Esmu viens no tiem piecpadsmit, kuru «rotaļas» Jelgavas Domē ļoti asprātīgi, oriģināli un visumā diezgan objektīvi aprakstījis mūsu pilsētas laikraksta «Zemgales Ziņas» pēdējā gada vislasāmākais žurnālists komentētājs Mārtiņš Pīlādzis.
Esmu viens no tiem piecpadsmit, kuru «rotaļas» Jelgavas Domē ļoti asprātīgi, oriģināli un visumā diezgan objektīvi aprakstījis mūsu pilsētas laikraksta «Zemgales Ziņas» pēdējā gada vislasāmākais žurnālists komentētājs Mārtiņš Pīlādzis (skat. «Ziņas» 8.07.99. – 6. un 7. lpp.). Jā, arī viens no «lielākās daļas», kurai «pietiks nekaunības startēt nākamajās vēlēšanās»! Arī nolikt mandātu un demisionēt (individuāli vai visiem 15 draudzīgā «bariņā») negatavojos, lai kā uz to aicinātu «Ziņās» rakstošie lasītāji, «Helsinku – 86» un citu sīkpartiju aktīvisti.
Tikai manu galvotāju – Jelgavas sociāldemokrātu organizācijas – lēmums man ir un būs saistošs, gan izvērtējot nepieciešamību pirms termiņa nolikt mandātu, gan apsverot lietderību kandidēt 2001. gada pašvaldību vēlēšanās. Pilnīgi piekrītu autoram M.Pīlādzim – «varam būt droši», ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā nebūs kandidātu deficīta.
Ilustrācijai nesena vēsture: 1994. gada tautas kalpi kandidēja no astoņiem sarakstiem. Domē iekļuva sešu sarakstu deputāti; 1997. gadā sarakstu skaits – iepriekšējais (gan divas citas partijas), bet Domē iekļuva jau visu astoņu sarakstu pārstāvji; salīdzinājumam – Latvijā pēdējās pašvaldību vēlēšanās tika pieteikti 1454 saraksti 566 pašvaldībās, tātad vidēji 2,57 saraksti vienā pašvaldības domē (padomē).
Tiktāl M.Pīlādža un manas, «polithameleona», domas pilnībā sakrīt, taču pēdējam raksta teikumam (faktiski aicinājumam) «Atliek cerēt, ka tādu nebūs daudz» (vēlētāju – autora piezīme) nu nekādi nevaru piekrist! Tieši otrādi – ceru un kopā ar saviem domubiedriem, sociāldemokrātiem, darīšu visu, lai tādu būtu vairāk! Mūsu pilsētas lielākā nelaime ir neizlēmīga, bailīga, «svaidīga un klanīga» lēmējvara – pilsētas Dome. Bet citādi jau arī nemaz nevar būt – 1994. gada pašvaldību vēlēšanās jelgavnieki ieņēma «godpilno» pēdējo vietu Latvijā no 592 pašvaldībām (46% pilsoņu izmantoja savas vēlēšanu tiesības, kad vidējais rādītājs valstī bija 58,5%). Pēc trīs gadiem gandrīz tas pats: tikai 15 454 mūsu novadniekiem (49,8%) interesēja savas pilsētas liktenis (valstī vidēji – 56,8%).
Šoreiz gan neesam gluži pēdējie no 566 pašvaldībām, taču ar ko lepoties arī nav – vieta pēdējā desmita augšpusē. Secinājums: tik ilgi, kamēr pašu jelgavnieku lielākajai daļai būs vienalga, kas un kādi lemj viņu vietā, cerēt uz kvalitatīvu Domes sastāvu ir vienkārši naivi!
P.S. Īss komentārs virsrakstam. Tiešām varētu būt patīkami parotaļāties Paradīzes dārzā, taču deputātiem (arī provinces) tas ir tikai sapnis. Nepārtraukti esam izlikti pilsētas «galvenajā skatlogā» vai tiekam «peldināti aukstā akvārijā», par ko paldies arī «Ziņām», kuras beidzot kļuvušas par normāliem ceturtās varas pārstāvjiem. Tā turpināt!
