Latvijas sociālās palīdzības sistēmas attīstīšana mūsu ekonomiskajā situācijā lielā mērā ir saistīta ar jaunu alternatīvās aprūpes formu ieviešanu.
Latvijas sociālās palīdzības sistēmas attīstīšana mūsu ekonomiskajā situācijā lielā mērā ir saistīta ar jaunu alternatīvās aprūpes formu ieviešanu. Tā ir arī viena no pamatnostādnēm sociālās palīdzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
1995. gada 26. oktobrī LR Saeima pieņēma likumu «Par sociālo palīdzību» un tajā norādīja valsts un pašvaldību pienākumus arī alternatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Drīz pēc tam tika uzsākta Latvijas Labklājības reforma, bet 1997. gada 13. maijā Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto «Balto grāmatu», kur noteikti sociālās palīdzības politikas virzieni.
Starp prioritārajiem virzieniem– alternatīvo aprūpes formu attīstība un sociālās palīdzības pakalpojumu sfēras nodošana pašvaldību pārziņā. Diemžēl pašvaldībās sociālās palīdzības budžeta lielākā daļa tiek izlietota pabalstiem, tādēļ nepietiek līdzekļu visu iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu finansēšanai. Tikai nedaudz naudiņas paliek alternatīvās aprūpes institūcijām – mājas aprūpei, grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centriem.
Lai realizētu šā gada valsts budžeta Sociālās palīdzības programmas apakšprogrammu «Sociālās palīdzības pakalpojumu tīkla attīstības veicināšanai pašvaldībās», atbalstītu alternatīvo pakalpojumu ieviešanu, 29. jūnijā Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fondā tika rīkota atklāta izsole «Par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu labāko projektu atbalstam alternatīvo (neinstitucionālo) sociālās palīdzības pakalpojumu attīstībā un sniegšanā». Konkursā varēja piedalīties gan pašvaldības, gan to iestādes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmējsabiedrības ar pašvaldības finansiālo atbalstu, ja tas ir ne mazāks par 30 procenetiem no kopējās projekta summas, bet iespējamais valsts finansējums – līdz
15 000 latiem. Pieprasītā kopējā summa sasniedza 358 tūkstošus latu, kas ir divreiz vairāk par kopējo valsts finansējumu, jo no valsts budžeta šim mērķim iedalīti 180 tūkstoši latu.
Izsoles nolikumā bija noteikti valsts pasūtītāja kritēriji pretendentu atlasei:
pretendenta kompetence valsts pasūtījuma līguma izpildē;
pretendenta juridiskā rīcībspēja un tiesībspēja valsts pasūtījuma līguma noslēgšanai;
pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, viņa saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;
pretendentam nav nodokļu parādu.
Izsolē bija pārstāvēti visi Latvijas novadi ar 39 projektiem. Ar uzvaru un lepni par paveikto mājup varēja doties Latgales novada konkursanti, jo viņu septiņi projekti ir viena trešā daļa no 20 uzvarējušajiem. Diemžēl uzvarētāju vidū nav neviena jelgavnieka.
Daļai konkursa dalībnieku komisija bija spiesta atteikt viņu projektā pieprasīto valsts finansējumu temata neatbilstības dēļ, bet dažiem ieteica piedalīties Izglītības ministrijas Valsts bērna tiesību aizsardzības centra izsludināto projektu konkursos. Objektīva izvērtējuma nolūkā savas domas par izsoles ideju, norisi un iegūto naudas līdzekļu mērķtiecīgas realizēšanas iespējām izteikt tika aicināti Pašvaldību savienības pārstāvji, pašvaldību vadītāji, daži konkursa uzvarētāji. Pasākumu kā pašvaldību ieinteresētības veicinātāju vērtē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Ivita Peipiņa:
– Uzskatām, ka valsts budžeta līdzekļi sekmēs pašvaldību ieinteresētību alternatīvās aprūpes ieviešanā, tikai tām jābūt pārliecinātām, ka arī turpmāk valsts budžetā būs nauda, kuru varēs iegūt projektiem tieši šai jomā. Mūs priecē tas, ka Labklājības ministrija mērķtiecīgi ar projektu starpniecību atbalsta sociālās palīdzības formu dažādošanu.
Turpmāko šādas mērķauditorijas konkursu organizēšanai I.Peipiņa Sociālās palīdzības fondam iesaka pārņemt Valsts nodarbinātības dienesta praksi, komisijā pieaicinot pašvaldību pārstāvjus.
– Situācijā, kad pašvaldībām trūkst līdzekļu, šāda un līdzīga veida izsoļu rīkošana ir labi pārdomāts solis ceļā uz sociālās palīdzības līmeņa izlīdzināšanu visā valstī, – uzskata izsolē uzvarējušās Mazsalacas pilsētas Domes priekšsēdētājs Ojārs Beķeris
Savukārt Naujenes pagasta sociālās palīdzības dienesta vadītājs Valentīns Plonis pauž uzskatu, ka šādu konkursu rīkošana arī turpmāk būtu vajadzīga, stabilizējot ģimenes, rūpējoties par bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, pensijas vecuma ļaudīm, kā arī sociālajā vidē integrējot cilvēkus ar speciālām vajadzībām.
Bet Liepājas rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma «Rucavas lauku ambulance» vadītāja ārste Dzidra Trumpika aicina augstākstāvošās institūcijas vairāk rēķināties ar lauku un pilsētu atšķirībām un nevienādajām iespējām.
Ir noslēdzies Latvijas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanai svarīgs valsts līdzekļu izsoles konkurss, lai sāktos jauns un ražīgs sociālās palīdzības problēmu risināšanas laiks. Labklājības ministrija Sociālās palīdzības fonds un Latvijas Pašvaldību savienība aicina pašvaldības un to iestādes piedalīties arvien jaunos projektos, kā arī sekmīgi turpināt līdzekļu piesaistīšanu citādā veidā. Ir daudz vieglāk risināt stratēģiskus un inovatīvus jautājumus kompleksi, iedrošinot un pārliecinot pārējos par šādas metodes lietderību. Bet, rezumējot konkursa projektu idejas, pārliecinājāmies, ka alternatīvo aprūpes formu attīstīšana lielā mērā noteiks sociālās palīdzības sistēmas pilnveidi nākotnē.
