Darba meklētājiem piektdien Jelgavā bija iespēja apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizēto vakanču gadatirgu. Bezdarbniekiem tā bija iespēja aci pret aci tikties ar darba devējiem, pārrunāt darba specifiku, prasības un algas jautājumu, kā arī uzreiz pieteikties darbā. Pasākumu apmeklēja teju pusotrs tūkstotis interesentu, no kuriem daži jau tajā pašā dienā arī tika pieņemti darbā.
Jau no rīta cilvēku atsaucība bija tik liela, ka telpas Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā izrādījās par šauru. Par lielo interesi bija pārsteigti gan NVA darbinieki, gan darba devēji. Jau pirmajās stundās uzņēmuma pārstāvjiem aptrūkās arī sakopēto materiālu, ko dalīt cilvēkiem. No runāšanas pie darīšanasVairāk nekā 150 piedāvātu brīvu darba vietu un pusotrs tūkstotis darba meklētāju – tāda ir pasākuma bilance, ko gadatirgus organizatori nebija gaidījuši. Pēcpusdienā interesentu plūdums kļuva rāmāks un rindas mazākas. NVA vadītāja Inese Kalvāne, kas arī bija ieradusies uz pasākuma atklāšanu, «Ziņām» atzina, ka ir patīkami pārsteigta par milzīgo atsaucību, un solīja, ka tas noteikti nebūs pēdējais šāda veida pasākums Zemgalē. «Izanalizējot pieredzi, nākamgad noteikti turpināsim šo projektu un nāksim klajā ar citu redzējumu. Noteikti to organizēsim reģionāli, bet viens liels pasākums plānots arī Rīgā, un tas būs pieejams visiem. Esmu ļoti gandarīta, ka cilvēki interesējas un diskutē ar darba devējiem. Šajā gadījumā šī zāle ir par mazu, tāpēc nākotnē domāsim par citu variantu un, iespējams, pasākumu organizēsim nedaudz citādi,» sacīja I.Kalvāne.Viņa arī pauda gandarījumu, ka beidzot cilvēki no runāšanas ķērušies pie darīšanas. «Darba devēji sūdzas, ka nevar atrast darbiniekus, un otrādi. Te notiek reāla saruna, un tas ir brīnišķīgs sākums. Arī tad, ja cilvēks neatradīs darbu vai darba devējs piemērotu kandidātu, šīs sarunas abām pusēm ļaus saprast, kas ir pilnveidojams vai darāms citādi,» uzsvēra NVA vadītāja.Darba devējus gāž riņķīJelgavā notikušajā pirmajā vakanču gadatirgū 28 darba devēji piedāvāja vairāk nekā 150 darba vietu. Pie dažiem stendiem veidojās rindas un uzņēmuma pārstāvji atzina, ka nebija cerējuši uz tādu interesi. «Tuvojas pavasara sezona, un vajadzīgi traktoristi, kas varētu strādāt lauku darbus. Interese ir liela, cilvēki piesakās, pēc tam izvērtēsim labākos. Svarīgākais ir pieredze, lai būtu patstāvīgs, nemainītu darbavietas un būtu ar augstu atbildības izjūtu pret darbu. Darbiniekus esmu meklējis arī savā pagastā Zaļeniekos, bet nesekmīgi,» stāsta zemnieku saimniecības «Vilciņi» saimnieks Arnis Burmistrs. Acis nepacēlis, ar šķērēm rokās aktīvi rosās ģimenes uzņēmuma «Arosa-R» pārstāvis Mārtiņš Rudzāts. Saimniecības pamatnodarbošanās ir lielogu krūmmelleņu audzēšana. Viņš uz vasaras vidu savā pulkā labprāt redzētu ap 30 ogu lasītāju. «Ogu lasīšanai nevajag kvalificētu darbaspēku, un darbs ir vien uz pāris mēnešiem. Nebiju cerējis uz tik lielu interesi, tāpēc griežu jau palīgmateriālus, ko dalīt cilvēkiem,» smej M.Rudzāts. Arī gaļas pārstrādes uzņēmuma «Nākotne» pārstāvei Initai Tēraudai atvilkt elpu nav laika, jo interesenti gaida rindā. «Nākotne» uz pasākumu atbraukusi ar garu vakanču sarakstu – tiek meklēti ceha darbinieki, virtuves strādnieki, darbinieki sālītavā u.c. «Mūsu ražošanas apjomi arvien aug, tāpēc skatāmies savlaicīgi pēc papildspēkiem. Galvenā prasība, lai cilvēks būtu disciplinēts, vēlētos strādāt, varētu darboties ātri, jo tā ir ražošana, konveijeri,» stāsta I.Tērauda. Viņa atzinīgi novērtē iespēju darba devējiem un meklētājiem tikties vienuviet un visu izrunāt. «Parasti, ja kāds vēlas pie mums strādāt, viņam speciāli jābrauc uz Nākotni, bet daudziem tas ir apgrūtinošs faktors. Šī mums ir iespēja panākt solīti pretī darba ņēmējiem. Izstāstām arī par ražošanas specifiku, jo cilvēks, lasot sludinājumus, ne vienmēr visu izprot un apjauš, ka darbs ir smags un ko no viņa prasa,» skaidro I.Tērauda.Savukārt Valsts darba inspekcija klātesošos konsultēja par viņu darba tiesībām, dalot informatīvus bukletus un sniedzot konsultācijas par konkrētiem jautājumiem.Daļa vēl cer, citi vairs ne Uzņēmuma pārstāvji no potenciālajiem darba ņēmējiem pieņēma motivācijas vēstules, CV, aizpildītās anketas, lai no labākajiem kandidātiem atlasītu labākos, tādēļ pagaidām nav zināms, cik bezdarbniekiem izdevies atrast darbu.«Žēl, bet «pa manu līniju» te nekas netiek piedāvāts,» ejot prom no pasākuma, secina māksliniece Rasma Gierkena. Viņa meklējusi vakanci radošā jomā, piemēram, floristikā vai kā masiere, jo apguvusi arī šīs iemaņas. «Es neesmu cilvēks, kas gatavs visu dienu stāvēt pie konveijera, vēlos strādāt darbu, kas patiktu un sniegtu gandarījumu,» atzīst māksliniece.Vīlusies darba piedāvājumos bija arī diplomēta ekonomiste ar grāmatvedes pieredzi Līva Balcere. Pēc īpašnieka maiņas uzņēmumā, kurā viņa daudzus gadus strādājusi, darbs Līvai un citiem kolēģiem tika uzteikts, tāpēc viņa spiesta papildināt bezdarbnieku rindas. «Eju prom tukšā un kārtējo reizi ar pārliecību, ka nevienam neesam vajadzīgi. Tikko cilvēks kļūst par pensionāru vai bezdarbnieku, tā valstij paliek neinteresants – tādas ir manas izjūtas. Daudzi pat neuzskata par vajadzīgu piezvanīt, lai pateiktu: paldies, šoreiz jūs neizvēlējāmies. Rodas pārliecība, ka mūsdienās normālu darbu var atrast tikai tie, kam ir labas pazīšanās vai sakari. Agrāk saviem bērniem mācīju būt valsts patriotiem, bet tagad nekautrējos teikt: ja vien rodas izdevība, brauciet prom no Latvijas un paņemiet līdzi arī vecākus,» ar nožēlu saka L.Balcere. Šogad ar NVA atbalstu jelgavnieks Ainārs Simaškēvičs, kurš pēc profesijas ir namdaris, apmeklēja kursus un ieguva papildu kvalifikāciju, tāpēc vakanču gadatirgū viņa uzmanību piesaistīja autoiekrāvēja vadītāja darba vieta. «Šis gads sākās ļoti bēdīgi, jo visi pazīstamie namdari palikuši bez darba, arī es. Šodien meklēju stabilu darbu, kur maksātu nodokļus, pienāktos atvaļinājums un citas garantijas – lai viss būtu kā cilvēkam,» piebilst A.Simaškēvičs. Viņš savas koordinātas atstājis pie vairākiem darba devēju stendiem un ar nepacietību gaidīs, vai kādam viņa rokas un zināšanas noderēs. Nākamais vakanču gadatirgus 10. aprīlī notiks Liepājā, 17. aprīlī – Jūrmalā, bet 1. maijā – Rēzeknē. Iespēja ielūkoties, ko diktē ekonomiskā situācijaAndra Dietlava, NVA Jelgavas filiāles vadītāja Atsauksmes dažādas, bet patīkami, ka bija darba meklētāji, kas pēcpusdienā, kad cilvēku mazāk, nāca atkārtoti un atzina, ka pasākums interesants. Liela interese bija arī par brīvprātīgo darbu un mācību iespējām, par ko gari un plaši stāstīja Zemgales NVO centra pārstāvji. Apmierināti bija arī darba devēji, piemēram, «Dinax Latvia» mums teica paldies, jo, pateicoties pasākumam, tika atrasti vairāki potenciālie darba ņēmēji, un īpašs prieks, ka arī ilgāku laiku meklētais metinātājs. CV pieņemts jau uz vietas pasākumā, un nākamajā dienā viņš tika aicināts uz praktisko pārbaudi uzņēmumā. Iespējams, jau šonedēļ cilvēks sācis atkal strādāt. Arī pieteikuma anketas darbam SIA «Maxima Latvija» bija aizpildījuši vairāk nekā 100 pretendentu, ar 13 no viņiem gadatirgus pārrunu telpā tajā pašā dienā notika darba intervijas. Bija arī tādi, kas šoreiz neatrada sev neko piemērotu, jo meklēja tieši kādu konkrētu jomu. Šī bija lieliska iespēja ielūkoties, ko diktē pašreizējā ekonomiskā situācija un kādas profesijas darba tirgū ir pieprasītākās. Cilvēkiem, kas jau ilgi un spītīgi meklē darbu kādā konkrētā jomā, ir laiks padomāt, varbūt ir vērts kaut ko mainīt savā dzīvē, mācīties jaunu.
