Intervijas laikā, atbildot uz «Ziņu» jautājumiem, kā atrasta virkne darbinieku jaunizveidotajās vakancēs, pašvaldības policists atbild – visi iepriekš interesējušies paši, viņš tikai novērtējis to lielo pieredzes bagāžu. Padotajiem esot par maz atbildības, tāpēc viņi nepiesakoties uz labākiem amatiem. V.Vanags arī apgalvo, ka informācija par visām vakancēm pieejama turpat gaitenī pie ziņojumu dēļa. Kad pēc intervijas «Ziņas» aicina parādīt jaunākās vakances, gan izrādās, ka «šoreiz darbiniece tās aizmirsusi izlikt». Nemieri par aizdomīgo štata komplektēšanu aug arī pašā policijā, kur darbinieki tā arī saka – Pašvaldības policija pārvērsta par pansionātu pensionētiem Valsts policijas darbiniekiem.Divdesmit policistu vairākPašlaik Pašvaldības policijā strādā 182 cilvēki un ir divas vakances. Pirms pieciem gadiem, kad V.Vanags, neizsludinot atklātu konkursu, tika iecelts priekšnieka amatā, policijā bija nodarbināti 163 likumsargi un citi speciālisti, stāsta V.Vanags. Finanšu vadības grupā strādā četri grāmatveži – divas reizes vairāk nekā iepriekšējā struktūrā. Dubultots arī V.Vanaga vietnieku skaits, turklāt iepriekšējais vietnieks kļuvis par inspektoru, bet vakantajās vietās iecelti citos dienestos pensionējušies darbinieki, kas labi pazīstami ar V.Vanagu.«Ziņas» pirms teju četriem gadiem jau vēstīja, ka tikai gadu pēc V.Vanaga apstiprināšanas amatā Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība viņam pārmeta vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un nepieņemamu darba stilu. Personālsastāva komisijas locekļi, baidoties par savu darba vietu saglabāšanu, bijuši spiesti piekrist visiem V.Vanaga piedāvātajiem personāla struktūras izmaiņu variantiem. Ar bijušajiem Valsts policijas (VP) darbiniekiem un viņu radiniekiem darba līgumi tikuši noslēgti, nepieaicinot personālsastāva komisiju. Arodbiedrība toreiz uzsvēra, ka tādā veidā darba līgumi noslēgti ar Normundu Kricki (V.Vanaga kaimiņš), Andri Lakstīgalu (agrākais VP darbinieks no Dobeles, bija devies izdienas pensijā); Modri Leonoviču (bijušais miesassargs, nevienu dienu pirms tam nebija strādājis policijas struktūrās), Andreju Maslaku (V.Vanagam pazīstama VP darbinieka dēls) un Viesturu Taubi (agrākais VP darbinieks, bija devies izdienas pensijā).Tagad uz pārmetumu, ka pieņem darbā Valsts policijas darbiniekus, viņu radiniekus un savas paziņas, V.Vanags atbild noraidoši: «Neviens radinieks nav strādājis, nestrādā un arī nestrādās. Policijas darbiniekiem, kas strādājuši Valsts policijā, ir profesionālas zināšanas, uz viņiem var paļauties.» Viņš apgalvo, ka par visām vakancēm konkursi vienmēr tiek rīkoti, tiekot paziņots visiem darbiniekiem uz ziņojumu dēļa. Negribot uzņemties atbildībuArī pašlaik policijā esot kārtībnieka un inspektora vakances. Uz jautājumu, kāpēc darbinieki nepiesakās uz augstākiem amatiem, V.Vanags atbild: «Grūti teikt. Negrib uzņemties atbildību. Laikam grūti strādāt, paliek tur, kur ir vieglāk.» Viņš gan dažos padotajos redzot potenciālu, bet uz augstākiem amatiem nevienu neizdodoties pierunāt. Turklāt piecu gadu laikā jaunajos amatos apstiprināti arī daži esošie darbinieki. Kā piemērus V.Vanags sauc Pilsētas iecirkņu grupas vecāko inspektoru Sandri Miezi, Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas grupā apstiprināts Antons Linerts, bet Inga Stepane ieņem Satiksmes uzraudzības nodaļas vadītājas amatu.Jauni amati draugiem un paziņāmTomēr V.Vanaga nosauktie amati arī ir vienīgie, kuros tikuši savi darbinieki, turklāt ne augstākie. Paši policisti, gan nevēlēdamies runāt atklāti, «Ziņām» saka – daudzi pamet darbu, jo neredz tam jēgu. «Nevaram izsisties, jo netiek sludināti konkursi iekšienē. Ir divi varianti, kā pie mums notiek. Kādam vecam draugam ievajagas amatu, tad tas tiek izveidots, bet pārējiem vienā dienā paziņo, ka bijis konkurss un labākais ir tas,» stāsta kāds likumsargs. V.Vanags gan uz tādu apgalvojumu trauc pretī: «Tas ir tiešām nepareizs redzējums.»Tomēr fakti liecina, ka, stājoties amatā, viņš izveidojis arī divus iepriekš nebijušus vietnieku amatus. Tagad V.Vanags saka – mērķis bijis sakārtot sistēmu. Uz jautājumu, kā vietnieki atrasti, viņš sauc policistu īpašības, nevis veidu, kā viņi uzieti. A.Lakstīgala esot profesionālis savā jomā, bet Dzintars Skuja – bijušais Policijas akadēmijas pasniedzējs, kā arī pensionēts robežsardzes darbinieks. Gan A.Lakstīgala, gan Dz.Skuja sarunā ar «Ziņām» nenoliedz, ka par darba iespējām Jelgavā paši interesējušies pie V.Vanaga. «Sākumā uz pārbaudes laiku bija cits pieņemts, bet netika galā. Toreiz interesējos pie Vanaga, tā četrus gadus jau strādāju,» vaļsirdīgi stāsta A.Lakstīgala. Savukārt Dz.Skuja Pašvaldības policijā ir nepilnu gadu. «Kad satikāmies, painteresējos par darba iespējām,» viņš skaidro, kā ticis Jelgavā. Salīdzinoši nesen Pašvaldības policijas Saimnieciskā nodrošinājuma grupas saimniecības vadītājas amatā atradies arī bankrotējušā «Peugeot» centra īpašniecei Birutai Ribakai. Viņa sludinājumu esot atradusi internetā, bet par pazīšanos ar V.Vanagu saka: «Nu, jelgavnieki jau visi cits citu pazīst!»V.Vanags nepiekrīt runām, ka pieņemot darbā citur pensionētus darbiniekus, Pašvaldības policijai radījis Valsts policijas pansionāta tēlu. «Viņi strādājuši ar augstu atbildību un ir profesionāli,» argumentē V.Vanags. Viņam nav arī bažu, vai vietnieki spēj strādāt godīgi, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem A.Lakstīgalam ir 25 tūkstošu eiro, bet Dz.Skujam – 107 tūkstošu eiro parādsaistības. Savukārt tikpat šaubīgi nesen pieņemtajam darbinieku apmācītājam Jānim Skvorcovam, kas bijis Rīgas centrālcietuma šefs, ir nepilnu 35 tūkstošu eiro saistības.
