Saimniecei grūti griezt ar neasu nazi, trulām šķērēm. Arī saimnieka darba kvalitāte un kvantitāte ir atkarīga no tā, kā ir sakārtoti darbarīki.
Saimniecei grūti griezt ar neasu nazi, trulām šķērēm. Arī saimnieka darba kvalitāte un kvantitāte ir atkarīga no tā, kā ir sakārtoti darbarīki.
Kaltam, cirvim, zāģim un citiem instrumentiem jābūt asiem. Piemēram, kārtīgi asinātam zāģim viegli jāslīd caur koksni, un amatniekam tas tikai jāvirza un jāpietur.
Vieglāk uzasināt instrumentus, kuri tikko sāk kļūt neasi, tāpēc tie jāasina savlaicīgi.
Instrumentu asināšanai nepieciešamas dažāda graudainuma galodiņas, kā arī tecīla ar dažāda graudainuma slīpripu komplektu un vīlēm.
Ēvelēšanas un kalšanas instrumentu asmeņi ir norūdīti. Lai rūdījumu neatlaidinātu, tos asina ar smalkgraudainām trīšanas ripām. Asināšanas laikā tās mitrina ar ūdeni, lai nepieļautu pārkaršanu. To vizuāli nosaka pēc zilās krāsas parādīšanās uz apstrādājamā asmeņa virsmas.
Bojātu griezējšķautni, kurai ir robi un iespiedumi, pirms asināšanas nolīdzina uz tecīlas vai ar vīli.
Cirvja asināšana
Ja cirvis stipri izrobots, tas jānolīdzina ar vīli. Parasti cirvi asina uz asināmās mašīnas. Asinot to tur ar labo roku aiz pieta, bet ar kreiso – aiz kāta vidus. Asināšanas ripai jāgriežas pret asmeni.
Lai uztrītu cirvi uz galodas, to ar abām rokām satur aiz pieta un asmens fāzīti trin pa galodu uz priekšu un atpakaļ, pagriežot gan vienu, gan otru pusi. Galoda jāmitrina ar ūdeni.
Pēc trīšanas cirvi slīpē ar smalkgraudainu galodiņu. To mitrina ar mašīneļļu un ar apļveida kustībām bez uzspiešanas, laideni trin pa vienu, bet pēc tam pa otru asmens fāzīti.
Zāģa asināšana
Lai uzasinātu zāģi, nepieciešamas atslēdzinieku skrūvspīles, vīle ar smalku uzcirtumu un zoblocis (zāģa zobu locīšanai).
Pirms asināšanas zāģim jāizloka zobi. Tas jādara tāpēc, lai tā iezāģējuma platums būtu lielāks par zāģa biezumu. Tas nodrošina zāģa brīvu gājienu zāģējot. Iezāģējuma izlocīšana ir zobu nolocīšana uz pretējām pusēm. To nolocīšanas lielums ir aptuveni vienāds ar pusi no zāģa plātnes biezuma. Ja jāzāģē mīksta un mitra koksne, zāģa ceļa platumu ņem nedaudz lielāku, nekā zāģējot cietu un sausu koksni.
Lai izlocītu zāģa zobus, to iestiprina skrūvspīlēs starp diviem koka dēlīšiem, lai nesabojātu zāģa plātni (sk. zīm.). Zāģim noloka katru otro zobu, pēc tam zāģi apgriež otrādi un noloka izlaistos zobus. Noloka no fāzītes uz ārpusi par 0,25 – 0,5 mm no zāģa ass, ja jāzāģē mīksta koksne, un par 0,6 – 1,0 mm, ja jāzāģē cieta koksne. Noloka aptuveni vienu trešdaļu no zoba augstuma.
Lai uzasinātu zāģi, to iestiprina skrūvspīlēs starp divām dēlīšu starplikām pēc iespējas tuvāk zobiem, lai tie pie vīlēšanas nedrebētu. Zāģi asina ar trīsstūrvīli, kurai ir smalks uzcirtums. Vīli satur ar labo roku aiz roktura, bet ar kreiso pietur aiz vīles galiņa. Zoba asināšana notiek, vīlei pārvietojoties uz priekšu prom no sevis, atpakaļgājienā vīle nedrīkst pieskarties zāģa plātnei. Vīle nav jāspiež stingri. Taisnos vienādmalu zobus šķērszāģim uzasina, sašķiebjot vīli par 40 – 50 grādiem attiecībā pret zāģa plātni. Garenzāģa slīpos zobus asina, turot vīli perpendikulāri zāģa plātnei.
Materiāls sagatavots, izmantojot «Mājas amatnieka rokasgrāmatu» un LU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras laboratorijas vadītāja Ulda Ruka padomus.
