Lai arī Brīvības bulvāra 28 dzīvokļu īpašnieki lielākoties ir apmierināti ar mājā veikto 350 tūkstošu latu vērto renovāciju, vēl neviens no viņiem nav parakstījis vienošanos ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP), kā maksās par renovāciju. Mājas aktīvākie iedzīvotāji atsūtītajā dokumentā saskata vēlmi visas iespējamās likstas, kādas varētu rasties saistībā ar ES līdzfinansējuma saņemšanu, attiecināt uz viņu maciņiem. Diskusijā starp dzīvokļu īpašniekiem un nama apsaimniekotājiem panākts, ka apstrīdēto punktu rediģēs.
Septiņdesmit divu dzīvokļu māja Brīvības bulvārī 28, ko renovēt pabeidza janvārī, ar dažādi krāsotajām kāpņu telpu ieejām izskatās pievilcīgi. Aptaujātie iedzīvotāji stāsta, ka ziemā par apkuri maksājuši apmēram par 40 procentiem mazāk. Šomēnes mājas apsaimniekotāja NĪP atsūtījusi rēķinus, kuros iekļautas renovācijas izmaksas un bankas aizdevuma maksājumi. Dzīvokļa īpašnieks un būvinženieris Uldis Liepa-Liepiņš atzīst, ka šis kopējais rēķins nepārsniedz maksu par siltumu, kāda būtu bijusi tad, ja māja netiktu siltināta. Piesargās no iespējamām pretenzijāmU.Liepa-Liepiņš lepojas, ka savulaik bijis viens no aktīvākajiem mājas siltināšanas rosinātājiem. Viņš arī ieteicis dzīvokļu īpašniekiem neparakstīt NĪP izsūtīto vienošanos, kamēr tajā nav veiktas korekcijas saistībā ar ERAF līdzfinansējuma saņemšanu. Dokumentā teikts: «Gadījumā, ja pēc darbu pieņemšanas – nodošanas ERAF līdzfinansējums renovācijas darbu apmaksai tik piešķirts nepilnā apmērā, tiks sagatavots papildu aprēķins nepiešķirtās summas apmērā katram dzīvokļa īpašniekam proporcionāli dzīvokļa platībai un kopīpašuma domājamai daļai.» U.Liepa-Liepiņš saka: «Kāpēc gan mums būtu jāmaksā par to, ja LIAA konstatēs nepilnības celtnieku vai NĪP darbā?! Tādēļ arī līgumu neparakstīšu, līdz tas nebūs koriģēts.» J.Vidžis atzīst, ka viņa vadītajā uzņēmumā sagatavotais līgums bijis nepilnīgs, un strīdīgo punktu sadarbībā ar mājas iedzīvotāju pārstāvi, kurš ir jurists, precizēs. «Dzīvokļa īpašniekiem gan ir jāmaksā par viņu īpašumā ieguldīto, jo apsaimniekotājs to nedarīs,» uzsver J.Vidžis. Viņš cer, ka tuvāko divu mēnešu laikā māju LIAA eksperti pieņems bez pretenzijām. Dvieļu žāvētāji par dārguMājas iedzīvotāji Valērija un Pelle Redforseni, kā arī viņu kaimiņiene Margarita Aļehina uzskata, ka dažās pozīcijās cenas ir paaugstinātas. «Ja es būtu zinājis, ka par jauno dvieļu žāvētāju būs jāmaksā 70 latu, mēs tos būtu nomainījuši paši. Tirgū tādu lietu var nopirkt krietni lētāk,» saka P.Redforsens. Ģimene nav apmierināta arī ar lodžijas renovācijas izmaksām, kas sasniedz gandrīz sešsimt latu. «Mēs gājām uz iedzīvotāju sapulcēm, taču nebijām pietiekami nopietni jautājumos, kas skar mūsu naudu. Renovācija ir laba lieta, bet pārmaksāt taču nevajag,» teic V.Redforsena. Viņa atceras, ka sākumā renovācijas izmaksas tika kalkulētas ap 56 latiem uz kvadrātmetru. Turpretī tagad iznāk maksāt 70 latu. NĪP inženieris Oļegs Kukuts skaidro, ka cenu starpība radusies tāpēc, ka pirmā kalkulācija veikta 2010. gadā, bet kopš tā laika būvniecības izmaksas ir augušas. Par dārgajiem dvieļu žāvētājiem U.Liepa-Liepiņš saka – mājas iedzīvotājiem bija iespējas izvēlēties, tos nomainīt vai ne. Viņš savā dzīvoklī atstājis līdzšinējo, kas bijis nesen mainīts. Ozolnieku novadā mājas nepārmaksāšot SIA «Ozolnieku KSDU» vadītājs Mārtiņš Prīsis stāsta, ka saistībā ar ERAF līdzfinansējuma pilnīgu vai nepilnīgu saņemšanu desmit renovētajām mājām pagaidām vēl nav spriests, jo tikai nākamnedēļ LIAA eksperti sola novērtēt pirmo Ozolniekos renovēto māju. «Ceru, ka tur problēmas neradīsies, taču, ja atklāsies, ka celtnieku vai mūsu nekvalitatīvi sastādītā iepirkuma dēļ atmaksātā summa būs mazāka, tad dzīvokļu īpašniekiem to maksāt neliksim,» saka M.Prīsis. Ozolnieku novadā vidējās renovācijas izmaksas uz kvadrātmetru ir 84,8 lati, no tiem ERAF sola atmaksāt 35 latus. M.Prīsis piebilst, ka Ozolniekos renovētās pārsvarā trīsstāvu mājas ir mazākas nekā piecstāvu Jelgavā, kas sadārdzina izmaksas uz kvadrātmetru.
