Esmu pastāvīgs Jelgavas iedzīvotājs ar ievērojamu mūža stāžu. Cītīgi sekoju notikumiem mūsu pilsētā, lasot vietējo laikrakstu, kas atspoguļo gan pozitīvās, gan negatīvās lietas. Patīk, ka tiek skartas arī tabu tēmas, kas kritizētajiem ne visai iet pie sirds. Diemžēl daudz kas jau pēc tā nemainās, jo arī Jelgavā dzīvojam pēc sakāmvārda «Suņi rej, bet karavāna iet tālāk». 11. aprīļa «Ziņās» izlasīju interviju ar Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieku Viktoru Vanagu. Līdz šim par šo tēmu nebiju dziļāk aizdomājies, bet, izlasot publikāciju, uzzināju daudz interesanta. Par pašu Pašvaldības policiju neko sliktu negribētu teikt, savu darbu tā pilda pašaizliedzīgi. Zaļi trafarētās mašīnas redz kursējam pilsētā un nomalēs cauru diennakti. Taču šķiet, ka salīdzinājumā ar Valsts policiju tā ir elitāra situācijā gan atalgojuma (prēmiju), gan kadru, gan ekipējuma un dzīvības apdrošināšanas ziņā. Un to var saprast – priekšniecība (Jelgavas Dome) ir blakus, bet Valsts policijai – Rīgā. Ir labi, ja V.Vanagam ir iespēja ap sevi veidot drošu, radošu, strādāt gribošu komandu, kam var uzticēties. Domāju, nav svarīgi, vai tie ir profesionāli bijušie iekšlietu vai citu kārtībsargājošo struktūru darbinieki, tagadējie pensionāri. Taču mani pārsteidza fakts, ka Pašvaldības policijas saimniecības daļas vadītājas amatā ir bankrotējušā «Peugeot» centra īpašniece Biruta Ribaka, kas darba sludinājumu esot atradusi internetā. Nedomāju, ka cilvēks, kurš uzņēmumu nolaidis līdz bankrotam, un notikušas tiesu lietas, ir juridiski tiesīgs būt saimniecības daļas vadībā valsts iestādē, kuru uztur visi Jelgavas nodokļu maksātāji. Cik zinu, šādiem cilvēkiem ir liegta pieeja materiālām vērtībām. Tautā ir paruna, ka līdaku nes slīcināt uz upi.Vēl varu minēt, ka B.Ribaka ir Sv.Vienības evaņģēliski luteriskās Jāņa baznīcas draudzes priekšniece, un arī tur viņa atbild par materiālām vērtībām. Bet tas lai paliek Dieva un baznīcas ziņā. E.Č.
