«Pašvaldībām šobrīd grūti laiki» – tādas un līdzīgas frāzes var dzirdēt daudzviet. Parasti šīs grūtības tiek skaidrotas ar minimālu budžetu, kas neļauj padarīt iecerēto.
«Pašvaldībām šobrīd grūti laiki» – tādas un līdzīgas frāzes var dzirdēt daudzviet. Parasti šīs grūtības tiek skaidrotas ar minimālu budžetu, kas neļauj padarīt iecerēto. Taču Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele nekad neesot teikusi, ka pašvaldībai būtu ļoti maz naudas. Vienkārši vienmēr ir vēlme, lai tās būtu vairāk.
Daudzās pašvaldībās liela daļa no budžeta tiek atvēlēta izglītībai un sociālajai sfērai, izņēmums nav arī Līvbērze. Taču šajā vietā citāda ir attieksme. Nellija Empele skaidro, ka viņa vēlētos pagastā veidot priekšstatu par to, ka cilvēkam ir jāmēģina palīdzēt pašam sev un tikai pēc tam jāgaida palīdzība no citiem. Viņa teic, ka nevar ļaudis pieradināt saņemt gatavu zivi, viņiem pašiem vispirms ir jāiemācās zvejot. Protams, tas mazāk attiecas uz vecāka gadu gājuma cilvēkiem, kuriem tad arī ir prioritātes sociālajā sfērā. Pensionāriem tiek sniegta palīdzība komunālajā jomā – malkas piegāde, apkures izdevumu daļēja segšana, kā arī medicīnas pakalpojumi – pagasts sedz 50 procentu no veselības apdrošināšanas polises vērtības. Pabalsti tiek piešķirti arī skolēniem – ēdināšanai un transportam. Vēl pagastā tiek domāts par jaundzimušajiem, kam piešķir 25 latu vienreizējo pabalstu, kā arī par aizsaulē aizgājušajiem. Jaunums šogad ir pabalsts jaunlaulātajiem – 50 latu. Priekšsēdētāja teic, ka, iespējams, tas liks jauniešiem padomāt un izšķirties par soli savu kopdzīvi reģistrēt oficiāli. Iespējams, ka tā arī būs, jo pagājušajā gadā pagastā reģistrētas vienas laulības, un šogad jau divas, bet trešās vēl padomā.
Pamatizglītību pagastā var iegūt divās skolās – Aizupes un Līvbērzes. Diemžēl Līvbērzē nav sava bērnudārza, taču atsevišķas grupiņas ir nokomplektētas pie katras no skolām. Agrāk gan Līvbērzē bijis savs bērnudārzs pat ar 140 vietām, bet tas panīcis 1992. gadā, kad jaunajām māmiņām, kas pašas audzināja savus mazuļus, tika piešķirti samērā pieklājīgi pabalsti. Pēdējos gados situācija ir mainījusies, un bērnudārzu grupiņas kļuvušas nepieciešamas.
Par nodarbinātības jautājumiem runājot, Nellija Empele teic, ka vasaras mēnešos darbu jau nu gan pagastā var atrast. It sevišķi lauksaimniecībā, kas arī ir vadošā nozare Līvbērzē. Jāatzīst gan, ka mazliet netradicionāli, jo galvenā lauksaimnieku nodarbošanās ir dārzeņu audzēšana. Tās saknes meklējamas padomju laikos, kad Līvbērzē bija viena no lielākajām dārzeņu audzētavām Latvijā. Cilvēki vienkārši šai darbā ir iemanījušies un pieraduši pie dažādu kultūru audzēšanas, tāpēc turpina ar to nodarboties.
Vēl pagastā darbu dod firma «Jelgawood», kas nodarbojas ar kokapstrādi un kopš 1994. gada ražošanu kāpinājusi deviņas reizes, kā arī SIA «Tilts», kas audzē dārzeņus. Vēl ir SIA «Laflora» un SIA «Svētvalde», kas nodarbojas ar kūdras izstrādi un realizāciju. Pašlaik kritiska situācija ir uzņēmumā «Agro Jelgava», kas pārsvarā audzē labību un nodarbojas ar piena lopkopību. Situāciju uzņēmumā visvairāk ietekmē vispārējais lauksaimniecības stāvoklis valstī. Traģisku to visu dara tas, ka uzņēmums nodarbina daudzus pagasta iedzīvotājus. Ja «Agro Jelgava» bankrotēs, tad daudzi kļūs par bezdarbniekiem, bet, it īpaši ziemā, citu darbu atrast ir gandrīz neiespējami.
