Miezītes ceļa iedzīvotāji, kuru mājas atrodas apmēram kilometru garajā posmā no Bāra ceļa līdz Rūpniecības ielai, uztraukti par to, kā tur tiek būvēts kanalizācijas vads. Ceļš kļuvis vieglajām automašīnām nebraucams un pat kājām grūti izejams. Turklāt jaunbūvētajam kanalizācijas vadam vismaz daļa māju saimnieku pieslēgties nemaz nedomā, jo šajā posmā nav izbūvēts un tuvākajā laikā arī netiek plānots ūdensvads. Darbu pasūtītājs uzņēmums «Jelgavas ūdens» un būvuzraugs atzīst, ka neērtības ir objektīvas, taču aicina iedzīvotājus par celtnieku neizdarībām un pārkāpumiem ziņot tieši viņiem.
Kopš pirmdienas, kad Miezītes ceļu rakšanas darbu posmā pārņēma Svētes palu ūdeņi, būvdarbi ir pārtraukti. Taču jau pāris mēnešu tur strādā ģenerāluzņēmēja «Koger Vide» apakšuzņēmējs «Ostas celtnieks» no Ventspils. Ar trīs ekskavatoriem tiek raktas bedres un tranšejas, kā arī guldīta zemē topošās kanalizācijas trase. Zāli nomēra, tranšeju – nēPrivātmājas īpašnieks Andris, kas uzvārdu atklāt nevēlas, uztraucies, ka būvēšana vienlaicīgi notiek visā ielas posmā, nevis no viena gala pakāpeniski, kas mazāk traucētu iedzīvotājiem. Viņš konstatējis, ka celtnieki pārkāpj Jelgavas Domes saistošos noteikumus, kas rakšanas darbu laikā prasa gādāt par gājēju un transporta drošu pārvietošanos pa ielu, kā arī iebraukšanu katrā pagalmā. «Pērnvasar kaimiņam, kuram pie mājas zālīte bija mazliet garāka par piecpadsmit centimetriem, Pašvaldības policija aizrādīja. Tagad vairs policisti šurp nebrauc,» pukojas Andris. Viņš teic, ka esot runājis ar celtnieku brigadieri, zvanījis būvuzraugam, uz Domi, taču nekas neesot uzlabojies. Tāpēc domājot sūdzēties Vides un reģionālās attīstības ministrijai, kura pārrauga ES līdzfinansējuma izlietojumu. Savukārt Andra kaimiņš Arnolds atstāsta gadījumu pagājušajā piektdienā, kad celtnieki ap astoņiem rītā, savlaicīgi nebrīdinot, izrakuši bedri pie ceļa atzara, kas ved uz viņa mājām, un ap pulksten 10 Arnolds nav varējis tikt uz darbu. «Pēc tam atklājās, ka iepriekšējā vakarā jau pēc pieciem pastkastē bija iemests brīdinājums, taču noteikumi prasa iedzīvotājus šādos gadījumos brīdināt savlaicīgi,» saka Arnolds. Strādnieki pārprotot priekšniekus Iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns informē – jau aprīļa sākumā konstatēti pārkāpumi, kad celtnieki, vedot grunti, sabojājuši Kūliņu ceļa un Sniega ielas segumu, par to informēta arī Pašvaldības policija. Līdz pagājušajai nedēļai uz izbrauktā ceļa bija uzbērti būvgruži, kas pēc tam pielīdzināti.Pilsētas Pašvaldības policijas pārstāve Aiva Saulīte stāsta, ka policisti, izvērtējot iedzīvotāju ziņojumus, pārbauda remontu un rakšanas darbus. Šogad kādai juridiskajai personai par rakšanu aizrādīts, ka uz ielas braucamās daļas nebija pareizi izvietotas brīdinājuma zīmes. Miezītes ceļā Pašvaldības policija šogad pārkāpumus nav konstatējusi. «Koger Vide» pārstāvis Gvido Gaiķis atzīst – diemžēl gadoties, ka strādnieki pārprot darba uzdevumus, tādēļ arī iedzīvotājiem nākas ciest. «Termiņi mūs spiež, tāpēc šajā Miezītes ceļa posmā vienlaicīgi strādā trīs brigādes,» G.Gaiķis paskaidro, kāpēc darbi izvērsti visā ielas posmā. Viņš piebilst, ka sarežģījumus Miezītes ceļā rada no Dobeles šosejas puses izbūvētais gāzesvada atzars, par kuru celtnieki iepriekš neesot zinājuši. Būvuzraugs jelgavnieks Romāns Basikirskis uzsver, ka vajadzētu uzlabot dialogu ar māju iedzīvotājiem, kuriem «dzīve būvlaukumā», protams, ir apgrūtinoša. Notekūdeņi ies tranzītāDarbu pasūtītājas SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna uzņēmumus «Koger Vide» un «Ostas celtnieks» vērtē kā gana pieredzējušus. Tomēr viņš aicina iedzīvotājus ziņot par celtnieku pārkāpumiem, ja tādi atkārtotos. V.Juhna skaidro, ka Miezītes ceļa posmā līdz Bāra ceļam pagaidām ūdensvadu ierīkot nav plānots. Pa tur ievilkto kanalizācijas vadu notekūdeņi iešot tranzītā no Miezītes ceļa posma pie Dobeles šosejas gala, kuram ūdensvads ir. Taču pieslēgties kanalizācijai iedzīvotāji varēšot visas ielas garumā, arī tad, ja ūdeni ņem no pašu akas.Kanalizācijas izbūve Miezītes ceļā norit 17,7 miljonu latu vērtajā projektā «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā, II kārta», kas tiek īstenots no 2010. līdz 2014. gadam. ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums tajā ir 86,4 procenti, bet SIA «Jelgavas ūdens» līdzfinansējums – 13,6 procenti.
