Itālis Domeniko Valenca strādā, lai Jelgavā simulētu Eiropas Parlamenta sesiju.
«Kad februārī ierados Latvijā, savā mūžā tik daudz sniega nebiju redzējis! Lai gan nevar salīdzināt ar manu dzimteni Itāliju, kur patlaban ir kādi 20 grādi, priecājos, ka paliek aizvien siltāk. Taču es nesūdzos – tā bija mana pirms četriem gadiem apzināti izdarīta izvēle doties uz ārzemēm,» teic Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) sastaptais stažieris Domeniko Valenca. Uz Latviju viņu atvedis LLU ar kultūras un izglītības organizāciju «Associazione Pixel» Florencē pirms diviem gadiem parakstītais sadarbības līgums.Būtu vairāk jāiesaistās ES procesosEiropas studijās maģistra grādu ieguvušā Domeniko Valencas galvenie pienākumi universitātē ir darboties dažādos starptautiskos projektos, tāpēc viņa darba diena lielākoties paiet LLU Projektu daļā. Patlaban Domeniko prāts galvenokārt aizņemts, cenšoties kopā ar sadarbības partneriem un universitātes kolēģiem Jelgavā noorganizēt Eiropas Parlamenta sesijas simulāciju. Piedaloties jauniešiem no piecām sešām ES valstīm un apspriežot sociālās iekļaušanās un izslēgšanas faktorus, tā varētu notikt nākamā gada marta beigās.«Man šī tēma pašam šķiet interesanta. Pārzinu Eiropas Savienības lietas, jo esmu to studējis. Patlaban atrodamies izšķirošā situācijā. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Uzskatu, ka jauniem cilvēkiem vajadzētu aktīvi piedalīties gan vēlēšanās, gan lēmumu pieņemšanā. Lai kādus apstākļus savienība nepiedzīvotu, Eiropu mums vajag vairāk, nevis mazāk,» pārliecināts maģistrs ES jautājumos.Par nākamgad plānoto eiro ieviešanu Latvijā viņš gan izsakās piesardzīgi – tad jau redzēs, kā viss notiks! «Neesmu ekonomists, bet izmaiņas ikdienā, protams, būs. Tas ir interesants fenomens. Piemēram, kad Itālijā ieviesa eiro, kafija, kas maksāja 40 santīmu līdz latam, kļuva uz pusi dārgāka,» stāsta Domeniko.Iespējams, kādreiz atgriezīsies žurnālistikāES jautājumi nav vienīgie, kas saista stažieri no Itālijas. Domeniko Valenca savulaik ieguvis arī izglītību un praksi žurnālistikā. «Iespējams, es kādreiz atgriezīšos savā profesijā. Taču tas bija mans apzināts lēmums mainīt darbības jomu, jo ekonomisku apsvērumu dēļ situācija mediju tirgū Itālijā ir ļoti pasliktinājusies. Nav vienkārši atrast darbu šajā jomā un gūt stabilus ienākumus,» atzīst itālis, piebilstot, ka žurnālistika uztrenējusi viņā vairākas svarīgas profesionālās īpašības. Tās lieti noderējušas, pavadot divus gadus Parīzē un gadu Briselē. Piemēram, spēju būt elastīgam dažādās situācijās, uzzināt, atklāt, iedziļināties jautājumā. Citiem vārdiem – vienmēr turēt acis vaļā! Tāpēc arī Domeniko nevar nosaukt vienu tēmu, ko vislabprātāk pētītu. Savulaik viņš aplūkojis gan ar politiku un kultūru saistītus jautājumus, gan transporta problēmas, gan franču modes ietekmi uz sabiedrību, ar ko LLU organizētajā pasākumā «Frankofonijas svētki» iepazīstināja arī klausītājus Jelgavā.Tomēr ir kāda tēma, kas īpaši aizskārusi itāļa dvēseles stīgas. «Piecus gadus biju sporta žurnālists, šo tēmu pārzinu vislabāk. Sāku, kad man bija 16 gadu. Rakstīju par visu, kas notiek Katānijas futbola klubā, jo arī pats esmu no Sicīlijas,» savu aizraušanos atklāj Domeniko.Pārsteidz aukstā biešu zupaStažieris no Itālijas Jelgavā uzturēsies līdz jūnijam. «Īsti nezinu, kas notiks tālāk. Iespējams, atgriezīšos Briselē. Mēs, itāļi, esam diezgan māņticīgi. Nevēlamies stāstīt savus plānus, jo tad tie var arī nepiepildīties,» smejas puisis. Viņš piebilst, ka četri mēneši Latvijā, ņemot vērā saspringto darba grafiku LLU, ir arī pārāk īss laiks, lai iepazītu mūsu zemes kultūru un tradīcijas. Tomēr savus iespaidus Domeniko, kurš Latvijā kā tūrists viesojies jau iepriekš, ir guvis. «Mēģinu ieklausīties galvenajās diskusijās, kas te risinās, iedziļināties problēmās. Cilvēki ir ļoti dažādi. Nevēlos absolutizēt. Protams, redzu atšķirības no manas zemes vai pat Rietumeiropas. Taču kopumā latvieši šķiet draudzīgi, nedaudz kautrīgi, bet pieklājīgi,» vērtē jaunais itālis. Kultūršoku Latvijā viņš neesot piedzīvojis, izņemot gadījumu, kad reiz uz ielas pienākusi kāda sieviete un bez iemesla sākusi uz viņu kliegt. Domeniko nemulsina arī laba itāļu ēdiena trūkums mūsu platuma grādos. Citādi viņš nevarētu dzīvot ārzemēs, atzīst puisis, piebilstot, ka labprāt iepazīstas ar attiecīgās tautas virtuvi. Latvijā visinteresantākā šķitusi aukstā biešu jeb, kā Domeniko dēvē, rozā zupa. Latviešu valodu LLU stažieris, kurš brīvi pārvalda franču, angļu un spāņu valodu, gan īpaši nemācās. Tās vietā viņš labāk apgūst krievu valodu, jo spriež – tajā runā tik daudz cilvēku, ka krievu valodas zināšanas varētu pavērt ceļu uz vēl neapgūtām jomām. Mūsu puiši nedaudz greizsirdīgiDaina Grasmane, LLU Valodu katedras asociētā profesore Kā Domeniko stažēšanās vadītāja varu teikt, ka viņš ir tipisks itālis – pašapzinīgs, ļoti emocionāls, atvērts un arī draudzīgs. Viņa harizmātiskā personība ļauj viegli veidot saskarsmi ar LLU studentiem, it īpaši meitenēm. Savukārt mūsu puiši ir nedaudz greizsirdīgi uz pievilcīgo ārzemnieku. Kas attiecas uz Domeniko profesionālajām īpašībām, vēlos akcentēt viņa analītiskās spējas, teicamās svešvalodu prasmes, radošumu, fleksibilitāti un atbildības izjūtu. Tā kā Domeniko stažēšanās mērķis LLU ir pilnveidot Eiropas projektu vadīšanas prasmes, šīs īpašības viņam Jelgavā lieti noder, piedaloties starptautisku projektu īstenošanā un projektu ideju radīšanā. Esmu gandarīta par veiksmīgo sadarbību gan ar stažieri, gan sadarbības partneri no Florences, kas divu gadu laikā uz LLU atsūtījis jau trešo stažieri.
