Pirmie latviešu svētceļnieki audiencē pie jaunievēlētā pāvesta Franciska I bija no Jelgavas diecēzes.
Ap pussimts Jelgavas katoļu diecēzes svētceļnieku bīskapa Antona Justa vadībā aprīļa vidū viesojās Vatikānā, kur kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu svētceļnieku Sv.Pētera laukumā tikās ar jaunievēlēto pāvestu Francisku I. Ceļojumus uz dažādām kristiešu svētvietām Jelgavas katoļu draudze rīko vairākas reizes gadā, tajos piedalās dažādu reliģisko konfesiju pārstāvji.
Pēc nosēšanās Romas lidostā piecās ceļojuma dienās Jelgavas svētceļnieki apmeklēja ap desmit dievnamu, kā arī pāvesta Jāņa Pāvila II kapu, Vatikāna dārzu, Trevi strūklakas, Panteonu un citas vēsturiskas vietas.
Pāvesta runu lasa vairākās valodās
Svētceļnieki stāsta, ka Francisks I savā tradicionālajā trešdienas uzrunā, kas parasti notiek ļaužu piepildītajā laukumā Sv.Pētera baznīcas priekšā, aicinājis visus būt uzticīgiem Dieva gribai arī tad, ja tas prasītu upurus. Pāvests skaidrojis, ka ticīgajiem nevajag noskumt par Jēzus nāvi, jo nomirstot viņš kļuvis pieejams ne tikai līdzgaitniekiem, bet visiem ticīgajiem. Pāvests savu apmēram desmit minūšu ilgo uzrunu teicis spāņu un itāļu valodā, pēc tam tā viņa klātbūtnē nolasīta arī angliski, vāciski, poliski, arābiski un citu to tautu valodās, kuru pārstāvji tobrīd atradās Vatikāna laukumā. Iepriekšējais pāvests Benedikts XVI savas runas dažādās valodās, tostarp arī latviešu, bija lasījis pats.
Baznīckungi centīsies būt tuvāki tautai
Jelgavas svētceļnieku grupas dalībniece Bērniņa Jēzus karmelīšu klostermāsa Tabita, stāsta, ka pāvesta tuvumā viņu pārņēmis miers. «Svētums jau ir ļoti vienkāršs. Tam, šķiet, nevajag nekādas acīmredzamas emocionālas izpausmes,» atzīst klostermāsa.
Savukārt bīskaps A.Justs teic, ka Francisks I kopš baznīcas pirmsākuma ir 266., bet viņa mūžā – astotais pāvests. «Mēs sprediķojam, ka mīlam cits citu. Francisks I prasa, lai mīlestība uz tuvākajiem būtu ne tikai vārdos un lai mēs esam tuvāki tautai,» uzsver bīskaps. Viņš piebilst, ka pāvests kopā ar astoņiem kardināliem izveidojis reformu grupu, kas strādā, lai radikāli uzlabotu katoļu baznīcas kārtību. A.Justs akcentē, ka Francisks, uzsverot savu pieticību, tā arī nav pārcēlies uz pāvestam domāto dzīvokli, bet mitinās priesteru viesnīcā, kur uzturējies līdz šim, kalpojot Argentīnā Buenosairesas arhibīskapa kārtā. Savā līdzšinējā dzīvē viņš mitis vienkāršā dzīvoklī un, ikdienā pārvietojoties, lietojis sabiedrisko transportu.
Jaunākajai svētceļniecei tikai divi mēneši
Platones pagasta iedzīvotājs tulkotājs un redaktors Kārlis Freibergs atklāj, ka kopā ar sievu Lindu un divarpus mēnešus veco meitiņu Alisi uz Romu devies tāpēc, ka vēlējies stiprināt savus ticības pamatus. «Svētceļojums nav tūrisms, bet vingrinājums kristīgajā dzīvē. Mēs lūdzāmies vietās, kas bijušas nozīmīgas kristietības vēsturē; vietās, kur pirmie kristieši pasludināja Dieva vārdu un kur daudzi par to mira mocekļa nāvē,» teic K.Freibergs. Aizlidojot no vēl vietām sniegotās Latvijas uz Romu, kur gaisa temperatūra dienā sasniedza 25 grādus, kontrasts gan bijis liels, taču svētceļojuma jaunākā dalībniece Alise pret to nav iebildusi.
Vienā grupā dažādas konfesijas
Svētceļojuma dalībniece ārste Ludmila Zilbermane stāsta, ka kopš bērnības vēlējusies savām acīm skatīt Sv.Pētera baznīcu, Siksta kapelu, tagad šī vēlēšanās īstenota. «Pati esmu pareizticīgā, taču piedalīties katoļu rīkotajā svētceļojumā nav aizliegts. Mani pārsteidza grupas vienotība. Tomēr piecdesmit trīs cilvēki. Daudz jāiet kājām, un, kā jau Romā, – kvartāli lieli, ceļš vijas kalnā un lejā, taču nebija domstarpību, visi samierinājās ar neērtībām,» atceras L.Zilbermane. Svētceļnieku vidū bijuši arī vairāki luterāņi.
Svētceļojuma rīkotāja Ināra Antonoviča stāsta, ka pienākumu pulcināt svētceļniekus, plānot maršrutus, pasūtīt biļetes un naktsmītnes viņa uzņēmusies pirms sešiem gadiem. 2006. gadā kopā ar ģimeni piedalījusies ticības brāļu rīkotā svētceļojumā uz Izraēlu, un tas ļoti iespaidojis.
Lūdzas par veselību un citām problēmām
Svētceļojumu rīkošana I.Antonovičai nav bizness, bet gan kalpošana draudzē, par kuru viņa saņem vienīgi tūristu grupas vadītājam pienākošās atlaides. Sešos gados sarīkojusi vairāk nekā divdesmit svētceļojumu uz Izraēlu, Franciju, Spāniju. Uz Romu šis bija otrais brauciens. «Divtūkstošo gadu vidū, kad daudziem algas bija lielākas, svētceļojumos brauca mazāk. Taču tagad piesakās vairāk. Es domāju, ka sabiedrībā mainās vērtību izpratne,» secina I.Antonoviča. Piemēram, deviņu dienu uzturēšanās un svētvietu apmeklēšana Izraēlā, kas ir viens no populārākajiem ceļamērķiem, svētceļniekam izmaksā ap 400 latu. Šai summai vēl jāpieskaita ceļa izdevumi, kas ir ap 350 latu. Turpretī piecu dienu svētceļojums uz Romu vienai personai izmaksā 450 – 500 latu.
«Katru ceļojuma dienu piedalāmies vienā dievkalpojumā un kopīgi apmeklējam kādas svētvietas. Pārējā laikā katrs var darīt, ko vēlas – iet uz muzejiem vai veikaliem. Svētceļniekiem pieņemts pulcēties un kopīgi lūgties arī pēc vakariņām, kad katrs ir aicināts izteikties par tajā dienā piedzīvoto,» stāsta I.Antonoviča. Viņa piebilst, ka ļoti svarīga ir svētceļojuma vadītāja personība. Emeritētais bīskaps A.Justs, par spīti saviem gadiem, viņasprāt, ir ar stipru garu. I.Antonoviča novērojusi, ka bīskaps protot atrast pieeju gan lieliem, gan maziem, gan arī tādiem, ar kuriem citi mazāk grib kontaktēties. «Viņa vadītās vakara lūgšanas parasti beidzas ar himnu «Dievs, svētī Latviju!», kas ir vienojoša visiem neatkarīgi no ticības,» saka I.Antonoviča. Viņas organizētajās grupās nereti ir svētceļnieki ar veselības problēmām. «Ne visiem, bet dažiem svētceļojumi palīdzējuši uzlabot veselību,» stāsta I.Antonoviča. Viņa pati katru reizi, apmeklējot svētvietas, lūdzas par kādu konkrētu problēmu, un tas palīdzot rast risinājumu. ◆
Pāvests Francisks I
Pilsoniskais vārds – Horhe Mario Bergoljo.
Dzimis 1936. gadā Argentīnā, Buenosairesā, itāļu emigrantu piecu bērnu ģimenē.
Studējis Argentīnā un Vācijā.
Priestera kārtā ordinēts 1969. gadā.
No 1998. līdz 2013. gadam bija Buenosairesas arhibīskaps.
Kalpojot Argentīnā, ieguvis politisku autoritāti. Sabiedrībā bijis populārs ar savu pieticīgo dzīvesveidu. Attiecībā uz baznīcas principiem, piemēram, jautājumā par eitanāziju, nāvessodu, abortiem, tiesībām uz dzīvību, cilvēktiesībām vai arī priesteru celibātu pāvests ieņem konservatīvu nostāju.
