmās ar zemu kontaktstundu skaitu neveidojas pienācīgs grupu darbs un mācībspēku un studentu komunikācija. LLU problēmas neredzLLU mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons uzskata, ka problēma ir arī studentos, kuri negrib patstāvīgi strādāt, bet tikai atstāstīt to, ko lekcijās dzirdējuši. Viņaprāt, liela nozīme ir pasniedzēja personībai, kas var motivēt studentus šim darbam. Viņš uzskata, ka LLU kontakstundu skaits ir pietiekams. Ja, piemēram, Sociālo zinātņu fakultātē studiju programmā «Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija» ceturtajam kursam šajā semestrī nedēļā ir tikai četras nodarbības, tad tas nenozīmē, ka studentu darbs ar to aprobežojas. «Ceturtkursnieki raksta diplomdarbus, atrodas pirmsdiploma praksēs. Uz trīs gadu mācībām mēs neplānojam pāriet, jo tad mazinātos absolventu konkurētspēja,» domā V.Tomsons.
