Dobeles rajons ir bagāts ar dažādām seno cilvēku svētvietām, viena no tām atrodas starp Svētes un Zebrus ezeru – Elku kalns.
Dobeles rajons ir bagāts ar dažādām seno cilvēku svētvietām, viena no tām atrodas starp Svētes un Zebrus ezeru – Elku kalns. Kāda bijusi tā loma cilvēkiem sensenos laikos, mēģina noskaidrot arheologu ekspedīcija Jura Urtāna vadībā.
Elku kalns ir ļoti liels – 600 m garš un 250 m plats. Šobrīd tas ir sadalīts apmēram 200 nogabalos, un ekspedīcijas laikā no tiem tiek ņemtas zemes fosfātu analīzes, lai noteiktu cilvēku klātbūtnes intensitāti. Juris Urtāns stāsta, ka tik plaši analīzes tiek ņemtas pirmo reizi Latvijā, bet svētvietās tas līdz šim nav darīts vispār. Tiek veikti arī izrakumi: divos laukumos noņemta zemes virskārta un atsegti akmeņi. Diemžēl pēc pirmā novērtējuma izskatās, ka tie tur atrodas dabiskā, nevis cilvēku izvietotā kārtībā, vairāki lieli akmeņi ir kalna pakājē vai nu paši noripojuši, vai noripināti.
Kalns ir daudz cietis Otrā pasaules kara laikā. Ir raktas tranšejas, un zemē atrodas daudz metāla šķembu no dažādiem ieročiem. Urtāna kungs atzīmē, ka kalnā augsne ir neparasti auglīga. Tur aug ļoti dažādi ārstniecības augi. Par tiem vēstīts arī nostāstos un leģendās. Kāda leģenda stāsta arī par mākslīgi izveidotu braslu no akmeņiem pār Zebrus ezeru, pa kuru uz svētvietu gājuši priesteri no pilskalna otrpus ezeram. Ekspedīcijas ūdenslīdēji, pētot ezera dibenu, braslu nav atraduši. Ezers gan nav dziļš, un iespējams, ka savulaik, zinot seklākās vietas, ir bijis iespējams to šķērsot. Arheoloģijas ekspedīcijā galvenokārt strādā studenti no dažādām Latvijas augstskolām, bet Juka Palms uz izrakumiem ieradies no Turku universitātes. Juka stāsta, ka viņu ieinteresējusi Jura Urtāna lasītā lekcija universitātē, tālab, vēlāk sazinoties, viņš izteicis vēlēšanos piedalīties izrakumos Latvijā. Jukas cerības ir attaisnojušās, Elku kalns ar saviem noslēpumiem ir ļoti interesants.
Kultūras akadēmijas studente Ieva Ermansone, kas arī strādā izrakumos, šonedēļ apciemos vietējos iedzīvotājus, lai uzklausītu nostāstus un teikas par šo noslēpumaino apvidu.
Kultūrvēstures bakalaure Guna Vainovska ar izrakumiem līdz šim saskārusies tikai teorētiski, šoreiz ir iespēja redzēt savām acīm un darīt savām rokām.
– Ir ļoti interesanti centimetru pa centimetram noņemt virskārtu un gaidīt, ko zeme atklās no saviem noslēpumiem, – tā Guna.
Pagaidām lielākais ekspedīcijas ieguvums – akmens kaplis – gan nesaistās ar izrakumiem. To pirms dažiem gadiem «Andru» māju saimnieks Kārlis Grimza atradis savā piemājas lauciņā. Atradējs to dāvājis arheologiem, un Juris Urtāns apgalvo, ka kaplim vieta muzejā ir garantēta. Ekspedīcija izrakumos uzturēsies vēl tikai šonedēļ, pēc tam sāksies iegūtās informācijas apkopošana.
