Akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» valdes loceklis Jānis Lange atzinis, ka reģionālie autoceļi ir krietni kritiskākā situācijā nekā valsts galveno ceļu posmi. Sliktāko brauktuvju «topa» augšdaļā ierindota arī Jelgavas apkārtne. Tiesa, Jelgavas novads ierobežoto līdzekļu dēļ neko vairāk par bedrīšu lāpīšanu šogad nesola, bet Ozolnieku novadā dažām ielām tiks atjaunots asfaltbetona segums. Tikmēr uz virknes valsts autoceļu transportam virs desmit tonnām ieviests kravas autopārvadājumu ierobežojums.
Latvijas ceļi brūk, un izbraukt tos ir arvien grūtāk, secina pasažieru pārvadātāji, kam ceļu izmantošana ir ikdiena. Mazie lauku ceļi nav greiderēti un šķūrēti, tāpēc tur stāvoklis ir viskritiskākais. Turklāt ceļu remontus varēs veikt tikai tad, kad tie būs apžuvuši. Piemēram, ātrās palīdzības šoferis Vitauts Bareišs stāsta, ka ceļi, kur asfalts nolietojies, burtiski acu priekšā šķīst. «Katastrofālā stāvoklī ir Elejas šoseja, arī ceļš uz Vilci pamatīgi izdangāts, nemaz nerunājot par mazajiem grants ceļiem, kas nav šķūrēti, tāpēc tur ir bedre pie bedres. Labāk varu raksturot ceļu uz Rīgu un Tukumu,» stāsta V.Bareišs. Šoferis neslēpj, ka ceļu dēļ visvairāk cieš automašīnu ritošā daļa – lūst atsperes, amortizatori, riteņi. «Pacientu, kuram ir nopietnas veselības problēmas, vispār nebūtu ieteicams kustināt, bet tas nav iespējams, jo mašīna nemitīgi kratās pa bedrēm, turklāt tumsā ne visas tās var arī saskatīt,» viņš piebilst. Ārkārtas stāvoklis visos reģionosJelgavas novadam pašvaldības autoceļu uzturēšanai valsts piešķīrusi teju 300 tūkstošus latu, kas ir par 32 tūkstošiem mazāk nekā pērn. Tomēr šā gada summa, visticamāk, tiks papildināta ar vēl 81 tūkstoti, un to paredz Ministru kabineta rīkojuma projekts par dotācijas apmēra palielināšanu. Tomēr arī papildu summa neko daudz neatrisinās, tik ļaus lāpīt bedres un nodrošināt citus neatliekamus ceļu uzturēšanas darbus – tīrīšanu, kaisīšanu. Tādējādi ar pašreizējiem autoceļu fonda līdzekļiem nav iespējams uzlabot ceļu infrastruktūru un stāvokli, atzīst Jelgavas novada pašvaldības ceļu būvinženieris Raimonds Holts. Savus līdzekļus Jelgavas novads iegulda ceļu infrastruktūrā, realizējot projektus, kas ir gan gājēju celiņu izbūve, gan ielu apgaismojuma ierīkošana.«Latvijas valsts ceļi» atzīst, ka ārkārtas stāvokli varētu izsludināt gandrīz visos reģionos. Viskritiskākā situācija ir Liepājas apkaimē, kam seko Rīgas novada ceļi, Daugavpils, Cēsu reģions, kā arī Jelgavas apkārtne.R.Holts uzsver, ka novadā pašvaldības ceļu tehniskais stāvoklis ir līdzvērtīgs situācijai uz valsts ceļiem. «Patlaban ar finansējumu pietiek vien tik, lai veiktu neatliekamus remontdarbus, nerunājot ne par kādu ceļu pilnīgu vai daļēju atjaunošanu,» viņš piebilst. Inženieris atgādina, ka pavasaris ir laiks, kad uz visiem ceļiem vērojama bēdīga situācija. «Laika apstākļu ietekmē uz ceļiem stāv ūdens, jo vēl sasalušās zemes dēļ netiek novadīts no seguma, un tas veicina pastiprinātu seguma bojāšanos,» skaidro R.Holts. Kā problemātiskākās vietas viņš min ceļus dārzkopības sabiedrībās, kas pēdējā desmitgadē kļuvušas blīvi apdzīvotas.Pagaidām jauni ceļi tikai centrāTeritoriāli ievērojami mazākais Ozolnieku novads ceļu uzturēšanai un rekonstrukcijām šogad plāno izlietot teju 150 trūkstošus latu, no tiem 99 tūkstoši ir valsts dotācijas. Novada pārstāve Evita Kairiša stāsta, ka lāpīs ne tikai bedrītes, bet iecerēts atjaunot arī vairākus ceļa segumus Ozolnieku centrā. «Pēdējo gadu laikā novadā ir sakārtotas vairākas ielas, kurās bedrīšu lāpīšana iepriekš prasīja lielus līdzekļus, piemēram, Skolas iela Ozolniekos un Celtnieku iela Ānē. Tomēr novadā joprojām ir ceļi, kur segums kalpo jau 20 gadu un ir būtiski nolietojies,» skaidro E.Kairiša. Kā kritiskāko posmu viņa min Rubeņu ceļu Raubēnos, tāpēc tam šogad tikšot izstrādāts rekonstrukcijas projekts, un drīzumā arī šā ceļa izmantotāji varot cerēt uz patīkamām pārmaiņām, piebilst novada pārstāve. Zemei atsalstot un apžūstot, Ozolniekos sāksies ceļu remonti – greiderēšana un bedrīšu lāpīšana. Novada centrā – Meliorācijas, Kastaņu un daļā Stadiona ielas – veco asfaltu nomainīs jauns.Pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un kļūstot pārmitrai, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu ceļu masveida sabrukumu šķīdoņa laikā, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas transportam. Transportam virs 10 tonnām slēgtie ceļi Jelgava – Staļģene – Code Blukas – Emburga Iecava – Emburga Mežotne – Viesturi – Jaunsvirlauka Dimzas – Vircava – Vairogs Svēte – Augstkalne Ērmiķi – Sidrabe – Tīsi Kalnciems – Līvbērze Dalbe – Jaunpēternieki – Palejas Mežciems – Staļģene – Stūrīši Platones stacija – Sesava – Lietuvas robeža Dorupe – Līvbērze Veczāmeļi – Blankenfelde – Augstkalne Glūdas stacija – Zaļenieki Upmaļi – Cīruļi Lauki – Skangaļi Vircava – PlatoneLielvircava – Oglaine – Zāģeri
