Apmēram pēc pusotra gada darbu Jelgavā varētu sākt furfurola – ķīmiskās rūpniecības izejvielas – rūpnīca. Taču pašvaldība, ņemot vērā iedzīvotāju noraidošos viedokļus un laikus nenokārtotās formalitātes, nolēmusi – rūpnīca pilsētā tomēr netiks izbūvēta. Par pašvaldības lēmumu gan pārsteigts iespējamais investors, kurš par jaunumiem iepriekš neesot ticis informēts.
Pagājušā gada oktobrī, kad Domes deputāti lēma par 50 tūkstošu kvadrātmetru zemesgabala iznomāšanu SIA «Furfurola eksporta sabiedrība», vairāki deputāti pašvaldības vadībai pārmeta, ka lēmums ir pārāk sasteigts, jo nav noskaidrota ražotnes iespējamā ietekme uz vidi un iedzīvotāju veselību. Taču ar 11 balsīm «par» zemes nodošana nomā tika atļauta.«Apspriežot Jelgavas attīstības programmu, vairāki pilsētas iedzīvotāji neatbalstīja furfurola ražotnes būvniecību. Tā kā uzņēmums, kas plānoja celt ražotni, noteiktajā termiņā nenoslēdza līgumu ar pašvaldību par zemes nomu, furfurola rūpnīca netiks celta,» tagad ziņo pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.«Tā varētu būt,» uz jautājumu, vai uzņēmums nav nokārtojis juridiskās formalitātes, atbild «Furfurola eksporta sabiedrība» valdes loceklis Ilmārs Krūms, kurš bijis atvaļinājumā un par pašvaldības lēmumu neko nezinot. «Ja jau iedzīvotāji ir pret, būs jāmeklē citas iespējas. Viss atkarīgs no tirgus situācijas. Kopš ēkas projektēšanas sākuma furfurola cena ir pazeminājusies, jāvērtē, vai šāda ražošana tagad vispār ir efektīva,» saka I.Kūms, stāstot, ka rūpnīcā varētu tikt nodarbināti 50 – 70 iedzīvotāju. Iespējams, uzņēmums atteiksies arī no ieceres līdzīgu ražotni būvēt Dobelē.I.Krūms nenoliedz, ka furfurols ir ķīmiska viela un «nebūtu pareizi apgalvot, ka tā nav bīstama, jo ķīmija ir ķīmija», taču vērš uzmanību, ka pirms ražošanas sākšanas iespējamo ietekmi izvērtētu atbilstošas instances. Sarunā ar «Ziņām» uzņēmuma pārstāvis lēsa, ka projektēšanas darbi varētu noslēgties divu trīs mēnešu laikā, bet pati rūpnīca bijušā lidlauka malā tapt pēc apmēram 18 mēnešiem.Jāpiebilst, ka furfurols ir ķīmiskās rūpniecības izejviela, kuru iegūst no augiem un koksnes – salmiem, kukurūzas stublājiem, zāģu skaidām un līdzīgiem materiāliem, karsējot tos kopā ar koncentrētu sērskābi, raksta LETA. Furfurols ir koksnes pārstrādes produkts, kuru var izmantot kā naftas produktu aizstājēju ķīmiskajā rūpniecībā. To iespējams lietot, ražojot smēreļļas, medicīnas preparātus, sintētiskus materiālus un citus izstrādājumus, aizstājot produktus, kas tapuši no naftas. Tehnoloģijas priekšrocība ir iegūt ķīmisku vielu, lietderīgi izmantojot to koksni un biomasu, kas tagad Latvijā sapūst vai tiek sadedzināta.
