Bez būvatļaujas izbetonēta ap trīs tūkstošus kvadrātmetru liela skābbarības glabātava ir iemesls administratīvās lietvedības sākšanai pret biogāzes staciju «Zemgaļi» Vircavas pagastā. Biogāzes stacijas īpašnieki pārkāpumu skaidro ar nesaskaņām attiecībās ar celtniekiem un vēlmi nekavējoši novērst smirdoņu, ko radījusi skābbarības un kūtsmēslu glabāšana uz plikas zemes. Apkārtnes iedzīvotāji par smakām vairs īpaši nesūdzas, tomēr biogāzes staciju neuzskata par labiem kaimiņiem.
Aiz Vircavas parka pa asfaltu nogriežoties uz «Dalderu» fermu, ceļš tālāk aizved uz biogāzes staciju «Zemgaļi», kas pieder uzņēmumam «EuroEnergy Biogāze Latvija». Dažu simtu metru attālumā atrodas savulaik fermas darbiniekiem būvētā māja «Ķīlēni», kur pastāvīgi mīt sešas ģimenes, un lauku mājas «Sprīdīši», kur brīvdienās un vasarās dzīvo rīdzinieku ģimene. Būvēja, nesakārtojot atļaujasOtrdien, kad šajā vietā viesojas «Ziņas», smaku nav. Ķīlēnu iedzīvotāji Antoņina Faļenova un Rihards Jansons stāsta, ka smirdoņu jūt naktīs, kad biogāzes stacijā manāma rosība. Viņuprāt, pēc pērnā rudens, kad tika izbūvēta skābbarības glabātava, smird mazāk. «Mums priekšā ir koki, bet kaimiņi Sprīdīšos, kas atrodas tuvāk stacijai, cieš vairāk,» piebilst R.Jansons. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis stāsta, ka pērn pēc iedzīvotāju sūdzības par skābbarības sulas noplūdi «Zemgaļiem» ir aizrādīts. Tolaik skābbarība uzglabāta uz zemes, tādējādi nekontrolēti izplūda sula, kas sastāvējās peļķēs un rūgstot smirdēja. H.Verbelis pozitīvi vērtē «Zemgaļu» cenšanos novērst šo trūkumu, izbūvējot skābbarības glabātavu. Taču tas ticis izdarīts, nesaskaņojot pārvadē tehniskos noteikumus un Jelgavas novada administrācijā neizņemot būvatļauju, tādēļ arī tagad ir ierosināts administratīvais process.Smirdoņu mājās jūt arī līdzīpašnieks Uzņēmuma «EuroEnergy Biogāze Latvija» pārstāvis Jevgeņijs Maļiko stāsta, ka skābbarības glabātava bijusi paredzēta jau sākumā, taču uzņēmumam trūcis līdzekļu, tādēļ krātuve izbūvēta tikai gadu pēc darbības sākšanas. Pašlaik tā lielākoties esot aizpildīta, bet kūtsmēslus par izejvielu «Zemgaļi» pagaidām neizmanto. «Parasti mēs kūtsmēslus lietojam vienu līdz divas tonnas dienā, kam nevajadzētu radīt pārāk lielu smaku. Tad jau blakus esošā ferma smird vairāk,» spriež J.Maļiko. Biogāzes stacijas līdzīpašnieks Juris Ritums apgalvo, ka ražošanas procesā nepiedalās. Viņš dzīvo Jaunnārzbūtos, kas atrodas apmēram 700 metru attālumā no biostacijas, un pārmetumus raida paša sadarbības partneru lauciņā: «Beidzot tomēr vajadzētu novērst stacijas darbināšanā pieļautos trūkumus.» Uzpūšot ziemeļu vējam, smaku jūtot arī viņa mājās. Lauku atbalsta dienests sola kontrolētPēc Lauku atbalsta dienesta datiem, biogāzes stacijas līdzīpašniece SIA «Zemgaļi JR», kas pieder J.Ritumam, 2011. gadā saņēma ES atbalsta maksājumu 600 tūkstošu latu apmērā. Stacijas izveidošanas kopējās izmaksas bija 2,5 miljoni eiro, kas lielākoties ir SIA «EuroEnergy Biogāze Latvija» īpašnieka Kipras uzņēmuma «EuroEnergy Biogas Limited» investīcijas. Lauku atbalsta dienesta pārstāve Iveta Oša teic, ka gada sākumā pieprasīta detalizēta informācija par biogāzes stacijas «Zemgaļi» darbību un tuvākajā laikā tiks izvērtēta tās efektivitāte. Pēc Latvijas Biogāzes asociācijas sniegtās informācijas, Jelgavas novadā darbojas vēl četras biogāzes stacijas – zemnieku saimniecībās «Mežacīruļi» Zaļenieku pagastā, «Līgo» Lielplatones pagastā (šajās divās saimniecībās siltumnīcās tiek izmantots elektrības ražošanā blakus iegūtais siltums), «Rudeņi» Sesavas pagastā, kā arī Nākotnes ciemā Glūdas pagastā, kur to izveidojis uzņēmums «Daile agro». Saimnieki pārceļas, pārējie paliek smakāsPar vides prasību ievērošanu saimniecībās sūdzības Jelgavas Reģionālajā vides pārvadē nav saņemtas. Gan nevēloties atklāt savu vārdu, jo «kaimiņi jau cits citu pazīst», piemēram, Zaļenieku iedzīvotāji par netālo «Mežacīruļu» saimniecību izsakās bargi. «No biostacijas mūsu mājas ir apmēram 100 metru attālumā, un vasarās ļoti krasi izjūtam specifiskās smakas, kas nāk no stacijas puses. Nereti tā vien gribas ātrāk mukt prom. Agrāk logus mājai nevērām vaļā putekļainā ceļa, bet tagad neizturamās smakas dēļ,» stāsta kāda Zaļenieku iedzīvotāja. Arī ciemiņi raucot degunus par smārdu nama pagalmā. Spurģu ciems nav liels, un ne visi kaimiņi par smirdoņu gatavi sūdzēties, jo daudzi bezdarba dēļ spiesti strādāt pie lielsaimnieka. «Paši saimnieki no vietas, kur uzcelta stacija, pirms dažiem gadiem pārcēlās dzīvot apmēram piecus kilometrus tālāk, pieļauju, lai smakas netraucētu!» saka sieviete. Neesot gan tā, ka Spurģos smird visu vasaru, bet regulāri un bieži gan. Izdangā agros pavasaros un vēlos rudeņosŠķidrumu no ražotnes saimnieki ar milzīgām ap 30 tonnu smagām mucām vedot un lejot uz laukiem. Smagā tehnika vairākas dienas nemitīgi dangājot ceļus, pa kuriem brauc ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī satiksmes autobusi. Neizsakoties par smakām, arī Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Azaidi» saimnieks Indulis Balodis iebilst par kaimiņu – «Mežacīruļu» – tehnikas izbrauktajiem ceļiem. Brauktuvēm nākas stipri ciest ap katru biogāzes ražotni, jo tās netur lielās tehnikas slodzi, kad vēlos rudeņos intensīvi tiek vesta kukurūza, bet agrā pavasarī uz laukiem gādā izrūgušo vielu. Visvairāk žēl, ka siltums izkūp gaisāRihards Jansons, pensionēts agronoms, dzīvo ap trīssimt metru attālumā no biogāzes stacijas «Zemgaļi» Pēc skābbarības glabātavas izbūvēšanas smaka ir mazinājusies. Sūdzējušies par to neesam. Taču es neatbalstu šādu enerģijas ražošanu. Par paaugstināto tarifu, par kuru no biogāzes stacijām iepērk elektrību, galu galā samaksā pārējie elektrības lietotāji. Turklāt «Zemgaļi» arī neizmanto siltumu, kas vienkārši izkūp gaisā. Zemgalē ir jāaudzē maize, jo pasaulē trūkst pārtikas.
