26. jūnijā «Latvenergo» DET Jelgavas tīklu rajons nāca klajā ar paziņojumu: «Sakarā ar Nekustamā īpašuma pārvaldes parādu par izlietoto elektroenerģiju (daudzstāvu māju kāpņu telpu un pagrabu apgaismojums un liftu elektroapgāde).
26. jūnijā «Latvenergo» DET Jelgavas tīklu rajons nāca klajā ar paziņojumu: «Sakarā ar Nekustamā īpašuma pārvaldes parādu par izlietoto elektroenerģiju (daudzstāvu māju kāpņu telpu un pagrabu apgaismojums un liftu elektroapgāde), kā arī, pamatojoties uz NĪP 1999. gada 19. maija vēstuli nr. 1036 par elektroenerģijas piegādes līguma laušanu, ar 28. jūniju DET Jelgavas tīklu rajons pārtrauks elektroenerģijas piegādi NĪP piederošo māju kāpņu telpām, pagrabiem un liftiem.» Trīs dienas vēlāk pēc trīspusējām NĪP, Domes un DET sarunām «Latvenergo» atsauca savu paziņojumu.
Kas ir kas
Situācija, kurā tika draudēts atstāt bez elektrības visu NĪP apsaimniekoto māju kāpņu telpas, pagrabus un liftus, ir pietiekami nopietna, lai šajā lietā būtu vērts iedziļināties un rast problēmas būtību.
Vispirms precizēsim «strīdus ābolu». Parāda summa, kuras dēļ «Latvenergo» DET draudēja tik kardināli rīkoties, ir 7541 lats (1. jūnija dati)… Iedzīvotāju parāds ir 17 287 lati.
Skaidrības labad atgādināsim – NĪP ir pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, būtībā starpnieks starp pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem (šajā gadījumā iedzīvotājiem). Starpība starp 17 287 un 7541 latiem ir summa, ko NĪP samaksājusi «Latvenergo» ne jau no savas peļņas, bet no iedzīvotāju īres naudām. Šajā gadījumā Ls 9746 nav novirzīti ēku (jumtu, stāvvadu, sienu utt.) remontiem, kā tam vajadzētu būt, bet lai apmierinātu monopolista apetīti. Te arī strīda būtība. «Latvenergo» vēlas, lai bezpeļņas uzņēmums NĪP nodrošinātu monopolista peļņu, kaut arī vairums iedzīvotāju nav spējuši (atsevišķos gadījumos – nav gribējuši) norēķināties par patērēto elektroenerģiju. «Latvenergo» nepiekrīt NĪP saprātīgajam priekšlikumam, jo tad monopolists saņemtu tieši tik, cik iedzīvotāji samaksājuši.
Kas ir parādu «piedzinējs»? Valsts akciju sabiedrība «Latvenergo», kuras peļņa pagājušajā gadā bija 48 600 000 latu. Tas ir par gandrīz 30 miljoniem latu vairāk nekā 1997. gadā (!). Kā sludina monopolista priekšstāvji, 2,9 miljoni latu no peļņas tiks izmaksāti dividendēs «Latvenergo» akcionāram – valstij, bet 45,6 miljoni latu tiks novirzīti rezervēs, kas paredzētas kompānijas attīstībai.
18.jūnijā «Latvenergo» valsts pilnvarnieki Ojārs Kehris un Ivars Muravskis apstiprināja kompānijas pamatkapitāla palielināšanu no 90 līdz 130 miljoniem latu. Saskaņā ar «Latvenergo» gada pārskatu kompānijas apgrozījums pērn bija 175,5 miljoni latu (1997. gadā apgrozījums bija 156,5 miljoni latu). Šogad «Latvenergo» cer nopelnīt aptuveni 17 miljonu latu. Bet kopumā līdz 2008. gadam «Latvenergo» modernizēšanā plānots ieguldīt aptuveni 1 miljardu latu. Tad nu pielīdzināsim 7 tūkstošus latu monopolista kuņģim, kas gadā aprij 25000 reižu lielāku summu!
Vienošanās DET gaumē
Pašvaldības uzņēmumam NĪP un DET ir sena savstarpējo nesaskaņu vēsture jau kopš NĪP izveidošanas 1998. gadā. Draudot ar elektroenerģijas atslēgšanu, toreiz tika noslēgts pašvaldību (un tās iedzīvotājus) diskriminējošs līgums. Lai līgumā tiktu ievērotas ne tikai monopolista, bet arī Jelgavas iedzīvotāju intereses, NĪP iesniedza DET domstarpību protokolu. Tas tika atsūtīts atpakaļ ar savdabīgu DET direktora vietnieka M.Kalēja skaidrojumu: «Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu domstarpību protokoli pie līgumiem nav paredzēti. Līgumus slēdz, pusēm vienojoties»… Par kādu gan «vienošanos» var būt runa, ja līgums atspoguļo vienas puses diktātu, bet otras puses intereses ignorē? DET skaidro, ka «elektroenerģijas piegādes tipveida līgumu izstrādā un ar savu rīkojumu apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome». Tas tiesa, taču tipveida līgums ir tikai paraugs, bet ne norma.
Kad NĪP šo domstarpību sakarībā vērsās tieši Energoapgādes regulēšanas padomē, tika saņemta arī attiecīga atbilde: tas ir parauglīgums, kurā, pusēm vienojoties, var iekļaut jebkuru norunu, kas nav pretrunā ar Latvijas likumiem.
NĪP nerada dzirdīgas ausis. Savstarpējo vēstuļu apmaiņa nu jau izvērsusies par īstu sarakstes karu, kurā viena puse nemitīgi sūta savus priekšlikumus, bet otra tos noraida, papildinot ar draudiem par elektroenerģijas atslēgšanu «savlaicīgas» nesamaksas gadījumā. Pārlapojot papīru kalnu, kas nepilna gada laikā saražots šajā «viedokļu» apmaiņā, rodas iespaids, ka DET sevi uztver kā ārpus dotās vides un apstākļiem eksistējošu fenomenu, kam rūp vienīgi peļņa. Tas ir arī augstākais dievs un pavēlnieks, kam pakļauta monopola darbība.
Kaut arī «Latvenergo» DET Jelgavas tīklu rajons ir tikai viena no peļņu nesošām «kopmītnēm», tiem tomēr vajadzētu rēķināties ar reālo situāciju pilsētā. Draudu vēstules neko neatrisina. Stūrgalvīga nevēlēšanās saprast, ka NĪP parādi DET patiesībā ir iedzīvotāju parādi, kas vairumā gadījumu radušies objektīvu iemeslu, proti, iedzīvotāju māksātnespējas dēļ, DET peļņu nevairos.
Līdzīga situācija, par ko «Ziņas» jau ir rakstījušas, ir divu pašvaldības uzņēmumu (NĪP un Siltumtīklu) attiecībās un savstarpējos norēķinos. Problēmas būtība – maksātāji norēķinās ne tikai par sevi, bet arī par nemaksātājiem, parādi tiek segti no pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem.
Viens no NĪP priekšlikumiem bija norēķinus par energopadevi sadalīt trīs daļās (attiecīgi slēdzot trīs atsevišķus līgumus): par liftu elektroapgādi (bīstamās iekārtas), par PBU NĪP ražošanas un administratīvo objektu elektroapgādi un par dzīvojamo māju elektroapgādi komunālajām vajadzībām (noslēdzot tiešo līgumu ar iedzīvotājiem). Šādā kārtībā NĪP saskata vienu no problēmu risināšanas veidiem. Ko atbild DET? Līguma «sadalīšanā trīs atsevišķos līgumos nesaskatām problēmu atrisinājuma iespējas». DET uzskata, ka problēmas var atrisināt, atslēdzot elektrību liftiem.
Nav izdevīgi – nav saprotami
NĪP lūgumu pārslēgt līgumu DET traktē kā «elektroenerģijas piegādes līguma laušanu» un nāk klajā – nu jau presē – ar draudiem atslēgt elektroenerģiju.
Tajā pašā laikā DET gūst peļņu, izmantojot NĪP ēkas, par ko, protams, nemaksā. Iepriekš energoapgādes organizācijas namu apsaimniekotājiem tika pārskaitīta daļa peļņas, tādējādi kaut cik kompensējot tīklu ekspluatācijas izdevumus. Šobrīd namu apsaimniekotāji tiek uzlūkoti kā naudas pārsūknēšanas iekārtas, kas nesaprotamu iemeslu dēļ par kaut ko protestē un izsaka kaut kādus «nesaprotamus» priekšlikumus. Jo tādas ir monopolista tiesības – nesaprast to, ko saprast nav izdevīgi. NĪP veic DET preces pārpārdošanu. Ja Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmums sedz NĪP visus izdevumus par iekasēšanu, arī Siltumtīkli, KULK, tad DET ir vienīgie, kas nemaksā ne santīma par to, ka NĪP iekasē maksu par elektrību no iedzīvotājiem, plus vēl «Latvijas pastam» 2,36% par to, ka NĪP caur viņiem šo naudu iekasē. Rezultāts – par katru latu divi santīmi atkal jāņem no īres maksas, kura jau tā ir nepietiekama.
Maksu par komunālo elektrību NĪP saņem par trīs mēnešiem. Piemēram, par laiku no 1. janvāra līdz 31. martam aprīlī tiek aprēķināta maksa un tikai nākamajā ceturksnī šo naudu NĪP saņem. Bet DET paziņo: «Jūsu priekšlikums par norēķinu perioda pagarināšanu līdz vienam ceturksnim mums nav pieņemams…»
Jelgavnieku naudas ceļi
Monopolista dzīve nav viegla – jāgādā nauda, ko ieguldīt uzņēmuma «attīstībā», lai pēc tam lielais tēvocis privatizētājs saņemtu atbilstošu cienastu, bet privatizācijas procesa darbarūķi – savus procentus.
Lai novērtētu DET saceltās brēkas pamatotību, 7000 latu (ko NĪP ir parādā DET) ir ar kaut ko jāsalīdzina. Piemēram, no DET pārņemto dzīvojamo māju Kronvalda ielā 3; 5; Ganību ielā 86; Vīgriežu ielā 36 (kur dzīvo liela daļa DET darbinieku) parāds NĪP šā gada 1. maijā bija 4588,74 lati.
Vairāki DET darbinieki «Ziņām» pauduši sašutumu par DET vadības pārlieku un nepamatoti izšķērdīgo dzīvi. Laikā, kad ierindas strādniekam ir pagrūti tikt pie jauna skrūvgrieža, priekšnieki braukā ar pēdējo gadu ražojuma ekskluzīvākajiem spēkratiem. Tikai šogad vien DET sava pārvaldes aparāta vajadzībām iegādājusies rindu jaunu automašīnu, kuru cenu un aprīkojumu grūti izskaidrot ar jebkādu lietderību. Kad «Ziņas» vēlējās iegūt informāciju par to, kādas automašīnas un par kādu cenu DET pēdējā laikā iegādājušies, – sastapa sīvu pretestību.
DET galvenā grāmatvede Aija Nežberte «Ziņām» pauda, ka viņa «īsti nezina», kādas mašīnas ir iegādātas, un ieteica griezties pie pamatlīdzekļu uzskaites grāmatvedes Māras Baumgartenas.
M.Baumgartena apstiprināja, ka šogad tikko ir iegādāta automašīna «Volkswagen Caravella» un tās cena ir 21 451 lats (ar PVN – 25 312,18 lati). Jauniegādātajā mašīnā esot magnetola, antena, signalizācija, kaut kāds antenas adapters un kaut kāds relejs…»
Šogad iegādāta arī «Renault Master» par 15 220 latu (ar PVN – 17 959,60). Vai ir iegādātas vēl kaut kādas mašīnas šajā gadā (pēc redakcijas rīcībā esošās informācijas, tās nebūt nav vienīgās) un ar kādām «ekstrām» tās aprīkotas, pamatlīdzekļu grāmatvede nezināja pastāstīt un ieteica vērsties transporta daļā.
Transporta daļas priekšnieka vietnieks Jānis Miezis apgalvoja, ka viņam neesot «īsti zināms», kādas mašīnas ir iegādātas pēdējo divu gadu laikā. «Un vispār – priekš kam jums tas ir vajadzīgs?»
Transporta daļas priekšnieks Igors Bobikins «Ziņām» pavēstīja, ka DET «ir aizliegts sniegt jebkāda veida informāciju, mūsu rīcībā varbūt ir informācija, bet bez direktora atļaujas es neko nedrīkstu izpaust. Ja viņš man liks, es jums visu varu pateikt…»
Sabiedrībai tas nav jāzina
Savukārt privatizējamās valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» DET direktors I.Spirģis (kas pārvietojas ar džipu «Grand Cherokee», kura pagājušā gada modeļa cena ir 34 900 ASV dolāru) par «Ziņu» vēlmi noskaidrot DET automašīnu parka veidolu, bija izbrīnīts: «Es īsti neizprotu, ko jūs gribat. Tā ir tāda ražošanas informācija, un es neesmu pārliecināts, ka to varu izpaust. Es nezinu, tad man ir jākonsultējas ar «augšām». Nedomāju, ka tā ir informācija, kas avīzei būtu jāzina».
Uz «Ziņu» jautājumu, vai šāda informācija būtu slēpjama no sabiedrības, I.Spriģis atbildēja apstiprinoši: «Tieši tā!» Kad «Ziņas» darīja zināmu DET direktoram, ka daļu informācijas jau ir sniegusi gan DET galvenā grāmatvede A.Nežberte, gan pamatlīdzekļu grāmatvede M.Baumgartena, DET priekšnieks izrādīja dziļu samulsumu – kā viņas vispār tādas ziņas drīkstēja dot: «Tas man ir briesmīgs pārsteigums!»
«Mūsa motors» dīleris «Ziņām» skaidroja, ka par 18 000 latiem varot nopirkt «Renault Master», kas «burtiski piebāzts ar visām iespējamajām ekstrām», ieskaitot īpašus sēdekļus, kondicionieri un pat tahogrāfu (tahometrs, kas automātiski reģistrē mērījumu rezultātu, savukārt tahometrs ir ierīce rotācijas frekvences mērīšanai). Protams, šāds spēkrats ir pilnībā elektrificēts. Šāda auto bāzes cena esot no 11627 līdz 14164 latiem.
Arī «Volkswagen» dīlerfirmā par 25000 latu DET iegādāto «Volkswagen Caravella» izteicās kā par kaut ko «īpaši aprīkotu». Šāda modeļa automašīnu var iegādāties, piemēram, par 17500 latu – un tas nebūt nav tas lētākais variants.
I.Spirģis par šādu neatbilstību cenās nekā nevarēja paskaidrot. «Es nezinu. Tā ir normāla cena. «Latvenergo» ir jumta līgums ar «Wolksvagen» firmu, un tur nekas nav ne pieņemts, ne atņemts». Taču pastāvot šādam «jumta līgumam», firma automašīnas var iegādāties ar ievērojamām atlaidēm. Šajā gadījumā ir noticis pretējais – DET iegādāto spēkratu cena krietni vien pārsniedz šo automašīnu bāzes cenu.
Uz kā rēķina? Uz tava, «Latvenergo» klient! Taču «Latvenergo» vēl nav privāts uzņēmums, un sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izlietota iekasētā nauda. Uz to I.Spirģis zina atbildēt: «Jā, drīz jau būs, drīz jau būs un viss būs kārtībā.» Tad varēs presei un sabiedrībai vispār nekādu informāciju nesniegt. Ciniski un pilnīgas visatļautības apziņā.
