Maksājot valstī teju lielāko atkritumu apsaimniekošanas maksu, jelgavnieki ļauj pelnīt pašvaldības vadībai un tai pietuvinātiem uzņēmējiem.
«Vēl vērtējam, kā labāk darīt. Nezinu, vai par atkritumu izvešanu sludināsim konkursu. Skatīsimies, to Dome lems,» tagad saka Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks (ZZS), kura vadībā jau mēnešiem klusi tiek domāts, kā turpmāk Jelgavā organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pērn Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas līdzšinējo sistēmu atzinis par prettiesisku un liek ar šā gada 1. jūliju no jauna slēgt līgumus par gružu izvešanu, pašvaldības administrācijas gaiteņos radījis gana nervozu gaisotni – ja būs jāizsludina konkurss un ar zemāku cenu uzvarēs cits pakalpojuma sniedzējs, vietējam uzņēmumam SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» (51 procents pieder Jelgavas Domei, 49 procenti uzņēmumam «Kulk») mirklī no rokām var izslīdēt garantēts bizness. Saskaņā ar 2004. gada 1. novembrī starp Jelgavas Domi un SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» noslēgto līgumu pašvaldība atkritumu savākšanas iespēju uzņēmumam nodevusi uz 25 gadiem. Turklāt jelgavnieki maksā vienu no augstākajām cenām par gružu aizvešanu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopojusi tarifus visā valstī, un, piemēram, Jelgavā tas tuvojas desmit latiem par kubikmetru, bet Pierīgā ir tikai 2,59 lati. Līgums līdz 2029. gadamAtkritumu tarifs Jelgavā būtu mazāks, ja Jelgavas Dome uzņēmumam «Kulk» jelgavnieku vārdā būtu piesolījusi saprātīgu cenu par tā zemes izmantošanu poligona vajadzībām. Atgriežoties vēsturē, jāatgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā zemi teju septiņu hektāru platībā toreizējais Jelgavas komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombināts ieguva privatizācijas ceļā. Tā laika Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele atceras, ka nav bijis iemesla liegt privatizēt piepilsētas zemesgabalu, jo Jelgavas komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombinātam jau kopš padomju laikiem bija funkcija apsaimniekot atkritumus un gādāt tos uz «Brakšķiem». «Mums ar viņiem lielu kašķu nebija, tikai prasījām, lai teritorija būtu sakopta,» saka N.Empele. Par «Brakšķu» septiņu hektāru sakoptību SIA «Kulk» gan nebija ilgi jāgādā – kopš 2004. gada 2. jūlija starp Jelgavas Domi un SIA «Kulk» noslēgts līgums par šīs zemes izmantošanu, skaidro pašvaldības preses pārstāve Līga Klismeta. 2010. gada 1. janvārī noslēgta trīspusēja vienošanās pie līguma starp Jelgavas Domi, SIA «Kulk» un SIA «Zemgales EKO» par to, ka visas līguma tiesības un saistības pārņem «Zemgales EKO». Līguma termiņš ir 2029. gada 2. jūlijs. Sarunā ar «Zemgales Ziņām» uzņēmuma valdes locekle Zane Ķince gan negrib atklāt, cik izmaksā zemesgabala noma izgāztuves vajadzībām. Cena esot iekļauta tarifā, ko ikviens maksā par atkritumu noglabāšanu «Brakšķos», un tā nav apspriežama. «Pat Valsts kontrole, kas veic revīziju, neinteresējās par zemes nomas maksu,» viņa nosaka. Fantastiska peļņa ar zemi vienAtšķirībā no SIA «Zemgales EKO» Jelgavas Dome nav tik noslēpumaina – «Zemgales EKO» nomā 6,92 hektārus lielu platību sadzīves atkritumu poligonam, par to maksājot 0,48 latu kvadrātmetrā. Gadā atkritumu radītāji uzņēmumam «Kulk» tādējādi samaksā 33 218,40 latu (bez PVN). «Kulk» gan apņēmusies maksāt nekustamā īpašuma nodokli.Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem «Kulk» pieder tikai zeme zem izgāztuves, tās kadastrālā vērtība ir 14 540 latu. Tādējādi rēķināms, ka SIA «Kulk» par zemes iznomāšanu atkritumu noglabāšanas poligonam saņem ievērojamu summu – vairāk nekā 200 procentu no kadastrālās vērtības. «Ja runa ir par plikas zemes iznomāšanu, 48 santīmi par kvadrātmetru gadā par gandrīz septiņiem hektāriem zemes ir ļoti laba cena, kādu droši vien vēlētos ne viens vien iznomātājs,» vērtē nekustamo īpašumu tirgus eksperts Viktors Svirkovskis. Salīdzinājumam viņš min, ka parasti nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties. «Ja vienoties nevar, tad to nosaka sešu procentu apmērā no kadastrālās vērtības gadā. Izskatās, ka šeit puses ir vienojušās,» saka V.Svirkovskis, bet piebilst: «Vēl jau, izvērtējot nomas maksu, var raudzīties no izmantošanas viedokļa – tā teikt, gandarījums par to, ka manai zemei tā jācieš.»Jāiebilst, ka turpat netālu no «Brakšķiem» lauksaimniecības zeme tiek iznomāta par 50 – 70 latiem par hektāru gadā, kas ir teju 80 reižu mazāka par summu, ko atkritumu radītāji maksā SIA «Kulk». Tāpat salīdzinājumam jāmin – asfaltēti laukumi «treknajos gados» pilsētā tika iznomāti par 30 santīmiem kvadrātmetrā, kas arī ir gandrīz uz pusi mazāk par izgāztuves saimnieku patlaban saņemto naudu.2004. gada sākumā Komercreģistrā reģistrētās SIA «Kulk» vienīgais īpašnieks ir 1945. gadā dzimušais Gunārs Bubulis. Firmas vadībā kā valdes loceklis strādā Jānis Melbārdis, bet Eva Melbārde ir valdes priekšsēdētāja, savukārt kopš šā gada 21. janvāra valdei pievienojies arī 1982. gadā dzimušais Jānis Bubulis. Firma 2011. gadā strādājusi ar 3,7 miljonu latu apgrozījumu, ko veidojuši lielākoties Jelgavas Domes pasūtījumi, un nopelnījusi 337,7 tūkstošus latu. Uzņēmuma «Kulk» vadība uz «Ziņu» telefonzvaniem divu nedēļu laikā tā arī nav atbildējusi, šajā laikā bez atbildes palicis pēc uzņēmuma aicinājuma nosūtītais elektroniskais pasts, kurā firma tika aicināta arī komentēt, vai ir apmierināta ar zemes nomas maksu. Klusi tapusi biogāzes ražotneSaskaņā ar Zemesgrāmatas ziņām uz SIA «Kulk» zemesgabala atrodas virkne citām personām piederošu būvju un teritoriju. SIA «Zemgales EKO» minēta kā 8816 latu vērtas lietus kanalizācijas, apgaismošanas līnijas un balstu 5756 latu vērtībā, 2,5 hektāru plaša atkritumu noglabāšanas laukuma (kadastrālā vērtība – 298 741 latu), iekšējo ceļu un laukumu 3064 kvadrātmetru platībā un 31 544 latu vērtībā, 255 kvadrātmetru plašas infiltrāta savākšanas sistēmas (kadastrālā vērtība – 32 378 lati) un ugunsdzēsības baseina 400 kvadrātmetru platībā (vērtība – 5146 latu) īpašniece. Zemesgrāmata arī ļauj uzzināt, ka «Brakšķu» teritorijā atrodas 22,4 kvadrātmetru plaša koģenerācijas un sūkņu stacija 246 latu vērtībā. Tās īpašniece ir SIA «Brakšķu enerģija». Šim pašam uzņēmumam tur pieder arī gāzes regulēšanas stacija.Domnieki iekārojuši «Brakšķu» gāzesKad vēl pirms pāris mēnešiem «Ziņas» jautāja SIA «Zemgales EKO» valdes loceklei Z.Ķincei, vai izgāztuvei kāda saistība ar SIA «Brakšķu enerģija», viņa atbildēja noliedzoši, apgalvojot, ka «tas ir kaut kur tur blakus». Tomēr «Ziņas» noskaidroja, ka uzņēmums klusi izveidots, lai apsaimniekotu no izgāztuves pūšanas laikā izdalītās gāzes. Tās sadedzinot, plānots iegūt elektroenerģiju, par ko valsts maksā paaugstināto ap 14 santīmu tarifu.Uzņēmumu reģistru apkalpojošās datu bāzes «Lursoft» dati liecina, ka šī firma dibināta 2009. gada septembrī. 2011. gadā tā strādājusi ar nulles latu apgrozījumu un 22 latu zaudējumiem. «Brakšķu enerģijas» valdes locekļi ir savulaik miljonāru sarakstos minētais Māris Klips un SIA «Kulk» valdes loceklis J.Melbārdis. Uzņēmuma 40 procenti kapitāldaļu pieder J.Melbārdim, 15 procentu īpašnieks ir M.Klips, bet pa 22,5 procentiem pieder bijušajam ekonomikas ministram un tagadējam Jelgavas Domes deputātam Jurijam Strodam un Domes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rubļa sievai Sanitai Rublei. Neskaidrības par ražošanas sākumuNo visiem īpašniekiem ar «Ziņām» runāt gatavi bija tikai divi. M.Klips apgalvo, ka par SIA «Brakšķu enerģija» aktivitātēm neko nezina. «Es tur esmu tikai investors, aizdevu naudu. Lai par to būtu drošība, esmu valdes loceklis un līdzīpašnieks, bet ar visām ikdienas lietām nodarbojas Jānis Melbārdis,» viņš saka. To nenoliedz arī J.Strods, sakot, ka viņš ir iniciators idejai par izgāztuves izmantošanu enerģijas ieguvei. «Doma bija jau sen, tikai pietrūka dūšas. Tur ir baktērijas, kas, vienkārši runājot, ēd mēslus un purkšķina ārā gāzi,» vaļsirdīgi stāsta domnieks. «Viss nodots ekspluatācijā, šomēnes jau ražosim elektroenerģiju,» apgalvo J.Strods.Viņa teikto gan noliedz izgāztuves apsaimniekotāja Z.Ķince. Viņa apliecina, ka SIA «Zemgales EKO» noslēgusi līgumu ar «Brakšķu enerģiju» par atkritumu radīto gāzu sadedzināšanu. Neviens cits to neesot gribējis uzņemties, bet ES, līdzfinansējot izgāztuves rekultivāciju, kā obligātu vides aizsardzības nolūkā noteikusi gāzu sadedzināšanu. «Taču pirmās gāzes, kas ir dedzināmas, varbūt būs tikai pēc diviem gadiem,» pretrunās ar J.Stroda teikto nonāk Z.Ķince. Viņa neslēpj, ka visus priekšdarbus gāzu savākšanai veikusi «Zemgales EKO» par saviem līdzekļiem. Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka šos darbus veikusi M.Klipam piederošā SIA «MRK serviss», kas par to tikusi pie vairākus desmitus tūkstošu latu vērtiem līgumiem.Ekonomikas ministrija «Ziņām» apliecina, ka SIA «Brakšķu enerģija» 2010. gada 22. martā izsniegta atļauja jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas (biogāzes koģenerācijas elektrostacija) ar 0,18 megavatu elektrisko jaudu izbūvei. Uzņēmums visus darbus jau paveicis atbilstoši ministrijas norādēm.
