Kādai turpmāk būt mazai lauku skolai? Atbildes uz šo jautājumu 2009. gadā izglītības sistēmas optimizāciju pārdzīvojušajām skoliņām patlaban aktīvi meklē mazo skolu reformu darba grupa. Valdības rīcības plāns paredz līdz 2014. gada 1. septembrim izstrādāt starpnozaru programmu šo skolu saglabāšanai un pārveidei par daudzfunkcionāliem centriem. Taču vēl nav skaidrs, vai tas būs iespējams un kas par to maksās. Viedokļi dalās arī starp mūsu puses izglītības politikas veidotājiem.
Ozolnieku novada Garozas pamatskolā 1. – 9. klasē mācās 84 audzēkņi. 2. klasītē zinības apgūst septiņi bērni, bet pamatizglītības dokumentu gatavojas iegūt pieci devītklasnieki. Pārējās klasēs skolēnu skaits ir desmit, divpadsmit. Taču tamdēļ senā skola nestāv pustukša, cīnoties par savu eksistenci. Gluži otrādi – pedagogiem starpbrīžos vairs īsti nav kur palikt, jo skolotāju istaba atdota sešgadīgajiem bērniem. Kopā ar piecgadniekiem viņiem bija kļuvis par šauru. Savukārt citas brīvās telpas aizņēmuši bērnudārznieki no pusotra gada vecuma. Kopā viņu ir 54.
Pirmais solis – bērnudārzs skolā
Atvērt skolā bērnudārza grupas gan Ozolnieku, gan Jelgavas novadā bija viens no pirmajiem soļiem daudzfunkcionālu kopienu centru virzienā. Daļēji to diktēja pati dzīve – pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības pakalpojumiem pagastos bija liels. Kāpēc neizmantot demogrāfisku un ekonomisku iemeslu dēļ pustukšas palikušās vispārizglītojošo mācību iestāžu telpas?
Garozas pamatskolas direktore Dina Štelmahere izdevīgumu saskata arī citā aspektā.
«Man šī doma par pirmsskolas izglītības grupām bija jau pirms novada izveides. Uzskatīju, ka tās palīdzētu prognozēt turpmāko skolēnu skaitu. Tas nesis savus augļus,» gandarīta direktore, piebilstot, ka šo grupu izveide nebūtu iespējama bez pašvaldības teju simtprocentīgā atbalsta. Valsts mērķdotāciju saņem tikai tie pirmsskolas pedagogi, kas strādā ar piecus un sešus gadus vecajiem bērniem. Pārējiem algas maksā, kā arī iekārto telpas un inventāru gādā pašvaldība. Ozolnieku novadā tā nav problēma – izglītībai tiek novirzīta vairāk nekā puse no kopējā budžeta. Citiem klājas grūtāk. Tāpēc jautājums par mazo skolu, kas atver durvis ne tikai bērnudārzam, bet arī mūžizglītībai un citām aktivitātēm, turpmāko finansēšanas modeli paliek aktuāls. Patlaban visām vispārējās izglītības iestādēm jāsamierinās ar «nauda seko skolēnam» (aptuveni 740 latu gadā) piedāvājumu un pašvaldības iespējām piemaksāt.
Skola plāno nodarbības pieaugušajiem
Daudzfunkcionāla centra pazīmes, kam būtu «jānes» līdzi arī attiecīgs finansējums, Garozas pamatskolā manāmas arī tajā, ka skolā notiek visi kultūras pasākumi, koncerti un balles, jo pagastā nav sava kultūras nama.
«Mums ir jauns informātikas kabinets. Varētu mācīt pieaugušos. Plānojam vecākiem, kas ir mūsu galvenā auditorija, organizēt arī, piemēram, recepšu vakarus, dažādas diskusijas, pieaicināt speciālistus. Vienu laiku bija vingrošana sievietēm. Vajadzētu atjaunot. Viss balstās uz iedzīvotāju iniciatīvu, un cilvēki, īpaši garajos ziemas vakaros, vēlas darboties,» novērojusi D.Štelmahere. Viņa stāsta, ka vakaros uz skolu, lai spēlētu volejbolu, basketbolu un florbolu, labprāt iet jaunieši. Vasarā viņi aktīvi izmanto sporta laukumu. Jāpiebilst, ka Garozas skola pagarinātās dienas grupas nodarbībām, dažādiem pulciņiem, kā arī bezmaksas launagam, ko izmanto 85 procenti skolēnu, atvērta līdz pulksten 16, kad kursē skolēnu autobuss. Savukārt bērnudārza grupas darbojas līdz pulksten 19.
Jāmeklē sava specifiska darbības joma
«Domāju, ka mazajām skolām kā daudzfunkcionālajiem centriem pagastos ir nākotne. Nesen pie mums atbrauca viens absolvents no Anglijas un jautāja, vai ņemsim skolā viņa bērnu. Kad mazajam būs jāiet 1. klasē, viņi plāno atgriezties. Tas nav vienīgais gadījums. No valsts puses vēlētos sagaidīt, ka tā saskatītu, cik ļoti šie centriņi ir nepieciešami. Ja tos saturēs, sabiedrība neizklīdīs. Būtu arī jādomā, kā atbalstīt uzņēmējdarbību, lai katrā pagastā būtu kāda ražotne,» pārliecināta Garozas pamatskolas direktore.
Tomēr vairāki speciālisti šaubās, vai daudzfunkcionālā centra statuss būtu piemērojams pilnīgi visām mazajām skolām, jo daudzos pagastos ir savi atsevišķi bērnudārzi, tautas nami un jauniešu centri.
«Jelgavas novadā daudzviet daļa pakalpojumu gan sadzīvē, gan pieaugušo un interešu izglītībā tiek nodrošināti, izmantojot jau pašreizējos resursus. Tādēļ, lai kļūtu par daudzfunkcionālu kopienas centru, katrā pagastā jāatrod sava specifiska joma,» norāda Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa. Viņa stāsta, ka, izveidojoties novadam, par mazajām skolām tika uzskatītas tās, kurās mācās mazāk par simts bērniem. Patlaban šīs skolas (Platones, Lielvircavas, Lielplatones un Glūdas) ir citu lielāku izglītības iestāžu filiāles. ◆
Mazo skolu reformu darba grupa
Mērķis – apkopot informāciju par pašreizējo situāciju un izstrādāt priekšlikumus efektīva skolu tīkla attīstīšanai Latvijas reģionos. Sagatavotie priekšlikumi vēlāk kalpos par pamatu un ietvaru tālākās rīcības izstrādei mazo skolu reformu procesā.
Grupā darbojas izglītības darbinieki no visas Latvijas –
izglītības pārvalžu vadītāji, novadu skolu direktori, Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības apkopotie dati liecina, ka
1. februārī Latvijā bija 228 skolas jeb gandrīz ceturtā daļa no visām vispārizglītojošajām skolām Latvijā, kurās ir mazāk nekā simts skolēnu.
Finansējuma modelis steidzami jāreformē
Ginta Avotiņa, Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja
◆ Manā skatījumā princips «nauda seko skolēnam» bija aktuāls 2009./2010. mācību gadā, kad acīmredzami bija nepieciešamība slēgt mazās lauku skolas. Uzskatu, ka tās skolas, kas palikušas, ir tiesīgas pastāvēt, jo ir pierādījušas savas pastāvēšanas pamatotību, un to finansēšanas kārtība jāmaina. Turklāt domāju, ka šāds finansēšanas modelis nesakrīt ar ministrijas uzskatu, ka skolotāja atalgojums turpmāk būtu atkarīgs no kvalifikācijas pakāpes. Pašreizējā situācijā tas nozīmētu, ka mazajās skolās varētu strādāt vien jaunie pedagogi ar 1. kvalifikācijas pakāpi, jo augstākas kvalifikācijas pedagogiem naudas nepietiktu.
Svarīgs plašs programmu piedāvājums
Uldis Gāle, Ozolnieku novada pašvaldības izglītības speciālists
◆ Skolām savs darbs jāorganizē tā, lai tās kļūtu par iestādēm, kas īsteno vairākas izglītības programmas (pirmsskolas, pamatizglītības, interešu, profesionālās ievirzes izglītības, pieaugušo tālākizglītības un, ja nepieciešams, speciālās izglītības programmas), nodrošinot skolēniem iespēju apgūt nepieciešamo izglītības programmu iespējami tuvu dzīvesvietai. Mazajām skolām noteikti jādomā par jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespēju organizēšanu, kā arī karjeras orientācijas konsultācijām un iedzīvotāju sociālā atbalsta funkciju nodrošināšanu. Ozolnieku novadā šādi savu darbību organizē Garozas un Salgales pamatskola, apstiprinot, ka skola var kļūt par sava veida daudzfunkcionālu centru.
