Noslēdzies Jelgavas rajona Padomes rīkotais konkurss «Sakoptākā dzīves telpa».
Noslēdzies Jelgavas rajona Padomes rīkotais konkurss «Sakoptākā dzīves telpa». Kopā ar vērtēšanas komisiju apbraukājot rajonu, varējām iepazīties ar daudzām kārtīgām mājām un darbīgiem, jaukiem un sirsnīgiem ļaudīm, kas tajās mīt un nečīkst, ka nav naudas un laiki grūti. Lai sakoptu savu dzīves telpu, patiesībā jau nevajag daudz – tikai čaklas rokas, redzīgas acis, mazliet fantāzijas un vēlēšanos darīt. «Zemgales Ziņas» jau agrāk centušās lasītājiem pastāstīt par skaistākajām mājām dažādos pagastos. Košāko sētu iepazīšana turpināsies, un galvenais jau nav tas, kuru vietu māja ieguvusi konkursā, bet gan, lai šo cilvēku pieredze rosinātu arī citus sakārtot savu apkārtni.
Sētas kopšana kā apmātība
Arī Valgundes pagasta Vītoliņos līdzīgas kā māsas sabūvētas «līvānietes». Vienā no pēdējām – Kļavu ielas 28. namā – kopš 1988. gada dzīvo Bērziņu ģimene. Mājas saimniece Gunta Bērziņa pēc profesijas ir dārzniece, savulaik gan vairāk izglītojusies segtajās platībās audzējamo kultūru kopšanā. Taču arī āra darbi viņai nav sveši, tāpēc izveidota savdabīga un krāšņa sēta. Tur ir gan dzīvžogs no parastajām un sarkanlapainajām lazdām, gan atpūtas stūrītis, kur ģimenei ieturēt maltīti, muciņās sastādītas puķes, no «modīgiem» skuju kokiem un raiblapainiem augiem veidotas dobes un rūpīgi kopts zāliens. Turklāt apstādījumi veidoti tā, ka, no ielas puses skatoties, nevar iedomāties, ka ir arī saimniecības pagalms un ēkas. Sētas kopšana un skaistuma radīšana visapkārt ir saimnieces sirdslieta, vēl vairāk – tā ir kā apmātība, kā cilpa kaklā, apgalvo Gunta.
Ģimenē aug trīs bērni – divas meitas un dēls –, kuru galvenais pienākums gan esot mācīties, taču meitenes labprāt palīdzot mājas apkopšanā. Idejas apkārtnes veidošanā dārzniece gūstot žurnālos un katalogos, bet arī pašai fantāzijas netrūkstot.
Lai ir kur bērniem un mazbērniem palikt
Elejā, Dārza ielā 24 saimnieko Ivanovu ģimene. Mājas saimniece Ausma Ivanova puķu dobes un stādījumus kopj jau divdesmit gadu. Tā kā ģimenē ir trīs dēli un arī mazbērni, tiek gādāts arī par viņu labsajūtu. Tāpēc nelielajā zemes pleķītī ap māju vieta atradusies pašu celtajai garāžai un pirtiņai. Tajās var arī dzīvot, jo garāžas otrajā stāvā izbūvētas istabas, bet pirtiņa apvienota ar saimniecības ēku.
Pie garāžas greznojas majestātisks bluķis, kurā iedēstītas vasaras puķes. Arī citas puķu dobes ierīkotas pārdomāti un ar izdomu. Nav aizmirsti paši mazākie ģimenes locekļi. Viņiem teritorijas ārpusē pie žoga nesen izrakts dīķītis, lai karstajās dienās būtu kur paplunčāties. Ģimene neaprobežojas tikai ar sava pagalma kopšanu, bet domā arī par tuvējo apkārtni. Tā ar ceriņu stādījumiem veiksmīgi aizsegts tuvējais transformators. Tāpat kā Rīga, arī šī māja nekad nebūs gatava, jo saimniekiem, paveicot kaut ko vienu, galvā jau nākamā ideja.
Kārtīgs darbarūķis, kas sācis no nulles
Tā var raksturot Platones pagasta Rožu māju saimnieku, Valsts Jelgavas Augu šķirņu salīdzināšanas iecirkņa priekšnieku Vladislavu Pogožeļski, kas saimnieko parastā «līvānietē». Tomēr gluži parasta šī māja vis nav. «Parādes» pusē tai ir krāšņa puķu dobe, apstādījumi ir arī dārza dziļumā, kur atrodas neliels dīķītis. Uz šķirņu salīdzināšanas staciju strādāt Vladislavs atnācis 1982. gadā, un viņa vadībā tika «pacelta» nolaistā saimniecība un sabūvētas Līvānu mājas. Pašlaik tiek celta pirtiņa paša sētā. Tā aplūkojama arī gatava – maketā, kas divus gadus gaidījis, kamēr tiks realizēts dabā. Saimniekot palīdz sieva Ilona, bet pagalmā vietas rotaļām pietiek arī trīs bērniem.
Kā jau kārtīgā lauku sētā pieņemts, netrūkst arī mājdzīvnieku. Gan lielāki, gan mazāki lopiņi mīt kūtiņā, speciālos nožogojumos un citās būvēs, turklāt par viņu labsajūtu tiek domāts īpaši. No metāla gabala, kuru cits sen jau būtu izmetis lūžņos, saimnieks uzmeistarojis nojumīti, kur no lietus un saules stariem paslēpties tītaru ģimenei. Ir vēl citi izgudrojumi, kas atvieglo ikdienas soli, gan barojot trušus, gan apkopjot telēnu un rukšus. Tāpēc arī saimniecības pagalmā jeb vienkārši «kūtspakaļā» valda priekšzīmīga kārtība, kādas vienam otram saimniekam nav pat mājas priekšpusē.
No alksnāja par – ainavu parku
Mērojot ceļu uz Vilci, tā malā nevar nepamanīt daudzstāvu jaunbūvi, kuras saimnieki ir Irma un Nikolajs Laščenko. Augšstāvā būs viesnīca, apakšstāvā uz dzīvi pārcelsies paši saimnieki. Bet vai jūs zināt, ka aiz ēkas slēpjas kaut kas tik brīnišķīgs, ka nav vārdos aprakstāms? Tas jāredz katram pašam. Piecu hektāru platībā izvietojies īsts ainavu parks. Pavisam nesen tur vēl atradās mehāniskās darbnīcas un ar alkšņiem aizaugusi bērzu birzs. Ražošanas ēkas tai vietā ir vēl joprojām, bet mazāk tīkamie skati rūpīgi nomaskēti, un katrs defekts pārvērsts efektā. Par alksnāja izciršanu saimniekiem – Breša zemniekiem – savulaik trīs reizes vajadzējis samaksāt soda naudu, jo tad vēl Krūmaļu zeme nebija ierakstīta Zemesgrāmatā. Tagad to pilntiesīga īpašniece ir Irmas kundze. Viņas pārziņā ir arī visa zaļā saimniecība – dīķīši, puķu dobes, atpūtas stūrīši, celiņi un vēl daudz kas cits. Tikai mauriņu nedēļas nogalēs nopļaujot znots. Lai visu pagūtu, Irmas kundze ceļoties piecos no rīta un, kamēr vēl visa ģimene guļ, ar speciālu kaplīti un grābeklīti jau rosās pa stādījumiem. Un tā katru dienu līdz vakaram, jo tie ir viņas lepnums un sirdslieta.
– Man tas vienkārši patīk, – viņa apgalvo.
Mācītiem daiļdārzniekiem Irmas kundze neuzticas, jo viņi tikai iesakot zāģēt visu nost. Viens no viņiem savulaik licis nocirst ģimenes relikviju – pirms 25 gadiem pirmo kopīgi iestādīto koku. Saimnieces radošajai izdomai teritorijas labiekārtošanā nav robežu. Puķes iestādītas gan ķerrā, gan tējkannā un citos saimniecībā noderīgos priekšmetos. Dobes rotā mākslinieciski ķeburaini sausi zari, bet ratu viducī dižojas kaktuss. Dīķu krastmalas nostiprinātas ar akmeņiem, bet vienā no tiem olas perē mākslīga pīle, kura izskatās tik īsta, ka viesi baidoties to iztraucēt svarīgajā nodarbē. Atjaunotie un nospodrinātie senlaiku darba rīki atgādina par iepriekšējo paaudžu darbīgumu. Saimnieces prieks ir abi mazdēli, kurus interesējot praktiskas lietas. Varbūt viņi ar laiku būs palīgi un iesāktā turpinātāji?
Zemzaros pamazām apgūst apzaļumošanas projektu
Lielplatones pagasta Zemzaros saimnieko lielsaimnieks Andris Vadonis. Māju apzaļumošanai izstrādāts projekts, kuru zemnieks plāno realizēt desmit gados. Sakopšanā tiek darīts tieši tik daudz, cik ir naudas. Kokaudzētavā «Dimzas» iegādātas un jau četrus gadus dīķī zied sārtas ūdensrozes. Tur mājo arī zivis. Ap māju jaušams īsts lauku ainavas plašums, līdzīgi kā rančo kaut kur okeāna viņā krastā. Saimnieks gan sūrojas, ka apstādījumiem «dārzeņi nāk virsū», ar to domādams saimnieces iekoptās kartupeļu, kāpostu, burkānu vagas, taču lauku sētā jau bez tām nevar iztikt. Katru gadu tiek iestādīts arī kāds kociņš. Šoziem gan nelaime piemeklējusi jauniestādītos bērziņus: nosaluši 200 kociņi. Taču tas saimnieka plānus nespēj mainīt, un, tiklīdz atkal parādīsies «lielāka nauda», tā tiks ieguldīta projekta tālākā realizācijā.
